Skatuves mākslinieku Gunāru Placēnu pieminot

Aktieris Gunārs Placēns skatītāju atmiņā iegravējis ne vienu vien lieliski notēlotu lomu, no kurām īpaši jāizceļ trīs. Tās ir krietnais kareivis Jozefs Šveiks Jaroslava Hašeka romāna dramatizējumā “Šveiks”, Ādolfs Alunāns latviešu teātra simtgadei veltītajā uzvedumā “Lai top!”, kas bija aktiera viena no visiecienītākajām lomām teātrī, un Sančo Pansa Migela de Servantesa Saavedras romāna “Dons Kihots” dramatizējumā. Savukārt par aktieri pašu portretfilmu ciklā “Dominante” ir uzņemta īsmetrāžas televīzijas dokumentālā filma “Gunārs Placēns”.

Spēju priecāties manto no tēva

Kā daudziem talantīgiem cilvēkiem, arī Gunāram Placēnam doma par teātra skatuvi un aktiera profesiju neradās agrā jaunībā, bet gan jau brieduma gados. Viņa vecāki – tēvs Kārlis Placēns un māte Kristīne Baltpurviņa – bija lauksaimnieki, tāpēc arī dēls Gunārs vispirms absolvēja Vestienas Lauksaimniecības un lopkopības skolu, pēc tam Vecbebru Biškopības un dārzkopības tehnikumu, 1947. gadā iegūstot biškopja un agronoma izglītību. Iespējams, šajā profesijā nākamais aktieris tā arī būtu nostrādājis sava mūža lielāko daļu, ja ne tēva, kurš brīvajos brīžos spēlēja pašdarbības teātrī, iespaidā sāktu darboties Sausnējas kultūras nama teātrī. Arī gados, kad mācījās tehnikumā, viņš aktīvi spēlējis teātri.