Senioriem svētdien – svētku diena

Šodien, 1. oktobrī, daudzviet pasaulē, arī Latvijā, būs svētki – Starptautiskā senioru diena. Kad vaicāju Smiltenes pensionāru apvienības vadītājai Ritai Bormanei padomu, kuru senioru vai seniori man uzrunāt šīs dienas priekšvakarā un lūgt dalīties savās sajūtās, viņa nevilcinoties ieteica smiltenieti Maiju Zariņu – gan viņas optimisma un dzīves spara dēļ, gan arī kā gaišu sirds cilvēku.

Sarunājot ar Maiju jau iepriekš interviju, pabrīdināju, – viņai būs ne tikai jādalās savā dzīvesprieka receptē, bet arī jāsaka savs vēlējums visiem senioriem viņu svētku dienā.

Dzīvesprieka avots – cilvēki, kuri blakus

Seniore to uztvēra atbildīgi – uz interviju Maija ierodas, paņēmusi līdzi blociņu, kurā savā skaistajā rokrakstā jau agrāk ierakstījusi dzejoļus un dažu labu tagad atradusi tieši apsveikumam senioru dienā piemērotu.

Sarunā Maija atzīst, – ne visiem dzejoļiem pierakstījusi autoru, jo reizēm mēdz dzejas rindas nedaudz pārfrāzēt pa savam. Tā ir arī ar šo vienu no viņas vēlējumiem senioriem viņu starptautiskajā dienā: “Lai vienmēr kāds sapnis nomodā, / Kāda vēlme, ko piepildīt, / Kāda laba atsaucīga sirds blakus, / Kāda pretī pastiepta draudzīga roka, /Lai draugi un dzīves, kurām var dzīvot līdz.”

Taču citam ļoti emocionālam dzejolim Maija autoru zina, – K. Zāle (tik sīki, vai tā varētu būt dzejniece Klāra Zāle, viņa gan atbildēt nemāk). Taču dzejas rindas patiesi uzrunā, un tas ir arī Maijas vēlējums visiem senioriem: “Nenāc vecums, / Es tevi nepieņemšu, / Ar ievu un pureņu ziediem tev acis aizbēršu ciet, / Tu taustoties sataustīsi tos, / Kuri gaida tevi, / Likuši dzīvi pie malas, / Remdenā dīkdienībā slaistās. / Tu zini, mans ceļš iet pa krācēm, / Mans kumeļš aulekšos vienos, / Ak, vecums, nav tāda ceļa, /Kas mani ar tevi vieno.”

Taujāta, vai arī pati tā dzīvo, Maija atteic, ka cenšas tā darīt. Galvenais, ko viņa novēl visiem, – lai ir veselība un dzīvesprieks.

“Un, lai tas dzīvesprieks būtu, nevajag satraukties par katru nieku vai lietām, kurās mēs neko nevaram mainīt. Kā jaunie saka, – “nav ko cepties par to, ko nevaram grozīt”. Kaut gan ir jau skumīgi, ka esam izvēlējušies savā skatījumā labākos Saeimas deputātus, bet gandrīz neko tautas labā viņi šogad nav izdarījuši. Tāpat ir arī citas nopietnas lietas, par ko raizēties. Pansionātos ir dārgas maksas. Ja kādam uz turieni jāiet piespiedu kārtā, bērni to varbūt pat nevarēs apmaksāt. Tad vēl Smiltenē centrālapkure būs gandrīz divas reizes dārgāka. Tiem senioriem, kuriem ir mazas pensijas, bezmaz būs jāiet pie domes prasīt palīdzību,” nopūšas Maija.

Dzīvesprieku viņa gūst no sev tuvajiem cilvēkiem – vīra Jāņa, saviem diviem dēliem, sešiem mazbērniem un sešiem mazmazbērniem (trīs mazmazbērni jau iet skolā – palepojas Maija).

“Viņi visi man ir milzīga bagātība! Ir, par ko domāt. Priecājos, ka visi mazbērni ieguvuši izglītību. Lepojos, ka visi dzīvo Latvijā un visi atraduši labus darbus. Smiltenē gan nedzīvo neviens no viņiem, taču te mans lielais atspaids un optimisma avots ir mans vīrs Jānis. Ja es būtu viena, man būtu ļoti grūti gan emocionāli, gan sadzīves ziņā. Es no Rīgas ielas (tur Maija un Jānis dzīvo vienā no daudzdzīvokļu namiem – redakcijas piezīme) uz pilsētas centru kājām vairs nevaru aiziet, veselība nav tāda. Mēs braucam ar mašīnu. Tas, ko visiem novēlu, – ir jācenšas dzīvot tā, lai vecumdienās blakus ir otrs cilvēks. Tas ir zelta vērtībā. Reiz lasīju anekdoti: “Jaunie, nešķirieties, vecumdienās būs vieglāk dzīvot, būs divas pensijas kopā,” pasmaida Maija.

Svētkus seniori varēs svinēt kopā

Iespējams, prasmi dzīvot ar prieku Maija iemācījusies savā profesijā. Gandrīz visu darba mūžu viņa nostrādājusi par pirmsskolas audzinātāju bērnudārzā Smiltenes pagasta Brutuļos, un nav noslēpums, – mazi bērni ir viens no lielākajiem dzīvesprieka lādiņiem.

Tagad Maijas enerģijas baterijas ir arī dārza darbi kopā ar vīru savā mazdārziņā, kur paši izaudzē gandrīz visu iespējamo no dārzeņiem, tāpat arī – dzejas un avīžu lasīšana (Maija abonē “Ziemeļlatviju”, “Latvijas Avīzi” un daudz žurnālu) un krustvārdu mīklu minēšana. Šis vaļasprieks Maijai ir kopīgs ar vēl dažām citām draudzenēm, tas vieno, piemēram, kopā salīdzinot atbildes.

Maijai arī patīk iziet sabiedrībā, būt cilvēkos. Agrāk, kad veselība ļāva, viņa dejoja Smiltenes senioru deju kopā “Pīlādzītis”. Tagad kopā ar citiem senioriem brauc Smiltenes pensionāru apvienības rīkotajās ekskursijās. Maija ir arī apvienības hroniste – katru gadu fiksē un mapēs apkopo materiālus par kopīgajiem ceļojumiem, citām aktivitātēm un notikumiem.

“Ir jāiet cilvēkos, lai, mājās sēdot, galvā nenāktu sliktas domas. Žēl, bet 1. oktobrī netikšu uz senioru dienas pasākumu Smiltenes kultūras centrā. Mums tajā dienā būs mazbērnu saiets un kartupeļu šķirošanas talka, brauksim uz to,” piebilst Maija.

Svētdien, 1. oktobrī, pulksten 14 Smiltenes kultūras centra lielajā zālē sāksies Starptautiskajai senioru dienai veltīts akordeonistes Initas Āboliņas koncerts. Uz koncertu kultūras centrs aicina visus Smiltenes novada seniorus. Ieeja ir bez maksas.

Smiltenes pensionāru apvienības vadītāja Rita Bormane jau iepriekš ar “Ziemeļlatvijas” starpniecību sūta visiem senioriem apsveikumu gaidāmajos svētkos, vēlot veselību, izturību un dzīvessparu.

Valkas senioriem kopā sanākšanas svētki būs nākamo sestdien, 7. oktobrī, kad pulksten 15 Valkas pensionāru klubiņš “Zelta rudens” aicinās uz pilngadības ballīti – koncertu un balli Valkas kultūras namā. Svētkos gaidīs senioru deju kolektīvs “Zelta rudens”, senioru jauktais koris “Dziesmu rota”, senioru dramatiskais kolektīvs un rokdarbu pulciņš. Koncertā piedalīsies Valkas kultūras nama kolektīvi. Pēc koncerta būs balle kopā ar mūziķi Aivaru Lūsi. Ieeja uz koncertu un balli ir bez maksas. Līdzdalība ballē jāpiesaka līdz 2. oktobrim (ieskaitot) Valkas kultūras namā.