Sadosimies rokās

Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir mīlestības, gaišuma un cerību laiks, kad ikviens no mums ir lielā brīnuma gaidās. Brīnumi notiek, un tie ir pavisam dažādi. Tiem tic Aurora, Velta, Mihails, Artūrs, Polīna un vēl 182 bērni, kā arī viņu vecāki visā Latvijā, kas ir labdarības akcijas “Eņģeļi pār Latviju” redzeslokā.

Ir skaidrs, ka lūgt palīdzību nebūt nav viegli. Nereti palīdzības lūgšana ir pēdējais solis, ko cilvēki ir gatavi darīt, jo tas nebūt nav vienkārši, ir jāpārkāpj sev pāri, pieņemot situāciju tādu, kāda tā ir. Proti, tās ir ģimenes, kurās aug bērni ar dažādām veselības problēmām, kuru ārstēšanai pietrūkst valsts finansējuma. Palīdzība nepieciešama bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kustību traucējumiem, palīdzība ārkārtas gadījumos un tā tālāk. Katram sava sāpe, bet visiem viena cerība, ka nepieciešamā naudiņa līdz ar līdzcilvēku atsaucību un palīdzību varētu tikt saziedota.

Brīnumiem tic arī daudzi cilvēki, kuri sadarbojas ar Ziedot.lv. Viņu vidu arī valcēniete Dana. Šī gada maijā laikrakstā jau vēstījām, ka pirms nepilniem diviem gadiem Danai tika atklāts ļaundabīgs audzējs, viņa pārcietusi vairākas ķīmijterapijas, taču ar to nebija līdzēts. Šogad Danai jau bija nepieciešama līdzcilvēku palīdzība valsts neapmaksātu zāļu iegādei. Pēc šo zāļu lietošanas atklājās, ka tās tomēr jāmaina uz citām, arī valsts neapmaksātām zālēm. Viena mēneša deva izmaksā 8028 eiro. Šīs zāles ārstu konsīlijs, balstoties uz analīžu rezultātiem, noteicis lietot četrus mēnešus. Danai jau izdevies samaksāt daļu summas, lai zāles pirmajai devai pasūtītu, bet viņa ļoti lūdz palīdzību kopumā 26 112 eiro apmērā, lai visus plānotos četrus mēnešus varētu saņemt zāles. Dana ir vērsusies ar iesniegumu Nacionālajā veselības dienestā par vismaz daļēju zāļu kompensāciju, bet cerības to saņemt ir diezgan niecīgas.

Sekojot līdzi Ziedot.lv informācijai, ir pozitīva tendence – ziedotāju atsaucība ir liela. Tas tikai parāda to, ka cilvēcība nekur nav pazudusi, līdzcilvēki ir gatavi grūtā brīdī sadoties rokās un palīdzēt citiem. Iespējams, jau tuvākajā laikā nepieciešamā summa tiks savākta un sieviete varēs turpināt ārstēšanās procesu, jo Danas lielākā cerība ir atgūt veselību un dzīvot, lai būtu kopā ar saviem mīļajiem.

Taču, raugoties uz situāciju no malas uz to, kas attiecas uz kompensējamo zāļu sarakstiem, ir skumji apzināties, ka nekāds progress mūsu valstī nav jūtams. Tas ir absurdi, ka šādu ārstēšanai vitāli nepieciešamu un ļoti dārgu medikamentu iegādei cilvēkiem jācer tikai uz ziedotāju palīdzību, jo citu risinājumu vienkārši nav.

Tāpēc arī es ceru, ka mēs visi vajadzīgajā brīdī varam sadoties rokās, lai palīdzētu kā savējiem, tā visiem tiem, kuriem tiešām ir nepieciešama palīdzība. Jo cilvēkam nav un nevar būt nekā vērtīgāka par veselību un dzīvību.