Ērģemieši malači! Vienkārši grandiozi! Ilgi nav redzēti tik labi svētki! Tādus un līdzīgus izteicienus, vēloties uzzināt apmeklētāju iespaidus par šāgada Valkas novada svētkiem, to norises laikā Ērģemes pagasta Turnā dzirdēju nepārtraukti.
Un teiktais nebūt nebija pārspīlējums vai pieklājības frāzes. Pēc kārtas trešie Valkas novada svētki tiešām bija lieliski. Sākot jau ar dalībnieku gājienu, turpinot ar asprātīgajiem priekšnesumiem, iespaidīgo lauksaimniecības tehnikas parādi, Dailes teātra aktiera Jāņa Paukštello uzstāšanos un beidzot ar zaļumballi, kurā spēlēja grupa “Sestā jūdze”. Jauniešus izklaidēja diskotēka, bet zālē dejotājus iesildīja pūtēji no Valmieras.Lietus nespēj traucētDinamiskais svētku scenārijs, priekšnesumi, kas ne mirkli neļāva atslābt skatītāju uzmanībai, lika aizmirst pat ne visai mīlīgo laiku un ik pa brīdim uznākušo lietu. Kā vēlāk secināja novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs, svētki skaidri parādīja, ka novada cilvēki prot gan labi strādāt, gan atpūsties. Pēc gājiena dalībnieku nostāšanās pie uzceltās skatuves līdzās Turnas tautas namam sanākušos un atbraukušos uzrunāja mājastēvs – Ērģemes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Krams. “Tā ir skaista tradīcija, ka mēs novada svētkus katru gadu svinam kādā no pagastiem. Tas ir ļoti demokrātiski, un ceru, ka šī tradīcija turpināsies, kamēr pastāvēs novads. Šādos svētkos katrs pagasts var parādīt, kas tam labs un ko tā cilvēki paveikuši. Esmu ļoti pateicīgs visiem strādāt gribošiem cilvēkiem, kuri rūpējās, lai šis pasākums izdotos. Vienlaikus tas pierāda, ka svētkus varam radīt tikai mēs paši un vienīgi no mums ir atkarīgs, cik labi tie izdosies, ” saka J. Krams.Novadā talantu netrūkstKoncerts šoreiz notika kā talantu konkurss, kurā katra pagasta komanda sacentās, piesakot savu vizītkarti, demonstrējot jaunradi ar izdomātu dziesmu, parādot reklāmu, pophītos attēlojot slavenas popzvaigznes un jautrības uzturēšanai lasot humoreskas un spēlējot jautrus skečus.Priekšnesumi raiti sekoja cits citam un skatītājiem nevajadzēja garlaikoties. Par to rūpējās konkursa vadītāji Kristīne Kozlova un Jānis Paulītis. Kaut arī laiks bija pavēss, žūrijas komisijai nācās pasvīst, vērtējot pagastu pašdarbnieku uzstāšanos, jo itin visi bija centušies, lai priekšnesumi būtu asprātīgi un talantīgi iestudēti. Kaut arī pašās beigās iegūto punktu skaitu visvairāk savāca paši mājinieki – ērģemieši un notika labāko sumināšana, patiesībā cīņa par vietām bija gluži simboliska, jo ieguvums bija visiem viens – sagādāt sev un citiem īstu svētku sajūtu. Atklājās prasme un, gribas pat teikt, drosme labestīgi pasmieties par savām vājībām, kļūdām, bet netrūka arī lepnuma par paveikto savā pagastā. Tā kārķēnieši, tēlojot bišu dzīvi, it kā netieši uzsvēra savu darbu tīras vides un gaisa nodrošināšanā, bet ērģemieši asprātīgā reklāmas demonstrējumā it kā atgādināja, ka te vietējie lauksaimnieki joprojām piensaimniecību uzskata par nozīmīgu nozari un mūsu pašu valsts lauksaimniecībai ir un būs galvenā loma cilvēku nodrošināšanā ar veselīgu pārtiku. Savukārt zvārtavieši tā cildināja savus čiekurus, ka neviļus gribējā padomāt – varbūt tiešām tā ir brīva biznesa niša. Vērtējot talantu konkursa dalībnieku sniegumu, žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dainis Jansons sacīja: “Visi dalībnieki ir pelnījuši lielu “urrā”. Man un pārējiem žūrijas locekļiem ļoti patika, ka dalībnieki bija asprātīgi un humora pilni ne tikai rādīto priekšnesumu laikā, bet arī pēc tam visu svētku apmeklētāju vidū. Tas nozīmē, ka uzvarējuši esam visi. Starpība starp vērtējumā iegūtajiem punktiem, runājot sporta terminoloģijā, mērāma sekunžu simtdaļās. Talantīgi esam visi.”Valkas novada kultūras darba organizatore Līga Lāne atzīst, kā ērģemieši svētku organizējuši ļoti prasmīgi. “Mani visu laiku neatstāja kopības sajūta un to noteikti radīja svētku norise. Domāju, līdzīgas izjūtas bija visiem. Visam cauri vijās liela labestība – gan ar vieglu humoru pašiem par sevi pasmaidot, gan suminot novada cilvēku paveikto. Uz mani lielu iespaidu atstāja arī pie tautas nama izveidotā fotoizstāde par dzīvi Ērģemē, arī ērģemietes Irīdas Klaipas puzzles. Visu to sarīkot un izveidot nevar ne viens, ne divi cilvēki. Tas rāda, ka ērģemieši sava pagasta izaugsmē ir vienoti, un tas iepriecina,” saka L. Lāne.Apliecina gribu un varēšanuPar svētku norisi prieku neslēpj arī paši ērģemieši. “Nav nekādas vainas. Visi uzvedumi bija brīnišķīgi. Es novada svētkos esmu pirmo reizi, un man ļoti patīk,” atzīst Uldis Pandalons. “Es uzskatu, ka pasākums ir ļoti labi izdomāts un organizēts. Cilvēkiem radīti visi apstākļi labai atpūtai, un varam redzēt arī savā pagastā paveikto,” saka Jānis Ogsts. To pašu apliecina arī atbraukušie skatītāji no citiem pagastiem. “Man te patīk absolūti viss. Skatoties priekšnesumus, pat laiks šķiet jauks,” apliecina Valkas pagasta iedzīvotājs Ziedonis Grūbe.Ar paveikto un sasniegto ērģemieši tiešām var lepoties un to vietējie zemnieki iespaidīgi demonstrēja vietējā kooperatīva “Ērģeme” rīkotajā lauksaimniecības tehnikas parādē. Parādes idejas autors, kooperatīva valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kreilis komentēja katra parādes dalībnieka saimniecībā sasniegto. Interesants bija arī tehnikas agregātu ierindas izkārtojums. Tie brauca tādā secībā, kādā notiek visi lauku darbi, sākot no sējas un beidzot ar ražas novākšanu. Vispirms brauca traktori ar sējmašīnām un mēslojuma iestrādes tehniku, bet rindu noslēdza kombaini. Emocionāli patīkams bija brīdis, redzot, ka daudzu zemnieku jaudīgo tehniku parādē vada viņu dēli un dažiem pat mazdēli. Tas liecina, ka Latvijas laukos būs zemnieku darba turpinātāji un vēsture turpināsies. Komentējot parādi, M. Kreilis uzsvēra, ka Ērģemē zemnieki bijuši kopš seniem laikiem, kad vēl galvenais darbarīks bija lāpsta, bet traktora vietu ieņēma zirgs. Tagad gan bija redzami vareni un moderni importa agregāti, kas liecina, ka šeit saimnieki ir prasmīgi izmantojuši iespēju rakstīt projektus par Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu tehnikas iegādei. Šobrīd kooperatīvā ir 31 zemnieks, viņu vidū ir arī saimnieki no Kārķu un Valkas pagasta.Tehnikas parāde atklāja, ka mūsu zemnieki ir bīstami konkurenti Eiropas attīstīto valstu fermeriem. Klusībā iedomājos, vai rietumnieki, atrazdamies mūsu zemnieku vietā ar daudz mazāku finansiālo atbalstu, spētu tik daudz izdarīt un panākt kā mūsējie zemkopji? Diezin vai. Vēl šie svētki apliecināja, ka dažkārt pārlieku daudz žēlojamies par grūtiem laikiem un par to, ka mums nekā nav. Noteikti ir. Un tie ir mūsu cilvēki, kas daudz jau izdarījuši, nav zaudējuši dzīvesprieku un gatavi izdarīt vēl vairāk.
