Svaru kausos – vēja parkā saražota zaļā enerģija un iedzīvotāju dzīves kvalitāte

Vēl tikai līdz 12. martam sabiedrība var izteikt savus priekšlikumus faktiski par objektu, kāds līdz šim Smiltenes novadā nav bijis un kura izbūvē ārvalstu investori (Somijas un Igaunijas kopuzņēmums) ir gatavi ieguldīt vairāk nekā 100 miljonus eiro. Tas ir vēja elektrostaciju parks “Augstkalni” Drustu un Launkalnes teritorijās, ko attīstītājs plāno izbūvēt uz privātīpašnieku zemēm.

Šobrīd Smiltenes novada pašvaldība publiskajai apspriešanai ir nodevusi lokālplānojuma vēja parkam “Augstkalni” 1. redakciju un vides pārskata projektu (lokālplānojuma izstrāde ir nepieciešama, lai konkrētajā teritorijā tiktu pieļauta energoapgādes uzņēmumu apbūve, ietverot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanas iespēju).

Paralēli tam līdz 17. martam norisinās publiskā apspriešana vēja  parka “Augstkalni” būvniecības   ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam. To Vides pārraudzības valsts birojam ierosinājis uzņēmums SIA “WPR2”, kas jau 2022. gada 7. februārī vērsās Smiltenes novada pašvaldībā, informējot vietvaru par plāniem izbūvēt vēja parku “Augstkalni”.

Latvijas publiskajā telpā bieži izskan viedoklis, ka bez būtiska zaļās enerģijas palielinājuma elektroenerģijas cena aizvien pieaugs un bremzēs ražošanas attīstību, tādēļ nav iespējams izvairīties no vēja parku attīstības, turklāt tas veicinās energoneatkarību no Krievijas resursiem. Jaunizveidotā  Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija par vienu no galvenajiem saviem stratēģiskajiem mērķiem nosaukusi būtiski paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu Latvijā, ieskaitot gan sauszemes, gan jūras vēja parku izveidi.

Tomēr ne visi potenciālo vēja parku tuvumā dzīvojošie cilvēki ir ar mieru, ka uz viņu īpašumiem vai to tuvumā tiktu izbūvēti šādi objekti. Ir konkrēti vides aspekti, ar ko viņiem būtu jārēķinās:  troksnis, mirgošana (to rada rotoru lāpstiņu kustība, veidojot kustīgas ēnas uz zemes virsmas un tuvumā esošajām dzīvojamām mājām), ietekme uz vizuālo ainavu, gaisa kvalitāte, vibrācijas, elektromagnētiskā lauka iedarbība un citi aspekti.

“Ziemeļlatvija” aizvadītajā nedēļā saņēma vairāku mūsu lasītāju uzdotus jautājumus ar lūgumu sniegt uz tiem atbildes Smiltenes novada pašvaldības domes vadību. Pat neraugoties uz attīstītāja skaidrojumiem, tai skaitā publiskās apspriešanas sanāksmē, cilvēkiem ir bažas un neskaidrība, kādu ietekmi uz vietējo kopienu un tās dzīves kvalitāti varētu radīt šāds vēja parks un kādi no tā vietējai sabiedrībai būtu ieguvumi.

Tieši pašvaldības viedokli mūsu lasītāji vēlas zināt tāpēc, ka pašvaldība būs tā, kas teiks galavārdu būt vai nebūt vēja parkam Smiltenes novadā, tāpēc “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu.

– Kas notiks tālāk, kad beigsies publiskā apspriešana? Par ko tālāk jālemj pašvaldības  deputātiem?

–  Pašvaldības domes deputātiem būs jāpieņem gala lēmums, vai mēs atbalstām vai neatbalstām šāda veida investīcijas mūsu novadā. Tas būs balsojums par vēja parka “Augstkalni” lokālplānojumu. Tas ir teritorijas plānojuma dokuments, kas paredz konkrētas darbības konkrētā teritorijā. Ja mēs šo dokumentu apstiprinām, tad šīs darbības (vēja parka izbūve – redakcijas piezīme) ir atļautas. Laiku, kad šāds lēmums tiks izskatīts domes sēdē, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no tā, cik ātri ies uz priekšu ietekmes uz vidi novērtējums. Tad, kad šis novērtējums ir, tad arī ir deputātu balsojums. 

– “Ziemeļlatvijas” rīcībā  ir neoficiāla informācija, ka šī projekta faktiskie attīstītāji ir ārvalstu investori. Vai tā tas ir? Kad pirms aptuveni gada intervēju Eiropas Parlamenta (EP) deputātu, EP Ekonomikas un monetārās komitejas locekli Robertu Zīli, viņš izteicās, ka sabiedrisko domu par vēja enerģētiku veido cilvēki, kuri pārstāv šo industriju un vēlas to attīstīt Latvijā, bet Latvijai pievienoto vērtību Zīle neredzēja. Viņš norādīja, ka saražotā enerģija nonāks kopējā biržā un mēs to pirksim no biržas, savukārt lauvas tiesa no peļņas nonāks ārzemju uzņēmumu kontos. 

–  Jā, mēs, pašvaldība, zinām, kas ir šie attīstītāji. Tas ir  Igaunijas un Somijas kopuzņēmums, kas caur  Latvijas uzņēmumu plāno investēt šos resursus. Investīcijas ir milzīgas, pēc investoru teiktā, tās tiek plānotas vairāk nekā 100 miljoni eiro. Mums ir bijusi tikšanās ar šiem investoriem. Viņi deputātiem skaidrojuši, no kurienes ir šie naudas līdzekļi, ko viņi plāno, un atbildējuši uz virkni jautājumu. SIA  “WPR2” ir Latvijas uzņēmums, kas menedžē un organizē šos procesus. Atbildot uz jautājumu, vai Smiltenes novadā izbūvētā vēja parkā saražotā elektroenerģija nonāks kopējā biržā, – jā, to nevarēs iezīmēt, kur šī enerģija tālāk aizies. Taču  pienesums kopējās saražotās elektroenerģijas jaudas palielināšanai viennozīmīgi ir pozitīvs un tas labvēlīgi ietekmēs elektroenerģijas cenas, arī mājsaimniecībām. Mēs jau redzam, kas notiek granulu tirgū, – kad  ir liels pieprasījums un mazas granulu ražošanas jaudas, tad granulu cena palielinās, un otrādi. Te ir tas pats. Ja būs papildu ražotāji, kuri ražos papildu elektroenerģiju, tā būs mums pieejamāka un lētāka.

– Pašvaldību attieksme pret vēja parku būvniecību Latvijā ir dažāda. Pirms pāris gadiem ārvalstu investora piedāvājumu veidot vēja parku noraidīja Dobeles novada domes deputāti, bet viņu lēmumu tiesā apstrīdēja vēja parka ieceres attīstītājs. Cik lielas pilnvaras ir vietvarai pieņemt lēmumu šādos faktiski valsts līmenī stratēģiski svarīgos jautājumos, ņemot vērā, ka valdība atbalsta kursu uz zaļo enerģiju jeb atjaunojamiem energoresursiem?

–  Lēmums ir deputātu kompetencē, taču ir bijis precedents, kad Latvijā kādas pašvaldības domes deputātu lēmums ir mainīts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses. Energoneatkarība ir vispārējs valsts uzstādījums (no valsts ilgtspējas attīstības plānošanas dokumentiem un tiesu atziņām izriet, ka pašvaldības plānošanas dokumenti nevar būt pretrunā ar valsts politikas plānošanas dokumentiem un starptautiskām saistībām, kuras Latvija apņēmusies izpildīt – redakcijas piezīme). Ja deputāti pieņems negatīvu lēmumu, tad tāpat, visticamāk, būs ministrijas atzinums, ka mēs nedrīkstam ierobežot šāda veida attīstības projektus mūsu novadā. Taču es gribu domāt, ka mūsu pašvaldības deputāti izvērtēs un saskatīs ieguvumus plašākai sabiedrībai no vēja parka projekta. Pieprasījums pēc elektroenerģijas ar katru gadu pieaug, mājsaimniecības arvien vairāk izvēlas apkures veidus, kas saistīti ar elektroenerģijas papildu patēriņu, attīstās ražošanas uzņēmumi, kuriem arī ir nepieciešami papildu energoresursi. Ja mēs gribam, lai mūsu valstī kopumā ir pieejami energoresursi par salīdzinoši lētu naudu, tad mums ir nepieciešami ražotāji, kuri nodrošina tirgu ar elektroenerģiju. Protams, es labi saprotu cilvēkus, kuru dzīvesvietas tuvumā šāda veida infrastruktūras (vēja elektrostaciju parki – redakcijas piezīme) tiks būvētas. Tas ir sava veida diskomforts, bet tas ir tieši tāds pats diskomforts kā cilvēkiem, kuri dzīvo, piemēram, liela autoceļa, karjera vai tikko izstrādāta meža tuvumā.

 – Tas, uz ko norāda vairāki mūsu lasītāji, ir gaidāmās izmaiņas ainaviskajā vidē Lizdoles ezera apvidū.  Ģeneratori būs redzami no attāluma un ietekmēs teritorijas ainavisko kvalitāti, vēja parka tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem būs jārēķinās arī ar raksta sākumā pieminētajiem vides aspektiem. Kāds vietējai kopienai būtu labums no šāda vēja parka? Esmu dzirdējusi par diskomforta nodokli.  Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz kompensācijas maksājumus vietējai sabiedrībai par vēja elektrostaciju radīto diskomfortu. Iekārtas uzstādītājam vai īpašniekam, sākot no attiecīgās iekārtas nodošanas ekspluatācijā, ik gadu vietējai sabiedrībai jāveic vēja elektrostacijas radītā diskomforta kompensācijas maksājums par katras iekārtas uzstādīto kopējo jaudu. Šie maksājumi 100 procentu apmērā ir jāieskaita tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā atrodas vai tiks uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta.

–  Jā, likumā ir atrunāts šis diskomforta nodoklis, ko saņemtu vietējās kopienas, šajā gadījumā Launkalnes un Drustu pagastu iedzīvotāji, kuri dzīvo ietekmes zonā (piecus kilometrus no vēja turbīnas). Pašvaldībai būs jāizstrādā noteikumi, kas paredzēs šo resursu sadali. Tiek runāts par tādiem atbalsta virzieniem kā, piemēram, ceļu infrastruktūras sakārtošana, kultūras  un citu iedzīvotājiem svarīgu iestāžu energoefektivitātes uzlabošana. Arī vietējām mājsaimniecībām būs iespēja kļūt energoneatkarīgām – siltināt mājas, uzlikt solāros paneļus vai sakārtot apkārtējo infrastruktūru. Par nodokļa summu vēl notiek diskusijas, vai tie būs 3000 eiro vai 2000 eiro uz vienu megavatu uzstādītās iekārtas jaudas (vēja parkā “Augstkalni” elektrostaciju kopējā jauda tiek plānota līdz 102 megavatiem,  tātad diskomforta nodoklis varētu būt  204 000 eiro vai 306 000 eiro – redakcijas piezīme). Nodoklis paredzēts katru gadu 25 gadu garumā, tas iedzīvotājiem būs kompensācija par  trūkumiem, kas rodas,  izveidojot vēja parka infrastruktūru, taču domāju, ka, piemēram, ceļu infrastruktūra būs daudz pieejamāka un kvalitatīvāka.

– Lokālplānojuma dokumentos lasīju, ka vēja parka izbūvei tiks izmantoti esoši pievienojumi valsts autoceļiem un ir arī nepieciešams paredzēt atsevišķus jaunus pieslēgumus valsts vietējiem autoceļiem. Taču, loģiski secinot, tie pa privātīpašumiem pievedīs līdz ģeneratoriem un tur izbeigsies. Vai tiks nodrošināta brīva pārvietošanās pa šiem ceļiem, un arī – kālab citiem cilvēkiem pa šiem ceļiem braukt? Vai to izbūvi var uzskatīt par sabiedrības ieguvumu?

– Gan jau tos izmantos cilvēki, kuri grib baudīt dabu. Es saskatu līdzību ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” izbūvēto ceļu tīklu, ko iedzīvotāji izmanto, dodoties lasīt ogas vai sēnes vai pēc Ziemassvētku eglītes. Ceļu infrastruktūra nebūs nekādā veidā ierobežota, tā būs atvērta publiskai lietošanai. Vēja parka attīstītāji to būvēs un uzturēs par savu naudu. Ierobežojumi būs noteikti ap pašu staciju, kur būs nožogota teritorija, ņemot vērā arī drošības aspektu.

– Šobrīd vēl notiek lokālplānojuma publiskā apspriešana. Vai Smiltenes novada pašvaldībai būs priekšlikumi, ierosinājumi vai iebildumi attiecībā uz šo dokumentu?

– Mēs sekojam līdzi procesam, un mums kā pašvaldībai ir jāsabalansē mūsu novada iedzīvotāju intereses ar attīstītāja interesēm. Saņēmām iedzīvotāju vēstuli, kuri lūdz, lai viņu zemes gabali (privātīpašumi – redakcijas piezīme) netiktu pakļauti vēja elektrostaciju apbūvei. Reaģējām un lokālplānojumā šīm teritorijām noteicām apakšzonējumu. Tas nozīmē, ka šajās teritorijās nebūs iespējams būvēt vēja elektrostacijas un ar vēja parku saistītās komunikācijas, kas ir nepieciešamas staciju apkalpošanai. Attīstītājiem ar to būs jārēķinās. Mums nav iedzīvotāju aptaujas, kas noteiktu, cik cilvēku ir par, cik pret vēja parka būvniecību, taču, protams, par to, kas ietekmē cilvēka ikdienu, viņš uztraucas un domā vairāk.

–  Esmu uzklausījusi viedokli, ka vēja parks ar ietekmi uz ainavu var atbiedēt tūristus no Drustu  pagasta, bet tur tieši tūrisms ir būtisks ienākumu avots, jo zeme nav pateicīga lauksaimniecībai. Vai pašvaldība ir vērtējusi ieceri par vēja parku tādā aspektā, kā tas ilgtermiņā var ietekmēt sociālekonomiskās dzīves kvalitāti pagastā?

– Viss ir atkarīgs no tā, kā skatāmies uz šādiem procesiem. Manuprāt, ir daudz piemēru, kur vides objekti ir piesaistījuši tūristus. Es negribu teikt, ka cilvēkiem būtu liela vēlme redzēt, kādas izskatās vēja elektrostacijas, tomēr šāds vēja parka projekts Vidzemē varētu būt pirmais. Pieļauju, ka vidzemniekus interesēs paskatīties, kādas tad ir tās lielās turbīnas, kas griežas virs Latvijas mežiem. Viss ir atkarīgs no tā, vai sabiedrība spēs ieraudzīt  iespēju attīstīt šo virzienu un iedot attiecīgu pakalpojumu, – “lūdzu, šeit ir turbīnas, šeit jūs varat arī paēst un pārnakšņot”.

– Vēja parkā “Augstkalni” uzstādāmo vēja elektrostaciju modelis un tehniskie raksturlielumi publiskajai apspriešanai nodotajos materiālos nav noteikti, bet ir piebilde, ka tas varētu būt kāds no jaunākajiem modeļiem. Pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas jaunās paaudzes ģeneratoru augstums var sasniegt 250 metrus, katra propellera spārns – 100 metrus. Vai pašvaldībai ir informācija, kas notiks ar šīm iekārtām, kad beigsies to ekspluatācijas laiks?

– Tur ir jāpapēta, kā šajā jautājumā tiek slēgti līgumi starp zemes īpašnieku un vēja parka attīstītāju un jāpavērtē, kam tas jānovāc. Pēc būtības tad, kad ir beidzies šo turbīnu ekspluatēšanas laiks, tās ir jādemontē. Iekārtu kalpošanas ilgums ir 25 gadi. Manuprāt, to ražošanai izmantotie  materiāli ir vērtīgi un būs pieprasīti pārstrādei. Attīstītāji gan norāda, ka šobrīd tehnoloģijas vēl tik tālu nav tikušas, lai spētu pārstrādāt 100 procentus, bet tas var būt laika jautājums un tiks atrasts veids, kā pārstrādāt turbīnu lāpstiņas un korpusus. Un, ja šī vieta ir sagatavota vēja parkam, ir izbūvēti pievedceļi, tad atvest un uz torņa uzlikt modernāku staciju un turpināt to ekspluatēt vēl 25 gadus būtu daudz lētāk, nekā sākt visu procesu no jauna. Tas gan ir tikai mans subjektīvs pieļāvums.

–  Pirms aptuveni gada, 2022. gada 23. februārī, Smiltenes novada pašvaldības domes deputāti nolēma konceptuāli atbalstīt  vēja parka “Augstkalni” attīstības ieceres īstenošanu ar nosacījumu, ka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek veiktas ietekmes uz vidi novērtējuma, teritorijas plānošanas un citas nepieciešamās procedūras. Vai tagad pašvaldībai ir pilnīgi droša pārliecība, ka attīstītājs izpilda visas prasības, viss notiek godprātīgi un process ir caurspīdīgs?  

– Visam, kas saistīts ar procesa virzīšanu, mēs sekojam līdzi un esam pārliecināti par to, ka tur nav nekādu pārkāpumu. Šeit ir divi aspekti. No pašvaldības puses mēs uzraugām procesu tik tālu, cik to paredz normatīvā bāze. Tālākas sarunas vai vienošanās starp attīstītāju un zemes īpašnieku jau ir privātas saistības. Mēs nevaram iejaukties divu personu savstarpējā darījumā, un mēs to arī nedarām. Taču es ieteiktu jebkuram iedzīvotājam, kuram ir kāda darīšana ar zemes nomāšanu vai pārdošanu, izvēlēties konsultācijas pie juristiem, lai būtu pārliecība par to, ka viņa intereses ir aizstāvētas. Es pats nepieciešamības gadījumā konsultējos, jo juridiskie labirinti mēdz būt diezgan sarežģīti. Ir ļoti labi, ja jurists tev paskaidro, ko tu paraksti, kā tas ietekmēs tavu īpašumu un kādas saistības tu uzņemies parakstot un kādas būs sekas, ja šis līgums tiek lauzts. Pārdodot nekustamos īpašumus, mēs redzam, ka šie darījumi izraisa jautājumus. Taču es gribu uzsvērt, ka neizceļu kādu konkrētu gadījumu, bet runāju plašāk.

SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.