Piektdien tika atklātas Tokijas vasaras olimpiskās
spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.
Pirms atklāšanas ceremonijas pie stadiona notika protesti
pret olimpisko spēļu norisi. Ja sākotnēji policija izkliedēja protestētājus,
tad vēlāk spēļu pretinieki atgriezās pie stadiona, un viņu skaļie saukļi bija
dzirdami pat tribīnēs.
Atklāšanas ceremonijas sākumā ar klusuma brīdi un emocionālu
priekšnesumu tika godināti Covid-19 pandēmijas upuri.
Nāciju parādi uzsāka antīko olimpisko spēļu mājvieta
Grieķija, bet pārējās valstis sekoja tai japāņu alfabēta secībā, izņemot
mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļoja kā pēdējā. Pēc japāņu alfabēta Latvijas
delegācija stadionā iesoļoju tuvu beigām pēc Laosas un pirms Lietuvas kā 194.,
sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3×3 basketbola
izlases spēlētājam Agnim Čavaram.
Lai arī neilgi pirms spēļu atklāšanas tika pasludināta jaunā
kārtība, kurā karogu no katras valsts nes pa vienai sievietei un vīrietim, bija
gana daudz valstu, kas šo iespēju neizmantoja.
Ceremonijas noslēgumā tika iedegta Tokijas olimpisko spēļu
lāpa, uguns kurai tika aizdegta jau 2020.gada martā. Tā tika ar lidmašīnu
nogādāta Japānā, bet pēc lēmuma par spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu uguns laternā
tika nogādāta Tokijā un savu ceļu uz olimpisko stadionu atsāka 2021.gada martā.
Olimpisko uguni Tokijas stadionā iededza viena no pasaules
labākajām tenisistēm 24 gadus vecā Naomi Osaka, kuras spēle olimpiskā tenisa
turnīrā tādēļ no sestdienas tika pārcelta dienu vēlāk. Olimpiskā lāpa ir
veidota stilizēta japāņu svētā kalna Fudzi veidā.
Lāpas stafetē stadionā piedalījās gan japāņu sportisti un
paralimpieši, gan ārsti un bērni.
Atklāšanas uzrunā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK)
prezidents Tomass Bahs uzsvēra, ka spēles notiek, visi beidzot ir kopā Tokijā
un spēļu organizatori ir veikuši lielisku darbu, lai spēles notiktu. Viņš
izteica apbrīnu par valsts spēju sarīkot spēles pēc postošās zemestrīces
2011.gadā un Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tāpat viņš sveica bēgļu komandu,
kuras sportistiem šādā veidā ir iespēja īstenot citādi liegto sapni.
Pēc tam Japānas imperators Naruhito pasludināja 32.
olimpiskās spēles par atklātām.
Nelielā valsts prezentācijā tika pieminētas gan Tokijas
spēļu arēnas, gan humora gaisotnē iepazīstināts ar pilsētu, gan sniegts ieskats
kabuki teātra tradīcijās.
Paredzēts, ka spēlēs piedalīsies apmēram 11 000 sportistu no
205 valstīm un reģioniem. Viņiem katru dienu tiks veiktas Covid-19 analīzes.
Gala budžets spēlēm tiek lēsts ar 1,64 triljoniem jēnu (12,6
miljardi eiro), no kā 900 miljonu jēnu (6,9 miljoni eiro) tika veltīti Covid-19
apkarošanai.
Spēlēs sportisti sacentīsies 339 disciplīnās 33 sporta veidos.
No tiem pieci sporta veidi būs jauni vai atgriezīsies olimpisko spēļu
programmā. Pirmoreiz spēļu programmā iekļauts karatē, klinšu kāpšana, sērfošana
un skeitbords, bet atgriešanās spēļu programmā tā ir beisbolam/softbolam.
Sportisti no Krievijas dopinga skandāla valsts mērogā dēļ
spēlēs startēs zem Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) karoga.
Ziemeļkoreja spēlēs pirmoreiz kopš 1988.gada nepiedalīsies,
argumentējot to ar Covid-19 pandēmiju.
21.jūlijā par nepiedalīšanos paziņoja Gvineja, pamatojot to
ar Covid-19 pandēmiju, tomēr vēlāk pārdomāja un spēlēs piedalīsies.
Kā 206.komanda spēlēs jau otrajās vasaras spēlēs pēc kārtas
piedalīsies olimpisko spēļu bēgļu komanda, kurā saskaņā ar SOK paziņojumu
jūnija sākumā būs 29 sportisti no 13 valstu olimpiskajām komitejām. Tai vieta
spēļu atklāšanas parādē bija ierādīta kā otrajai uzreiz aiz Grieķijas.
Savukārt pirms Japānas, kura noslēdza gājienu, stadionā
devās divu nākamo vasaras spēļu organizatoru – Francijas un ASV – atlēti.
Latvijai ziņu aģentūra AP šajās spēlēs ir atvēlējusi divas
bronzas – 3×3 basketbolā un Kalvim Kalniņam karatē.
Pirms pieciem gadiem Riodežaneiro Latvija palika bez
medaļām.
Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu
sacensības noritēja bez skatītāju klātbūtnes.
Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā,
kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi.
Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī
1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas
vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.
Olimpiskās spēles Japānas galvaspilsētā norisināsies līdz
8.augustam. Vasaras sporta veidu lielākajam forumam bija jānotiek pērn no
24.jūlija līdz 9.augustam, bet Covid-19 pandēmijas dēļ tas tika pārcelts par
tieši vienu gadu uz priekšu.
Pēc trīs gadiem olimpiskās spēles norisināsies Parīzē,
2028.gada sportisti pulcēsies Losandželosā, bet 2032.gadā – Brisbenā. Nākamās
ziemas olimpiskās spēles notiks jau 2022.gada februārī Pekinā.
Pēc olimpiskajām spēlēm turpat Tokijā no 24.augusta līdz 5.septembrim
norisināsies paralimpiskās spēles.
Tokijā Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 33 sportisti 14
sporta veidos: 3×3 basketbolā, cīņā, džudo, jāšanas sportā, karatē, modernajā
pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, riteņbraukšanā (šoseja un BMX),
smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā. Latvijas delegācijā
24 sportistiem šī būs debija olimpiskajās spēlēs.
Latvijas olimpiskās komandas sastāvs Tokijas olimpiskajās
spēlēs:
Laura Igaune, Gatis Čakšs, Līna Mūze, Ruslans Smolonskis,
Arnis Rumbenieks, Madara Palameika, Anete Kociņa, Līga Velvere (visi –
vieglatlētika), Tīna Laura Graudiņa, Anastasija Kravčenoka, Mārtiņš Pļaviņš,
Edgars Točs (visi – pludmales volejbols), Vineta Pētersone, Helvijs Babris,
Toms Skujiņš, Krists Neilands (visi – riteņbraukšana), Agnis Čavars, Nauris
Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Edgars Krūmiņš (visi – 3×3 basketbols),
Jevgeņijs Borodavko (džudo), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Roberts Akmens
(smaiļošana), Agate Rašmane (šaušana), Kristaps Neretnieks (jātnieku sports),
Anastasija Grigorjeva (cīņa), Kalvis Kalniņš (karatē), Artūrs Plēsnieks,
Ritvars Suharevs (abi – svarcelšana), Ieva Maļuka, Daniils Bobrovs (abi –
peldēšana), Anastasija Sevastova, Aļona Ostapenko (abas – teniss).
