Reizi nedēļā vai pat biežāk pārēsties mēdz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs

Svētku laikā bagātīgi klātais galds un dažādi našķi tā vien vilina, lai ieturētu pamatīgākas un biežākas maltītes, tomēr veselības monitoringa rezultāti liecina, ka regulāra pārēšanās un našķēšanās starp ēdienreizēm Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīta parādība arī ikdienā. Kopumā reizi nedēļā vai pat biežāk pārēsties mēdz 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (4% – katru vai gandrīz katru dienu, 9% – 2 līdz 4 reizes nedēļā, 14% – reizi nedēļā), tikmēr 61% respondentu starp ēdienreizēm regulāri našķējas (14% to dara bieži, 47% – dažkārt). Tādēļ par to, kāpēc regulāra pārēšanās un pārmērīga našķēšanās var būt kaitīga, stāsta sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore.  

Tāpat pāris reižu mēnesī pārēsties mēdz 20% Latvijas iedzīvotāju, 22% to dara retāk nekā pāris reizes mēnesī, bet 25% respondentu norādījuši, ka nemēdz pārēsties. Salīdzinot rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka nedaudz biežāk pārēdas sievietes. Vīriešu vidū vismaz reizi nedēļā pārēdas 25% respondentu  (2% – katru vai gandrīz katru dienu, 8% – 2 līdz 4 reizes nedēļā, 15% – reizi nedēļā), bet sievietēm šis rādītājs ir 28% (5% – katru vai gandrīz katru dienu, 10% – 2 līdz 4 reizes nedēļā, 13% – reizi nedēļā). Tikmēr, analizējot iegūtos datus pēc vecuma, novērojama sakarība starp respondentu vecumu un pārēšanās biežumu, proti, gados jaunāki cilvēki pārēdas ievērojami biežāk. Piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem vismaz reizi nedēļā pārēdas 45%, vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 36%, no 35 līdz 44 gadiem – 29%, no 45 līdz 54 gadiem – 24%, no 55 līdz 63 gadiem – 20%, bet vecumā no 64 līdz 75 gadiem šis rādītājs ir 14%.

Pārpilnības raga kārdinājums

Mūsdienās apkārt ir daudz dažādu kārdinājumu, un pasaules vēsturē cilvēkiem nekad nav bijis tik daudz iespēju, lai tiktu pie ēdiena, pašiem to negatavojot. “Apkārt ir dažādi kairinātāji, kas mūs mudina ēdienu pirkt aizvien vairāk, našķēties biežāk un regulāri pārēsties, – tās ir reklāmas, košas krāsas un skanīgi saukļi. Lai arī ēdiens ir viena no galvenajām baudām, tomēr bieži tas pilda arī stresa noņemšanas un mierināšanas funkciju – mēs ēdam gan labos, gan ne tik labos brīžos. Vienlaikus jāsaprot, ka pārmērīga ēšana mūsu organismam nenāk par labu,” skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Regulāra pārēšanās izraisa smaguma sajūtu vēderā, rada nogurumu, kā arī lielu slogu kuņģim un zarnu traktam. Tāpat biežas pārēšanās rezultātā var ciest vielmaiņa, palielinās svars, paaugstinās riski saslimt ar 2. tipa diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, locītavu saslimšanām un citām kaitēm.

Arī svētku laikam nebūtu jāsaistās tikai ar lieliem ēdiena apjomiem un pārēšanos. “Laiks, kad svētku galdā bija jābūt vairākiem salātiem ar majonēzi, trekniem cepešiem, uzgriežamajām gaļām, siltajam un saldajam ēdienam, ir pagājis! Labāk ir izbaudīt gardu pamatēdienu, desertu, augļus un ļauties sarunām un kopā būšanai,” uzsver L. Sondore. Tāpat svētku laikā nevajadzētu aizrauties ar saldinātiem dzērieniem un sīrupiem, bet gan dzert tīru ūdeni. “Ja cilvēks pats saprot, ka svētku laikā apēd vairāk, nekā organismam ir nepieciešams, pirms došanās ciemos ieteicams paēst mājās, lai viesībās nebūtu jāēd viss mielasta piedāvājums,” piebilst speciāliste. Ne mazāk svarīgi ir regulāri izkustēties. “Lai arī pēc senču tradīcijām gada nogalē galdā tika servēti pat 9 vai 12 ēdieni, tomēr jāatceras, ka ēdienreizes tika organizētas starp dažādām aktivitātēm – iešanu ķekatās, bluķa vilkšanu, dziedāšanu un rotaļām,” skaidro L. Sondore.

Pandēmijas sekas un pārmērīga našķēšanās

Covid-19 laikā, kad daudzi turpina strādāt attālināti, nereti darba, atpūtas un ēšanas režīms ievērojami mainās un robežas starp “darbu un mājām” ir izplūdušas. “Bieži vien attālinātajā darbā ēdam steigā un nesakošļājam ēdienu, jo esam stresā, atrodamies starp sapulcēm, kā arī ledusskapis atrodas turpat blakus. Šādos apstākļos daudz būtiskāka kļūst ēdienreižu plānošana, kas ietver iepirkumu saraksta veidošanu, pašu iepirkšanās procesu un ēdiena gatavošanu. Šāda plānošana ļauj apzinātāk rūpēties par savu uzturu, kā arī izvairīties no pārmērīgas našķēšanās starp ēdienreizēm, ” stāsta uztura speciāliste. Plānošana ir jāattiecina arī uz našķēšanos, jo pretējā gadījumā cepumi, konfektes, smalkmaizītes un citas garšīgas lietas tiek ēstas nekontrolētā apjomā, kas var radīt svara problēmas un ilgtermiņā arī veselības sarežģījumus. Kā “labos našķus” L. Sondore min augļus, riekstus (~30 g dienā), tomēr našķi ir ļoti individuāli – vienam tā ir rudzu maizes šķēle ar kaņepju sviestu, bet citam saldējums. Ja cilvēks apzinās, ka starp ēdienreizēm vēlas panašķēties, labāk to plānot, laikus sagatavojot mazas kastītes ar riekstu dienas devu, pilngraudu kēksiņu, auzu pārslu cepumiem vai augļiem. “Ja našķēšanās sāk kļūt nekontrolējama, ir jāpārskata diennakts režīms un jāskatās, vai tiek ieturētas pilnvērtīgas maltītes, jo nereti našķēšanās ir sekas tam, ka nav paēstas brokastis vai pusdienas un netiek pilnvērtīgi uzņemtas olbaltumvielas, ogļhidrāti un labas kvalitātes taukvielas.” Speciāliste atgādina, ka attiecībā uz ēšanu atslēgas vārds ir “mērenība.”

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1001 respondentu.

Informāciju sagatavoja Agnija Greiziņa, mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja