Svinēsim novembri!

Jau ieskrējies gada tumšākais mēnesis novembris, kad aiz loga zēvelē vējš un biežais lietus uzdzen pārpasaulīgas skumjas. Ja dabā šis laiks ir kā šķirtne starp tumšo un gaišo, jo pavisam drīz līdz ar pirmo kārtīgo sniegu piedzims arī gaišums un cerības, tad mūsu Latvijā novembris ir pats patriotiskākais mēnesis. Jau šo sestdien, 11. novembrī, iedegsim piemiņas svecītes un lāpas, lai godinātu kritušos latvju kareivjus. Viņi dzīvību atdeva par savas jaunās valsts – Latvijas – brīvību. Pēc tam 18. novembrī svinēsim Latvijas 105. dzimšanas dienu. Novembrī pie mēteļa vai žaketes atloka piespraužam sarkanbaltsarkano karoga lentīti, lai sev un pasaulei demonstrētu patriotismu un piederību Latvijai.

Šajā svētku mēnesī nevēlos uzskaitīt visas nebūšanas vai gausties par kārtējo nekam nederīgo valdību. Toties es priecājos par tiem stiprajiem savas zemes kopējiem, kuri, neskatoties ne uz ko, turpina smagi strādāt un nebēg prom no savas tēvu zemes. Vājākie jau sen aizmukuši, bet tie, kuriem Latvija ir sirdī un tās ir mīļās mājas, turpina savu darbu. Jā, kaut ir arī neveiksmes, neizdošanās vai citas likstas. Mēs visi, kuri dzīvojam savā valstī, strādājam, maksājam ne pašus mazākos nodokļus, katru novembri esam pelnījuši sev pateiktu paldies. Ja pietrūkst gara spēka, iesaku aizdoties uz laukiem pie zemniekiem un aprunāties par dzīvi. Ticiet man, saņemsiet tik lielu enerģijas lādiņu un vielu pārdomām, ka uz mirkli uznākusī čīkstēšana par to, ka viss ir slikti, izčibēs kā nebijusi.

Es priecājos par katru uzņēmīgu cilvēku, kurš dara vairāk, nekā tas pienāktos, rūpējas ne tikai par sevi un savu ģimeni, bet vērīgi paskatās, kas notiek apkārt aiz paša mājas durvīm. Es lepojos ar jauno paaudzi, kuri cītīgi mācās, apgūst profesiju un strādā savā valstī. Viņiem aizbraukt ir visvieglāk, bet daudzi paliek dzīvot te un īsteno savus sapņus. Es no sirds lepojos ar savu Latviju, tās čaklajiem un uzņēmīgajiem cilvēkiem. Svinēsim novembri!