Satiksmes ministrs: Vietējo un reģionālo autoceļu sakārtošana – ne tikai pirmo 100 dienu prioritāte

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, vērtējot 100 dienās paveikto, uzsver, ka viņa prioritāte nemainīgi ir vietējie un reģionālie autoceļi. Šogad autoceļu sakārtošanai izdevās piesaistīt papildu valsts budžeta finansējumu un tas pats tiks darīts arī nākamos gadus. Tikpat svarīgi darbi paveikti “Rail Baltica” projekta īstenošanā, kur, jau uzsākot darbu ministra amatā, tika  atklātas būtiskas nepilnības projekta īstenošanā.

Valsts nozīmes vietējo un reģionālo autoceļu būvniecībai ministram no valsts budžetapapildus izdevās iegūt 43,5 miljonus eiro tuvākajiem trīs gadiem. Kopējā summa valsts autoceļu būvniecībai un uzturēšanai šogad ir 341,9 miljoni eiro, un plānots veikt autoceļu būvdarbus 632 km kopgarumā. Ņemot vērā nepieņemamo situāciju, kādā atrodas ievērojama daļa vietējo un reģionālo ceļu, to uzlabošana būs Jāņa Vitenberga galvenā prioritāte, esot satiksmes ministra amatā. 

Stājoties amatā, ministrs konstatēja virkni nepilnību “Rail Baltica” projekta pārvaldībā, kas rezultējusies ar būtiskiem termiņu kavējumiem projekta īstenošanā. “Rail Baltica” projekta virzītājiem tika uzdots izstrādāt rīcības plānu, lai novērstu līdzšinējās nepilnības un turpmāk tās nepieļautu. Vienlaikus, lai sekmētu profesionālāku un raitāku “Rail Baltica” attīstību visos tā posmos, ministra vadībā izveidota starpnozaru komiteja, kura iesaistīsies arī Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas vadība. Tāpat, lai visa projekta būvniecību noslēgtu līdz 2030. gadam, parakstīts trīs Baltijas valstu sadarbības paziņojums.

Lai veicinātu vilciena satiksmes attīstību un arvien vairāk cilvēkiem ikdienā būtu iespēja pārvietoties ar vilcienu, ministra vadībā tika apstiprināts informatīvais ziņojums par 74,4 miljonu eiro piesaisti no Atveseļošanas fonda. Par finansējumu tiks iegādāti septiņi bateriju elektrovilcieni, kas satiksmē tiks laisti 2026. gada vasarā. Sākotnēji bateriju elektrovilcieni kursēs līnijās Rīga–Bolderāja un Rīga–Sigulda. Bolderāja, kas ir viena no lielākajām Rīgas apkaimēm, faktiski ir atdalīta no galvaspilsētas, un jaunie vilcieni nodrošinās ciešāku savienojamību ar Rīgas centru. Maršrutā Rīga–Sigulda jaunie elektrovilcieni nomainīs vecos dīzeļvilcienus, nodrošinot iedzīvotājiem komfortablāku un ērtāku braukšanu. Lai veicinātu to, ka vilcieni ir sabiedriskā transporta mugurkauls, ministrs vienojies ar AS “Pasažieru vilciens”, ka visi 32 jaunie elektrovilcieni, kas tika iegādāti 2019. gadā, beidzot transporta pārvadājumiem tiks palaisti šīs vasaras beigās.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, lai stiprinātu nacionālo identitāti kā vērtību, ministrs uzdeva nozares kapitālsabiedrībām, kas strādā tikai Latvijas iekšējam tirgum, no savām mājaslapām izņemt sadaļas krievu valodā.

Informāciju sagatavoja: Aļona Zandere, Ministra padomniece komunikācijas jautājumos