Smiltenē “piedzimusi” sieviešu basketbola komanda

Smiltenē ir izveidota un pirmos treniņus aizvadījusi sieviešu basketbola komanda. Pagaidām tā gan vairāk ir entuziastu kopa, taču tik un tā tas ir nozīmīgs notikums, – savā ziņā pirmais sastāvs var pat ieiet Smiltenes sporta vēsturē, jo sieviešu pieaugušo komandas basketbolā pilsētā līdz šim nebija (vismaz pēdējās desmitgadēs), šajā sporta veidā trenējās vien Smiltenes sporta skolas audzēknes.

Tā ir spēlētāju brīvprātīga iniciatīva, daudzām no viņām tā ir atgriešanās pie jau skolas laikā iemīļota sporta veida.

Treneris redz sava darba augļus

Par to ir gandarīts arī komandas treneris, basketbola kluba “Smiltene” valdes loceklis un Smiltenes sporta skolas direktors Ivars Joksts.

Šobrīd treniņos ir, maksimums, 21 spēlētāja. Pēc trenera aplēsēm, aptuveni 70 procenti no viņām pirms kādiem 15 gadiem trenējušās pie viņa basketbolā interešu izglītības pulciņā. Ir arī basketbola trenera Dzintara Ziediņa bijušās audzēknes.

“Tāpēc ir prieks ne tikai par sieviešu iniciatīvu, bet arī par to, ka redzu darba augļus. Darbam bijusi atdeve,” ir gandarīts Ivars Joksts.

Taujāts, kā tagad atkal nokļuvis trenera statusā, Ivars Joksts teic, ka šovasar, augustā, viņu uzrunājusi Zanda Beitika (viena no komandas dibināšanas iniciatorēm, Smiltenes vidusskolas sporta skolotāja – redakcijas piezīme) un izstāstījusi ieceri dibināt basketbola komandu, ko viņš atbalstījis, iedrošinājis un solījis palīdzēt.

Pirmais treniņš Smiltenes sporta hallē notika 6. septembrī pulksten 18. Nedēļā ir divi treniņi. Galvenais ir basketbola spēles prieks, iespēja atkal uzspēlēt bumbu kopā ar komandu, bet lielu mērķu par piedalīšanos sacensībās pašreiz nav, par sieviešu motivāciju trenēties stāsta Zanda Beitika.

“Kādu spēli kādreiz gan varētu uzspēlēt. Pēc mums zālē nāk trenēties vīrieši, viņi jau mūs uzrunāja, – kad tad sarīkosim draudzības spēli? Teicu, varbūt uz Ziemassvētkiem. Mums vēl jāpatrenējas,” smaida Zanda.

Ivars Joksts piebilst, ka jau domā par sieviešu komandas izvešanu sacensību laukumā, jo būtu, ar ko uzspēlēt Cēsīs, Alūksnē, arī Igaunijā.

Smiltenes sieviešu basketbola topošajai komandai vēl nav nosaukuma, nav arī “jumta” organizācijas, ko tā pārstāvētu. Zanda Beitika pieļauj, ka varbūt tas varētu būt basketbola klubs “Smiltene”, bet pagaidām par to konkrētāk vēl nav domāts.

Pagaidām viss ir sākuma procesā, jādomā arī par formas tērpiem, bet tas jau saistīts ar finansējumu un līdz ar to – ar sponsora meklējumiem.

Hobijs, kas sniedz labu pašsajūtu

Vaicāta, kā radās ideja Smiltenē nodibināt sieviešu basketbola komandu, Zanda stāsta, ka šovasar viņu uzmeklējusi Alise Valaine-Kalniņa.

“Alisei bija doma par sieviešu komandu futbolā, šajā sporta veidā trenējas viņas dēli, pati arī ir spor­tiska, bet es Alisei teicu, ka man grūti iedomāties, kas Smiltenē varētu spēlēt sieviešu futbolu. Tad pēc dažām dienām satiku Sandu Apsīti, viņa kādreiz trenējās pie Iva­ra Joksta basketbolā, tagad ir atgriezusies Smiltenē, parunājām, un Sanda saka, – gribētu atkal spēlēt basketbolu. Es atsaku, ka man ir zināma meitene, kura interesējas par futbolu, bet zinu vairākas meitenes, kuras kādreiz trenējušās basketbolā. Vieglāk būtu savākt basketbola komandu. Sazinājos ar Alisi, viņa piekrita, ka arī basketbols der, tad sāku uzrunāt citas meitenes,” stāsta Zanda.

Treniņos laukumā iziet gan smiltenietes, gan arī citas Smiltenes novada iedzīvotājas, interese esot arī no Apes, kur savulaik bijusi sieviešu basketbola komanda.

Alise Valaine-Kalniņa sarunā ar “Ziemeļlatviju” izteic cerību, ka varbūt kādreiz Smiltenē tomēr izdosies izveidot arī sieviešu futbola komandu, bet ir priecīga arī par iespēju spēlēt basketbolu.

“Mani dēli spēlē futbolu, un biju iedomājusies, ka es arī varētu. Kāpēc gan ne? Taču man tuvāk sirdij vienmēr bijis basketbols, jau no skolas laika. Pēdējo reizi basketbolu spēlēju, kad mācījos pamatskolā, bet, ja ar bumbu kaut kas ir darīts, iemaņas nevar zust, ir vajadzīgs tikai treniņš,” stāsta Alise.

Alisei treniņos patīk komandas gars, trenera padomi, iespēja izkustēties un uzlabot fizisko formu, kas viņai kā četru bērnu mammai esot ļoti svarīgi.

“Katram cilvēkam vajag kādu hobiju ārpus darba. Sportiskās aktivitātes ir ļoti labas, kur izlikt savu enerģiju un uzlādēties no jauna. Pēc tam ir laba pašsajūta,” piebilst Alise.