***
Mārtiņrožu ziedi izplauks
Vārdos “Ziemeļlatvijas” avīzē,
Uzticīgam lasītājam rudenī
Aiznesīs tie sveicienus
kā spārnus,
Tad lasītājs kā gulbis baltais
Savai zemei svētku
dziesmas sauks.
***
Lietus pagalmā zaļā
Cirku spēlē
Pa labi, pa kreisi
Augšā, lejā.
Gribu to noķert
Bet veiklās kustībās
Tas atsmaida man:
“Es šodien galvenais
Tava pagalma vidū.”
***
Mīlestība galotnēs
Kā trausls zieds,
Skaists un gaisīgs,
Bet vējā pluinīts.
Mīlestība saknēs
Kā arāja zābaki
Brīžam smagi dubļi,
Galotnes vēji nes,
Nokrīt ziedi un lapas,
Bet saknes
kā Tēvzemes sargi
Savos plecos rūpi tur!
***
Pār brīnumaino Latviju
Vēlas rudens lapas krīt,
Asi lietus vēji danco pāri.
Cik vēl ilgi rudens priecāsies,
Nāks ziemas sniegputeņi balti,
Kā stiprās dzijās cieši tīs,
Vai tās ritēs, vai tās stās?
Vai nāves elpa pāri skries?
***
Es gribēju kā zirgu
Iejūgt sarkanās lapas braukt,
Bet man bija vāji groži
Un lapas kā dūcošas bites
Aizskrēja vējam rokas dot,
Nekas dabā nav manā varā
Tikai sapņi kā ugunskurs deg!
***
Šo mirkli tu paņēmi
No rudens klusuma
Un uzzīmēji kā glāstu,
Kā karstu vasaras sauli
Lai tumšie vakari
Silti kā klaipiņš maizes
Šo mirkli tu paņēmi
No rudens lietus
Un iededzi kustību
Kā braucienu zirga pajūgā
Lai dvēsele nestingst
Dziļā vientulības purvā.
Līga
Reklāma