Profesionālajās izglītības iestādēs vienmēr īpašs ieguvums bijuši skolotāji ar pieredzi attiecīgās nozares darba vidē. To augstu novērtē arī audzēkņi, tāpēc būvniecības mācību programmu nodaļas skolotājam Lotāram Grīnbergam nebija vajadzīgs ilgs laiks, lai jaunieši viņu pieņemtu un apzinātos, cik laimīgi var būt, mācoties teoriju, uzklausīt arī pedagoga paša bagātajā darba pieredzē gūtās atziņas. Kas viņu pamudināja būvdarbu uzraudzību nomainīt pret pedagoga darbu?
“Pienāca brīdis, kad vēlējos savu pieredzi nodot tālāk jauniešiem, jo zinoši jaunie speciālisti darba tirgū ir ļoti vajadzīgi,” atzīst skolotājs Lotārs Grīnbergs. “Smiltene jau izsenis pazīstama kā ceļinieku pilsēta. Ja mums ir tehnikums, kurā māca nākamos “ceļiniekus”, ceļu būvdarbu vadītājus, tad tas ir goda jautājums – sagatavot labus jaunos kadrus, kas orientējas jaunākajā tehnikā un tehnoloģijās, pārzina savu izvēlēto jomu.”
Skolotājs Grīnbergs ir smiltenietis, pēc Smiltenes vidusskolas absolvēšanas ieguvis augstāko izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē. Tad sekojuši darba gadi ceļu būvē un būvniecības uzraudzībā.
“Vadot dažādus informatīvos pasākumus, uzkrāju pieredzi darbā ar auditoriju,” stāsta skolotājs. “Kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai skolotājam izveidotos laba savstarpējā saikne ar audzēkņiem? – Galvenais – radīt viņos interesi. Ja tā būs, tad problēmas nesagādās ne klātienes, ne tiešsaistes nodarbības. Ikviens cilvēks jau uzreiz jūt – kad tas, kurš viņam stāv pretī, kaut ko dara tikai darīšanas pēc, formāli, kad – no sirds, patiesi. Man ir liels gandarījums par tehnikuma jaunajiem mācībspēkiem, par mūsu spēcīgo komandu, kurā pieredze, viedums iet roku rokā ar jaunības degsmi, vēlmi mācību procesā nepārtraukti ieviest ko jaunu. Visi kolēģi ir atsaucīgi un pretimnākoši. Īpaši lielu paldies vēlos pateikt izglītības metodiķei Minjonai Bučai, kura daudz palīdzēja, konsultējot pedagoģijas jautājumos. Drošības sajūtu rada arī darba organizācija Smiltenes tehnikumā – viss ir skaidrs, vajadzīgā informācija vienmēr tiek laikus nodota, arī attiecībā uz dažādām formalitātēm nav ne mazāko aizķeršanos un neskaidrību.
Tā ka varu teikt: esmu iejuties. Lielākais izaicinājums pirmajās darba nedēļās bija tiešsaistes nodarbības mūžizglītības kursa audzēkņiem. Sākumā nedaudz uztraucos par tehnisko nodrošinājumu, par to, kā attālināti veidosies saskarsme ar audzēkņiem. Bet viss bija labi. Liels paldies tehnikuma IT speciālistiem, kuri palīdzēja sagatavoties un nodrošināja visu nepieciešamo.”
Iespējami tuvāk darba videi
Skolotājs Grīnbergs cenšas darīt visu iespējamo, lai tehnikuma audzēkņiem nodrošinātu iespējami ciešāku saikni ar darba vidi. “Kopā ar būvniecības mācību programmu nodaļas vadītāju Zigmundu Valteru un citiem kolēģiem esam izvērtējuši skolas materiālo bāzi, to, kas tajā jāmaina, lai jauniešiem nodrošinātu iespējami mūsdienīgāku mācību vidi.
Taču tas, protams, saistīts ar milzīgām izmaksām un nav izdarāms vienas dienas laikā.”
Skolotājs Lotārs Grīnbergs kopā ar audzēkņiem, kas tehnikumā mūžizglītības programmas ietvaros mācās par ceļu būvtehniķiem, salīdzinoši īsā laikā jau bijis divās pieredzi bagātinošās mācību ekskursijās. Pirmā no tām – profesionālā pilnveide SIA “Valmieras grants” piederošajā karjerā “Pāvulkani” Raunas pagastā. “Uzņēmuma valdes loceklis, ražošanas speciālists – kvalitātes inženieris Toms Lielkājis audzēkņiem sniedza patiesi daudzpusīgu priekšstatu par darbu minētajā uzņēmumā. Sākot no darba drošības jautājumiem un beidzot ar ražošanas iekārtām.”
Otra mācību prakses stunda notika jaunajā Ķekavas apvedceļa būvprojektā, kas ir privātās partnerības sadarbības ceļu būvprojekts. “Par šo iespēju milzīgs paldies SIA “Binders” un nākamajam būvtehniķim Ronaldam Federam, kurš palīdzēja gan organizatoriskā ziņā, gan iepazīstināja kursabiedrus ar vērienīgo būvobjektu. Audzēkņi redzēja tilta pārvada būvniecības sagatavošanas darbus, tiem nepieciešamos būvmateriālus un tehnisko aprīkojumu. SIA “ Tilts“ projekta vadītājs sniedza plašu izklāstu par izbūves tehnoloģijām, dalījās praktiskajā pieredzē, izvērtēja tiltu nozares attīstību un nākotnes perspektīvu, kā arī darbaspēka kvalifikācijas nepieciešamības nozīmīgumu. Audzēkņi aplūkoja un izvērtēja uzbērumu/ierakumu darbu tehnoloģijas, piegādātos materiālus, iepazinās ar konstruktīvo kārtu un asfaltbetona kārtas izbūvi, kvalitātes kontroli, caurteku, grāvju rakšanas, tīrīšanas un apdares darbu kompleksu, jaunāko ģeodēzijas darbu veikšanai nepieciešamo aprīkojumu un citām būvniecībā nozīmīgām lietām,” stāsta skolotājs.
“Mūžizglītības programmas audzēkņiem ir kāda liela priekšrocība – viņu darba pieredze, kas ļauj iesaistīties savstarpēji bagātinošās diskusijās gan mācību stundās tehnikumā, gan, tiekoties ar nozares profesionāļiem,” atzīst skolotājs Grīnbergs.
Par hobijiem un trim lieliem uzdevumiem
Bez darba tehnikumā skolotājam Grīnbergam ir arī kāda aizraušanās – biohumusa (augsnes uzlabotājs, kas palielina augu ražību, nodrošina imunitāti pret slimībām – B.V.) ražošana ģimenes un tuvākā draugu loka vajadzībām. Sirdi silda un iepriecina katrs brīdis, ko izdodas izbrīvēt saviem vistuvākajiem.
“Latviešiem ir teiciens: vīrietim mūža laikā vajag uzbūvēt māju, nosist čūsku un iestādīt koku. Ar mājas uzbūvēšanu domāju ne tikai ēku, vidi, kurā es un mani tuvākie cilvēki jūtas komfortabli un droši, bet arī zināšanas, izpratni par šo pasauli un lietu kārtību tajā. Nosist čūsku manā izpratnē nozīmē tikt galā ar negatīvajām īpašībām (dusmām, ļaunumu, negatīvismu u.c.), kas mājo ikvienā cilvēkā. Iestādīt koku – ozolu, kuru tā pa īstam sakuplos tikai pēc simts gadiem – man tas asociējas ar to pievienoto vērtību, ko atstājam aiz sevis nākamajām paaudzēm.”
Audzēkņu profesionālā pilnveide karjerā “Pāvukalni” un Ķekavas apvedceļa būvprojektā notika ESF projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” (Nr. 8. 4. 1. 0/16/I/001) ietvaros.
Reklāma