Baiba Vahere
Smiltenes vidusskolas 2023.gada Žetonu vakars. Viņiem visiem tas bija nozīmīgs un emocionāli piesātināts mirklis, kāds līdz šim vēl nebija piedzīvots. Ar siltām atmiņām un ieskatu kaut kur tālumā. Ar fotogrāfijām, kurās redzams, kā no maziem, mammas, tēta un vecvecāku lolotiem ķipariem, izauguši skaisti un gudri jaunieši, atvērti jaunai pieredzei un jau tikpat kā ceļā uz savu lielo dzīves sapņu piepildījumu. Dvēsele notrīs gaidās par to, kā viss būs pēc trim, četriem mēnešiem un gadiem…
Brīdī, kad runā sirds un ar pirkstu galiem tiek nodota mīlestība vistuvākajiem, tradicionālās laika robežas zūd, tagadne sarokojas ar pagātni un var būt arī tā, ka nākotne piepeši ieskrien šodienā. Bet vecākiem viņi vienmēr būs aizķērušies laikā…
Mūsu laiks
“Mūsu divpadsmitie,” jauniešus uzrunāja direktores pienākumu izpildītāja Valda Cirīte. “Šis vakars ir jūsu īpašais laiks, kad jūs saņemsiet žetonu – skolas simbolu, kas ir apliecinājums tam, ka vienmēr būsiet gaidīti savā skolā, ka vienmēr skolas durvis jums būs atvērtas, lai cik tālu nākotnē jūsu dzīves ceļi aizvedīs. Ieklausījos jūsu stāstā par laiku un aizdomājos: jūsu vidusskolā pavadītais laiks ir gan prieka pilns – jūs esat tie laimīgie, kas var mācīties jaunās, skaistās telpās, ar modernajām tehnoloģijām aprīkotos kabinetos. Bet šis laiks ir arī bijis ļoti sarežģīts. Jo jūs esat piedzīvojuši pandēmiju, zināt, ko nozīmē attālinātais mācību gads, un pēdējā gada laikā – arī kara šausmas. Tieši pēdējais gads, manuprāt, ir tas, kurā vairāk nekā jebkad agrāk novērtējam, cik svētīgs ir laiks, ko varam pavadīt zem mierīgām debesīm, cik labi, ka varam mierīgi doties uz skolu un vēlāk atgriezties mājās un naktī mierīgi gulēt. Šis laiks jums skaudrāk un skaidrāk ļāvis apzināties dzīves realitāti un laika vērtību. Līdz izlaidumam vairs tikai nepilni četri mēneši. Jūsu iespēju laiks. Lai visus spēkus veltītu mācībām, lai labi nokārtotu centralizētos eksāmenus un izvēlētos turpmāko dzīves ceļu. Paldies ikvienam, ka Smiltenes vidusskolu izvēlējāties saukt par savu skolu! Paldies vecākiem un vecvecākiem par sadarbību! Paldies mūsu ilggadējai direktorei Ilzei Verginai par to, ka ar lepnumu varam runāt par savu skolu! Paldies ikvienam skolotājam un darbiniekam, kas strādā no sirds! Un īpašs paldies jūsu audzinātājai, kurai jūs esat pirmā audzināmā klase!”
Sapņu fabrika
Žetonu vakara otrajā daļā divpadsmitie klātesošajiem dāvināja uzvedumu ar dziesmām, dejām, improvizāciju un biznesa idejām. Ikvienam bija iespēja klātienē redzēt, kas notiek, ja divpadsmitie no skolas vadības saņem atļauju papildināt skolas budžetu ar ražošanu. Bija pamatīga ideju vētra, karstas diskusijas, bet beigu beigās uzvarēja sapņi. Tie īpašie, kuri ikvienam ir klāt jau no mazotnes. Sapņi mūsu ikdienai piešķir krāsas un kādam arī īpašas skaņas. Tie palīdz izvirzīt mērķus. Apzinoties, cik skaists ir šis laiks – kā sapnis, kurš šo jauniešu rīcībā vēl tikai dažus mēnešus, tika nolemts veidot sapņu fabriku. Bērnības sapņi, skaisti iesaiņoti, tika uzdāvināti vecākiem. Bet pārējie sapņi lai paliek katra paša sirdī, kur tie noteikti urdīs un palīdzēs izplēst spārnus turpmākajam lidojumam. Kādi īpaši sapņi tika uzticēti arī 12. klases audzinātājai Dacei Rudzītei, kura tos rūpīgi glabās līdz kādam salidojumam, kurā visi kopā varēs pārrunāt, kura sapņu lidmašīna jau sasniegusi savu mērķi, kura mainījusi virzienu un kura vēl ceļā…
“Uzkāpt kalnā, lai saprastu, ka ceļš ir bezgalīgs…”
“Mani mīļie,” jauniešus uzrunāja klases audzinātāja Dace Rudzīte. “Glabāšu jūsu sapņus un izvirzītos mērķus! Katram tie ir savi un tik dažādi, cik dažādi esat jūs paši. Un katram citādāks būs arī izvēlētais ceļš un tajā pavadītais laiks. Bet kurš gan zina to īsto un patieso ceļu? -Neviens! Jums katram pašam jāatrod savējais, un jāsasniedz savi mērķi. Jums ir lieliski vecāki, kuri jūs atbalstīs, sniegs labākos padomus un domās par jums labākās domas. Ejiet droši! Ziniet, ka jūs varat! Man kā mūzikas skolotājai visvieglāk izteikt to, ko vēlos jums pateikt, dziesmā.” Jāņa Strazda dziesmas “Ceļš ir bezgalīgs” vārdi izsaka visu:
“Tavs laiks tik īss,
bet bezgalīgs –
tā kā okeāns bez krasta
un kā debess neizprasta –
tavs laiks.
Tavs ceļš tik īss,
tomēr bezgalīgs
un tavs bērns ar acīm platām
pirmoreiz šai pasaulē skatās –
tas tavs ceļš
Vēl it neviens nav izbēdzis no salnām,
vēl it neviens no mums nav nemirstīgs
mēs uzkāpsim visaugstākajā kalnā,
lai saprastu, ka ceļš ir bezgalīgs.”
Vissirsnīgākais paldies direktores vietniecei Ivetai Krūmiņai un režisorei Gitai Skadiņai par radošo klātbūtni un atbalstu Žetonu vakara īpašās noskaņas radīšanā!
Foto: Agnis Melderis
Reklāma