Valkas pagasta zemnieku saimniecības «Luternieki» zemnieks Ainis Markovs šogad ieguvis lielu ābolu ražu.
Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Luternieki” zemnieks Ainis Markovs šogad ieguvis lielu ābolu ražu.
Saimniecības trīs hektāru lielajā ābeļdārzā aug vairāk nekā 2000 ābeļu, un lielākās no tām ir pilnas garšīgiem sārtiem un zaļganiem āboliem.
Pēc pērnā rudens bagātīgās ābolu ražas šovasar daudziem saimniekiem ābeļu zari ir tukši, bet “Luternieku” dārzā tie no ābolu svara ir noliekušies gluži zemu. A. Markovs paredz, ka šis gads veiksmīgākajiem augļkopjiem dos labu peļņu. “Tas tādēļ, ka šoruden ābolu ir ievērojami mazāk kā pērn, tādēļ arī to cena ir lielāka. Iepriekšējā gadā ienākumus varēja skaitīt santīmos,” saka A. Markovs.
Lai arī šogad ābolu netrūktu, Ainis ar ģimeni ābeļdārza kopšanā ieguldījis milzīgu darbu. “Raža ir jānormē, lai to varētu iegūt katru gadu. Ja pavasarī zari ir pilni ar ziediem, tie jāretina. Arī mēs pērn no zariem plūcām ziedus. Darbs bija liels, labi, ka daļai ābeļu mums retināšanu palīdzēja veikt kukaiņi,” ar humoru piebilst zemnieks. Pēc viņa domām, pārlieku liela raža samazina ābolu kvalitāti. “Tad ābolu netrūkst, bet daudzi ir maziņi. Tādi pircējiem nepatīk. Savukārt nākamajā gadā augļu tikpat kā nav,” apliecina A. Markovs.
Zemnieka dārzā vecākās ābeles ir četrus piecus gadus vecas. Saimniecībā audzē apmēram astoņu šķirņu ābolus. “Esam izmēģinājuši iegūt ražu no dažādām šķirnēm. Pamēģinām vienu, pēc tam citu un vērtējam, kuras šķirnes visizdevīgāk audzēt. Laba ir šķirne “Sina Parlovskij”. No ārpuses šie āboli gan izskatās pazaļi, bet ir garšīgi un tos var ilgi uzglabāt. Vispār audzēju gan vasaras, gan rudens vēlos ābolus. Esam specializējušies ekoloģiski tīras produkcijas ieguvē. Šovasar ābeles nomigloju tikai divas reizes. Polijā, piemēram, to dara ik pēc septiņām dienām,” skaidro A. Markovs.
Pēdējos gados saimnieks ābeļdārzu ir paplašinājis un domā to darīt arī turpmāk. Ar augļkopību viņš sāka nodarboties, iestādot ābeles vienā hektārā, bet nu jaunās ābelītes aug vēl divos hektāros. Šovasar, kad lietu tikpat kā nevarēja sagaidīt, zemnieks pats laistīja ābeles. Viņš rēķina, ka dārzā izlietas apmēram 60 tonnas ūdens. Tomēr ne vienmēr visu var paredzēt un pret visiem pārsteigumiem nodrošināties. “Dažas skaistas ābelītes nograuza ūdensžurkas. Žēl, bet tur neko nevar darīt. Jākopj dārzs tālāk,” saka A. Markovs.
Ābolus saimnieks pārdod Valkas tirgū. Viņš uzskata, ka augļi, kuri izaudzēti ar ļoti mazām ķimikāliju devām, ir ievērojami garšīgāki nekā āboli, kuriem šīs vielas nav žēlotas. Tādi āboli ir arī veselīgāki.
