Rudens ziedi skolotājiem

Dzestrs rudens rīts, ar rasu pielieti apavi un brišana uz dārzu kopā ar mammu, lai izvēlētos un nolauztu pašus skaistākos ziedus, ko nest uz skolu. Tādas ir palikušas atmiņas no bērnības par Skolotāju dienu. Tā tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā, tātad šogad – 1. oktobrī. Viennozīmīgi Skolotāju diena ir svētki arī skolēniem. Manā laikā vecāko klašu skolēniem bija dota iespēja interesantā un aizraujošā veidā pasniegt kādu mācību stundu jaunākajās klasēs. Tādā veidā bērni var “iekāpt skolotāja kurpēs” un pielaikot profesiju paši uz savas ādas. Kādam varbūt apstiprinās pārliecība – es kļūšu par skolotāju vai, gluži otrādi, kāds saprot, ka stāvēt klases priekšā divdesmit bērniem un mēģināt izpelnīties viņu uzmanību ir pārāk liels izaicinājums. Liels prieks, ka šāda tradīcija daudzās skolās ir dzīva joprojām.

Gribas ticēt, ka skolēni ir ne tikai vecāku, bet arī skolotāja spogulis un skolotājs ir mazāka vai lielāka autoritāte jebkuram bērnam, jo viņi māca mums iet pa dzīves izaicinājumu pilnajiem ceļiem, ienes pasaulē labākas pārmaiņas. Vienmēr esmu domājusi, cik skolotāji var būt laimīgi, jo ziedu klēpjus un uzmanību no saviem audzēkņiem viņi saņem vismaz trīs reizes mācību gada laikā, nemaz neskaitot izlaidumus un kādus īpašus pasākumus. Vai tas nav jauki? Turklāt tā vien šķiet, ka šogad arī daba vēlas pateikties skolotājiem par viņu pacietību, pūlēm un darbu, jo salnas dārzos vēl nav nokodušas krāšņākos rudens ziedus. Lai tie, salikti vāzēs, priecētu skolotājus.

Nav noslēpums, ka, dzīvojot strauju pārmaiņu laikā, strādāt skolā kļūst arvien lielāks izaicinājums, tāpēc ziedi, Skolotāj. Par spīti skarbākām vēja brāzmām, cel galvu augšā un nedomā liekties! Paldies par pacietību un mīlestību pret savu darbu. Paldies, ka esat ceļvedis – skolēna iedrošinājuma, iedvesmas un motivācijas avots.

Nebūt nav aizmirsies, ka 1. oktobris ir arī Starptautiskā senioru diena, tāpēc vēlos teikt īpašu paldies tiem skolotājiem, kuri veltījuši darba mūžu izglītības lauciņā un pat cienījamā vecumā turpina strādāt ar skolēniem. Viņi ir piemērs tam, ko nozīmē izvēlēties profesiju, kas patiesi ir sirds aicinājums. Ja tā nebūtu, tad tas nemaz neizdotos.

Vien vēlos atgādināt, ka mācīties nekad nav par vēlu, jo ir tāda fantastiska iespēja kā mūžizglītība, kas paver jaunus un plašus apvāršņus apgūt tādas profesijas, par kurām kādreiz pat nemaz nebijām varējuši sapņot, kas pie mums atnākušas vien dzīves pieredzes laikā.