Ilze Fedotova
Aizvadītajā sestdienā, Vispasaules publiskās adīšanas dienā, norisinājās Smiltenes novada adīšanas festivāls. Pulcējot teju 80 dalībniekus no dažādām vietām, rokdarbnieki un citi interesenti aizvadījuši rosīgu sestdienu jaukā un sirsnīgā kompānijā.
Adīšanas festivāls norisinājās Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Smiltene” ēkas pagalmā, līdz ar to bija pamanāms arī garāmgājējiem.
Uz festivālu interesenti bija mērojuši ceļu ne tikai no Smiltenes novada vairākiem pagastiem, bet arī no Valkas, Valmieras, Cēsu un vēl tālākām vietām, tostarp no Siguldas, Ludzas un Jelgavas puses. Festivāla ietvaros tika rīkotas divas meistarklases – dziju krāsošana ar dabas materiāliem, kuru vadīja Inga Krūmiņa, Lēdurgas kultūras nama rokdarbu studijas “Aģe” vadītāja, un zeķu adīšanas meistarklase Ilzes Hakas vadībā. Bija aplūkojama arī adījumu izstāde, varēja iegādāties “Evitas darināts” izstrādājumus, kā arī papildināt dzijas krājumus. Tos piedāvāja vairāki tirgotāji, tostarp “Dziju busiņš”, kas šajā reizē bija piestājis Smiltenē. Kā pašas adītājas atzina, – šī bija tā reize, kad naudas maciņi patukšojās, bija tik viegli “krist grēkā”, jo dzijas un citu rokdarbu materiālu piedāvājumu klāstā bija viss, ko tikai sirds var kārot.
Šādu pasākumu rīko biedrība “Smiltenes Pūra Lāde”, TLMS “Smiltene” un Smiltenes Kultūras centrs. Ņemot vērā dalībnieku interesi, iecerēts, ka šāds festivāls varētu kļūt par tradīciju, kurā adītājas ikvienam interesentam parādītu to, ko pašas māk un, daloties pieredzē, meistarklasēs iemācīt jaunas prasmes arī citiem.
“Šāds festivāls Smiltenē notiek pirmoreiz. Esam aicinājuši kopā visus novada rokdarbniekus uz iepazīšanos. Priecājamies, ka ciemiņi ieradušies arī no tālākām vietām. Tā kā šī ir publiskās adīšanas diena, adīt varēja jebko – iesāktos no mājām paņemtos darbiņus vai apgūt ko jaunu meistarklasēs. Savukārt tie, kuriem ar adīšanu ikdienā nav nekādu saistību, bet interese ir, šajā reizē varēja atnākt un iepazīties ar to, ko mēs darām un jau jaunajā sezonā var nākt uz “Pūra lādi” vai iesaistīties kādā rokdarbnieku pulciņā citviet novadā un sākt mācīties,” stāsta Ilze Haka no Smiltenes rokdarbnieču biedrības “Smiltenes Pūra Lāde”, kuras vadībā adītājām pēc izvēles bija iespēja iemācīties adīt banānzeķes vai mozaīku rakstu zeķes. Lai darbiņš būtu vieglāks, tika izsniegta adījuma shēma, ko varēja paņemt līdzi uz mājām, lai brīvajā brīdī katra pati pabeigtu iesāktos darbiņus.
Edīte Raiskuma no Lobērģiem vērtē, ka festivāls izdevās, bija ieradušies gan uzaicinātie viesi, gan daudzi citi, kuri paši bija atraduši ceļu uz Smilteni, izdzirdēdami, ka šeit notiek adīšanas festivāls. “Man prieks, ka pasākums patiesi izdevās. Ikviens varēja atrast sev piemērotāko aktivitāti, vai tā būtu adīšana, mācīšanās krāsot dziju ar dabas materiāliem, iepazīšanās ar citiem rokdarbniekiem, krāšņās izstādes vērošana, jaunu dzijas krājumu sagādāšana vai vienkārši iespēja baudīt jauku atmosfēru un saulainu laiku,” atzīts Edīte un turpina: ““Pūra lādē” esmu viena no jaunpienācējām, bet tas laiks tik ātri paskrējis, ka šeit jau darbojos vairāk kā divus gadus. Pat nezinu, kādēļ pievienojos meitenēm, iespējams kovida un mājsēžu dēļ, tajā laikā arī atsāku adīt. Jau pirmajā tikšanās reizē bija laba sajūta – meitenes jaukas, atsaucīgas, vienmēr gatavas padalīties ar padomiem, knifiņiem. Šīs sajūtas katrs varēja izjust arī festivāla laikā. Mēs visas priecājamies, ka bija tik daudz viesu un adītāju. Vienu brīdi likās, ka Ilzes meistarklašu teltī vietu nepietiks. Bet bija sarūpēta dzija un adatas, ja kāds no adīt gribētājiem nebūtu sagatavojies. Šeit viss tika arī sarūpēts un visiem pietika. Mums viss izdevās, tāpēc turpināsim iesākto. Šajā tehnoloģiju laikmetā ir ļoti svarīga kopā būšana, sarunas, prieks un mazās laimītes, ko var gūt vien klātienē, kopā esot,” uzsver Edīte.
Baiba Miezīte uz pasākumu bija ieradusies no Raunas. “Šoreiz mani vairāk uzrunāja dzijas krāsošana. Es būtu gribējusi, lai vairāk būtu nodarbes arī iesācējiem, bet šeit bija cilvēki ar lielu pieredzi dažādās jomās. Var redzēt, ka šiem cilvēkiem acis deg par savu aizraušanos. Taču pats galvenais, ka pasākums bija ar labu auru,” viņa atzina.
Festivāla izskaņā visi dalībnieki sanāca kopā pie tējas tases un cienājās ar vietējās kūku cepējas Jolantas Eberhardes torti, kura bija tapusi speciāli šim gadījumam.
Reklāma