Ģenerālis Pēteris Radziņš ir viens no izcilākajiem latviešu virsniekiem, kurš vadīja Latvijas Brīvības cīņas, izstrādājot kaujas plānus Rīgas, Zemgales un Latgales atbrīvošanai. Šogad 2. maijā aprit 144 gadi kopš P. Radziņa dzimšanas.
Ģenerāļa P. Radziņa tēva mājās “Jaunvīndedzēs”, kur no vienpadsmit saimniecības ēkām palikuši tikai sūnām apauguši pamati, atceri glabā tēlnieka Andreja Jansona veidots piemiņas akmens. Atzīmējot ģenerāļa Radziņa 144. jubileju, ceturtdien, 2. maijā, pie piemiņas akmens ziedus nolika Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 10. klases skolēni. Aizvadītās nedēļas nogalē Valkā bija ieradušās arī 2015. gadā nodibinātās P. Radziņa biedrības pārstāves un tikās ar ģimnāzijas direktori Lilitu Kreicbergu.
Uzziņai
Pēteris Radziņš (1880. g. 2. maijs – 1930. g. 8. oktobris)
Ģenerālis. Dzimis Lugažu pagasta “Jaunvīndedzēs”. Mācījies Lugažu pagastskolā un Valkas apriņķa skolā. Dienējis Latvijas armijā no 1919. gada 26. oktobra. Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924. gada līdz 1928. gadam. Sastādījis plānu bermontiešu padzīšanai un Latgales atbrīvošanai. Sarakstījis grāmatu “Latvijas atbrīvošanas karš”. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni un dažiem ārzemju ordeņiem.
Reklāma