Savu autobusu pieturā vari arī nesagaidīt

Nesen rakstījām par ķibeli, kas gadījās kādai sabiedriskā transporta pasažierei, – pieturā kāda lauku ceļa malā Valkas pagastā viņa tā arī nesagaidīja jau tā reti kursējošo autobusu reisā Smiltene–Aumeisteri–Valka. Braucot no garāžas uz Smiltenes autoostu, transportlīdzeklis saplīsa.

Rezerves autobusa šajā dienā nebija. Uzņēmums SIA “VTU Valmiera”, kam bija jānodrošina konkrētā reisa izpilde, skaidroja, ka lielākā daļa autobusu jau bija izbraukuši savos reisos, un notika izšķiršanās, vai vest skolēnus uz skolu Blomē un pirmsskolas vecuma bērnus uz dārziņu
Variņos vai veikt konkrēto reisu. Tika pieņemts lēmums par labu skolēniem, jo šajā reisā ir mazāk pasažieru.

Ceļi briesmīgi, vecie autobusi plīst

Pēc notikušā “Ziemeļlatvija” vērsās uzņēmumā “VTU Valmiera”, vaicājot, kāda ir situācija ar  autoparku, proti, ja jau autobusi plīst, vai ir finansiāli iespējams iegādāties jaunus. Vaicājām arī, vai SIA “VTU Valmiera” ir autobusu vadītāju vakances, un, ja ir, vai tas netraucē nodrošināt reisus.

Piemēram, SIA “VTU Valmiera” mājaslapā  redzams, ka šobrīd uzņēmums aicina darbā autobusa vadītājus Valkas un Smiltenes autoostās un Valmieras autoparkā. Darba samaksa ir no 1000 līdz 1400 eiro (pirms nodokļu nomaksas) atkarībā no konkrētās darba vietas.

Attiecībā uz SIA “VTU Valmiera” autoparka atjaunošanu uzņēmuma pārstāve Zane Bulmeistere uzsver, ka Eiropas Savienības regulās ir noteikts gan jaunu autobusu īpatsvars, gan videi draudzīgāku autobusu īpatsvars, taču trīs gadus ieilgušais konkurss par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā neļauj uzņēmumam pilnvērtīgi un sistemātiski atjaunot autoparku. Proti, nav zināms, kādi autobusi maršrutos būs nepieciešami un vai vispār šos pakalpojumus turpinās sniegt SIA “VTU Valmiera”.

“Ceļi, it īpaši laukos, ir briesmīgi, vienās bedrēs un reti tiek greiderēti, bet autobusi ir veci. Tad saprotiet situāciju,” “Ziemeļlatvijai” stāsta kāds  starppilsētu autobusa vadītājs.

Latvijā, it īpaši lauku teritorijās, sliktais ceļu stāvoklis  patiesi bojā autobusus, ir pieredzēti arī gadījumi, ka ceļu stāvokļa un laika apstākļu dēļ noteiktus posmus nav iespējams veikt vispār,  uzsver arī  SIA “VTU Valmiera” pārstāve Zane Bulmeistere.

Šobrīd, neraugoties uz ieilgušo konkursu, SIA “VTU Valmiera” autobusu  nomaiņu veic, iegādājoties jaunus vai mazlietotus autobusus. Šobrīd reģionālos maršrutus veic 71 autobuss, no tiem pēdējo trīs gadu laikā iegādāti seši jauni un pieci lietoti autobusi. Nākamgad plānota 15 jaunu autobusu iegāde, bet turpmākā  autobusu iegāde plānota pēc konkursa rezultātu apstiprināšanas.

Kad pasažieris sabļauj, gribas mainīt darbu

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem darbu sarežģī arī tas, ka nav nemaz tik viegli atrast autobusu vadītājus. Arī  SIA “VTU Valmiera” pašlaik ir autobusu vadītāju vakances.

Uzņēmums skaidro, ka to lielā mērā ietekmē valstī esošais darbaspēka trūkums un arī valstī esošā sistēma. Pirmkārt, lai kļūtu par autobusa vadītāju, ir jābūt vismaz 24 gadus vecam. Tādējādi tas nav saistoši jauniem cilvēkiem, kuri uzreiz pēc skolas beigšanas turpina studijas vai meklē darba iespējas. Otrkārt, atalgojums nav konkurētspējīgs, piemēram, salīdzinot ar kravas pārvadājumiem ārvalstīs, lai tad, kad cilvēks ir sasniedzis 24 gadu vecumu un ieguvis atbilstošo braukšanas apliecības kategoriju, viņš vēlētos mainīt profesiju un sākt pasažieru pārvadāšanu. Treškārt, tas ir atbildīgs darbs, rūpējoties par pasažieru drošu nokļūšanu galapunktā. Tādējādi tā nav tikai transportlīdzekļu vadīšana, bet arī regulāras mācības drošai braukšanai, saskarsme ar pasažieriem un citi aspekti.

Starppilsētu autobusu vadītāju trūkst, jo atalgojums nav liels, “Ziemeļlatvijai” viedokli pauž šoferis, kurš vēlējās palikt anonīms.

“Ja ir jāstrādā, teiksim 20 līdz 22 darba dienas, tad alga uz rokas ir aptuveni 700 līdz 800 eiro. Tas nav daudz, ņemot vērā, ka darbs ir ar cilvēkiem, bet cilvēki ir dažādi. Visu dienu var būt forši, teiksim, 99 pasažieri, bet dienas beigās iekāpj simtais, varbūt ar kreiso kāju no gultas izkāpis, sabojā tev dienu un tad tu domā, vai gribi darīt šo darbu par tādu samaksu. Piemēram, pasažierim ir tikai  50 eiro banknote, viņš autobusā grib nopirkt biļeti par 70 centiem un bļauj uz mani – “tev ir jābūt, ko izdot atlikumu!”, taču man maiņas nauda ir, augstākais, 20 eiro. Ne jau es tur esmu vainīgs, ne es to esmu izdomājis. Citreiz pasažieris ir nikns, ka nevar norēķināties ar karti, taču ne visur ir interneta pārklājums. Tāpēc jau autobusos ir uzraksts, ka pasažieriem jābūt līdzi skaidrai naudai,” stāstot par savu pieredzi, atgādina starppilsētu autobusa vadītājs.

Lai piesaistītu potenciālos darba ņēmējus, SIA “VTU Valmiera” interesentiem, kuriem ir C vai C1 kategorija, kuri ir sasnieguši 24 gadu vecumu un kuri vēlas būt autobusa vadītāji, apmaksā un nodrošina D kategorijas mācības. Savukārt kursants pēc D kategorijas iegūšanas slēdz darba līgumu ar SIA “VTU Valmiera” par autobusa vadītāja amata pienākumu izpildi vismaz divu gadu garumā. “Uzņēmumam ir svarīga ilgtspējīga attīstība, tāpēc tas iegulda jauno profesionāļu sagatavošanā.   Autobusu vadītājiem uzņēmums nodrošina arī daļēju ceļa un dzīvesvietas īres izdevumu apmaksu, iespēju savienot ar darbu citā uzņēmumā. Taču būtu nepieciešams arī atbalsts valsts mērogā, lai turpmāk netrūktu speciālistu un viņi pasažieru pārvadāšanu veiktu kvalitatīvi,” uzsver Zane Bulmeistere.  

VIEDOKĻI

Ināra Logina:

–  Dzīvoju Līzespastā, ar sabiedrisko transportu braucu uz darbu Smiltenē. Autobusi pa Vidzemes šoseju kursē regulāri, viss ir labi.  Bez tiem galīgi neiztiktu, netiktu uz darbu. Savas automašīnas man nav. Laukos darbu atrast nevar.

Maiga Āboliņa:

– Dzīvoju Variņos. Ar sabiedrisko transportu braukāju reti, bet iztikt bez tiem nevaru. Tagad automašīna ir remontā, bet bija jātiek uz Smilteni. Autobusi kursē, izbraukāt var, tikai svētdienās reisu ir mazāk.  

Dzintra Medne:

–  Dzīvoju Aumeisteros. No turienes uz pagasta centru Grundzāli nekursē neviens autobuss, izņemot skolēnu busiņu, taču tajā jau ir bērni. Grundzālē  ir ģimenes ārsts,  pagasta pārvalde, sociālais darbinieks, bibliotēka, veikali. Ir problēma, ja visiem nav savas automašīnas.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.