Sezonālā depresija – iemesli, pazīmes un risinājumi

Kamēr daudzi ar nepacietību gaida pirmās īstās pavasara vēsmas, daļa cilvēku šajā laikā var izjust emocionālās pašsajūtas pasliktināšanos un problēmu saasinājumu. Kas tam var būt par iemeslu un ko darīt sezonālās depresijas gadījumā? Konsultē RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas virsārsts psihoterapeits dr. Ernests Pūliņš-Cinis un farmaceite Ilze Priedniece.

Gadalaiki un mūsu emocijas

Lai arī tiešā veidā Zemes rotācija ap Sauli neizraisa sliktāku pašsajūtu, tomēr reizēm varam novērot –  kādā konkrētā gadalaikā pašsajūta mēdz pasliktināties, stāsta psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis. Pavasarī sliktu emocionālu pašsajūtu var izraisīt vairāki faktori, savukārt, ja runājam tieši par šī gada pavasari, viens no iemesliem var būt skumjās atmiņas par notikumiem pirms gada, kad sākās iebrukums Ukrainā. Tas var būt ļoti grūti pieņemams atgādinājums tam, cik cietsirdīgā pasaulē dzīvojam, ka tepat kaimiņos notiek šausmīgi notikumi, tiek nogalināti cilvēki un ierobežotas modernajā pasaulē pašsaprotamas cilvēktiesības.

Ja runājam vispārīgāk, gadalaiku ietekmētas emocionālās grūtības biežāk ir novērojamas gada tumšākajos mēnešos. Tumšākā vidē pastiprināti veidojas melatonīns, ar kura sintēzes izmaiņām mūsdienās biežāk skaidro sezonālos garastāvokļa traucējumus. Melatonīns ir būtisks diennakts ritmu veidojošs hormons, kas ir cieši saistīts ar vairākiem iekšējās regulācijas mehānismiem, tai skaitā ar vielām, kas nosaka garastāvokli, “enerģijas” līmeni u.tml. Ja skatāmies ārpus “bioloģiskās depresijas teorijas”, tad garastāvokli ietekmē arī ikdienā notiekošās vai notikušās lietas, kas ir atbilstošāk mūsdienu izpratnei par depresiju kā kompleksu psihosociālu fenomenu, skaidro psihoterapeits.

Ja pavasarī jūtamies slikti…

Kas var būt par iemeslu sliktākai emocionālai pašsajūtai gaišākā un patīkamākā pavasara vidē? Iemesli var būt meklējami vairākos faktoros, uzsver psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis. Acīmredzamākie ir izmaiņas dienas ritmā, miegam atvēlētā laika samazināšanās, tāpat mazāk laika pavadām iekštelpās ar sev tuvajiem cilvēkiem, kas var mums sniegt atbalstu. Šie visi ir uzskatāmi par riska faktoriem garastāvokļa traucējumu attīstībai.

Taču vienlaikus jāskatās arī uz dziļākiem un individuālākiem riska faktoriem. Proti, redzot, ka ārā kļūst gaišāks un saulaināks, šķietami vajadzētu uzlaboties pašsajūtai, tomēr šis laiks var arī kontrastējoši izgaismot lietas, kas pašu dzīvē līdz galam neapmierina. Tas vēl vairāk pasliktina pašsajūtu cilvēkiem, kuriem ir tendence sevi salīdzināt ar citiem. Piemēram, cilvēks, kuram jau ir subklīniska vai viegla depresija, kurš dzīvo vienatnē un kuram ir nepiepildītas gaidas par romantiskajām attiecībām, pavasarī var saskārties ar depresīvās simptomātikas pastiprināšanos. Par iemeslu tam ir gan iespējama miega pasliktināšanās, ko izraisa gaišāks laiks un vairāk gaismas stimulu vakaros, gan izmaiņas apkārtējā sabiedrībā – biežāk redzamas tuvas un romantiskas emocijas cilvēkos apkārt, uz ielas, parkos.

Pašvērtējumam un ķermeņa paštēlam arī var būt būtiska ietekme – siltākā laikā piespiedu kārtā ģērbjamies plānāk un cilvēki, kuri jau tāpat jūtas slikti sava ķermeņa dēļ, tagad to izjutīs vēl biežāk, kas izraisa depresīvu noskaņojumu. Tāpat, neatkarīgi no gadalaika, ir datumi, kuri atgādina kādus skumjus notikumus, atmiņas.

Kas ir sezonālā depresija?

Sezonālā depresija ir garastāvokļa traucējumi, kas visbiežāk pieminēti saistībā ar depresijas simptomu pastiprināšanos gada tumšajos mēnešos. Lai noteiktu sezonālās depresijas diagnozi, tai jāatkārtojas katru gadu, citādi mēs runājam par vienu depresīvu epizodi, kas sakritības pēc sākusies tieši šobrīd, skaidro psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis. Depresijas biežākie simptomi ir nomākts garastāvoklis, negatīvisms, trauksme vai traucēts miegs. Pavasara vai vasaras veida sezonālā depresija var izpausties kā jebkura cita depresija, bet salīdzinoši biežāk saistīta ar miega traucējumiem, apetītes izmaiņām, svara zudumu, trauksmi un paaugstinātu aizkaitināmību. Precīzi sezonālo depresiju izplatības dati nav zināmi, taču tiek pieņemts, ka aptuveni 10% no sezonāli afektīvajiem traucējumiem izpaužas tieši pavasara un vasaras mēnešos.

Galvenie sezonālo depresiju provocējošie faktori ir:

• izjaukts diennakts ritms (saistībā ar gaismas daudzumu, atvaļinājumiem, vasaras brīvlaikiem);
• paaugstināts stresoru daudzums (gada atskaišu gatavošana, eksāmenu laiks u. tml.);
• pašvērtējuma un ķermeņa paštēla problēmas;
• sezonālie finansiālie izaicinājumi (atvaļinājumu un ceļojumu radītie izdevumi, iepirkumi skolas laikam u. tml.);
• karstuma intolerance;
• personiskie, kulturālie faktori (vientulība, gadadienas vai piemiņas dienas u. tml.)

Kā mazināt sezonālās depresijas riskus?

Kopumā sezonālās depresijas profilakse neatšķiras no vispārējiem psihiskās veselības profilakses faktoriem, stāsta psihoterapeits. Galvenie faktori, par kuriem jāpiedomā sezonālās depresijas jautājumā:

• sakārtots un stabils diennakts ritms (vai, ja ir nepieciešamas pārmaiņas, tad tās tiek ieviestas pakāpeniski);
• veselīgs uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes;
• kvalitatīvas attiecības ģimenes un draugu lokā;
• “strādāšana ar sevi”, lai kopumā uzlabot savu psihisko veselību;
• savlaicīga vēršanās pie speciālista.

Ja saskaraties ar sezonālo depresiju, ir vērtīgi sev pajautāt: “Kāpēc tieši šajā laikā sastopos ar šo problēmu?” Tas varētu palīdzēt atrast un risināt arī individuālos riska faktorus.

Sezonālā depresija! Ko iesākt?

Depresīvo simptomātiku parasti paši varam atpazīt un sekojoši to arī noraksturot paziņam vai ārstam, saka dr. E. Pūliņš-Cinis. Skatoties no malas, varam pamanīt būtībā tos pašus simptomus, kas tiek piedzīvoti: trauksmainība, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības un svara izmaiņas. Simptomi katram var izpausties dažādi, tāpēc diagnozi noteiks ārsts, pie kura vērsīsieties pēc palīdzības. Tas var būt ģimenes ārsts, psihiatrs vai ārsts-psihoterapeits. Uzveikt depresiju var gan ar medikamentozo, gan nemedikamentozo terapiju. Tas gan būtu jāizvērtē atbilstošajam speciālistam, kurš vieglākajā gadījumā palīdzēs atpazīt individuālos riska faktorus un vizīte pie ārsta beigsies ar rekomendācijām, bet smagākos gadījumos rekomendēs kādu no ārstniecības pasākumiem.

Farmaceita padoms

Farmaceite I. Priedniece stāsta, ka vieglu miega traucējumu, nemiera, spriedzes, satraukumu gadījumā noderēs ārstniecības augu līdzekļi ar nomierinošu iedarbību, piemēram, piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres un raudenes laksti, apiņa augļkopas, vīgriezes un kumelītes ziedi. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgus antidepresantus, taču ar šo līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā, jo tie var izraisīt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem.

Tāpat normālai nervu sistēmas darbībai nepieciešami C, D un B grupas vitamīni un magnijs. Nervozitāte, nogurums, trauksme, aizkaitināmība un bezmiegs ir arī magnija deficīta simptomi. Nevajadzētu aizmirst par D vitamīnu, un vērts ir noteikt tā līmeni, kas ir nepietiekams lielākajai daļai iedzīvotāju. Vienai daļai cilvēku var nebūt sūdzību vai grūti tās atpazīt, taču D vitamīna deficīts var izpausties kā nogurums, nespēks, muskuļu un kaulu sāpes, bieža slimošana un depresija. Bērniem D vitamīna trūkums var izraisīt augšanas traucējumus, nemieru, svīšanu un nemierīgu miegu.

Savukārt, ja ir nepieciešami antidepresanti, tos nozīmē ārsts. Šo medikamentu klāsts ir plašs, un tie atšķiras pēc darbības mehānisma, kas ļauj izvēlēties piemērotāko. Uzsākot lietot antidepresantus, jāņem vērā, ka var paiet pāris nedēļas, līdz zāles sāk iedarboties un varēs just uzlabojumu. Antidepresanti var izraisīt blakusparādības, kas parasti izzūd ārstēšanas pirmajās nedēļās. Iespējamas blakusparādības kā slikta dūša, galvassāpes, reibonis, apetītes izmaiņas, caureja, vemšana, aizcietējumi, sausa mute, svara pieaugums, asinsspiediena un sirdsdarbības izmaiņas, seksuālās disfunkcijas simptomi, svīšana un citas. Lietojot medikamentus, ir jābūt informētiem par iespējamajām blaknēm un par to esamību jākonsultējas ar ārstu par devas vai medikamenta maiņu. Tāpat ļoti būtiski ir konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par nozīmēto medikamentu mijiedarbību ar citiem medikamentiem un augu valsts līdzekļiem, ko lietojat (piemēram, nervu, sirds un asinsvadu sistēmu ietekmējošiem līdzekļiem, antikoagulantiem, antibiotikām, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, zālēm, ko lieto migrēnas ārstēšanai, asinszāli un citiem).

Svarīgi ievērot ārsta nozīmēto medikamentu lietošanas režīmu, gan uzsākot medikamentu lietošanu, gan terapijas laikā, uzsver farmaceite. Arī beidzot medikamentu lietošanu, deva ir jāsamazina pakāpeniski. Antidepresantus saskaņā ar ārsta nozīmēto terapiju lieto ilgstoši – pusgadu un ilgāk, atkarībā no atveseļošanās procesa.

Informāciju sagatavoja: Agnija Greiziņa, mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja