
Dienas centrs attīsta neparastu sadarbību
Līdz 1. augustam Bauskas novada Iecavas dienas centrā “Iecavnīca” apskatāma Danas un Džūlijas Rodenkirhenu fotogrāfiju izstāde “DOMA gaismas pierakstos”, kas tapusi sadarbībā ar Iecavas vīru senioru domubiedru grupu “Doma”.

Iecavniece Dana Rodenkirhena ir pazīstama fotomāksliniece, kura īstenojusi projektus Bauskas novadā un arī ārpus tā, sadarbojoties ar dažādiem cilvēkiem un iestādēm.
Dienas centrs “Iecavnīca” Iecavas pilsētā un pagastā veic nozīmīgu darbu sociālajā jomā un sabiedrības integrācijā, strādājot gan ar senioriem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas šurp atbraukuši kara iespaidā. Senioru dāmas darbojas grupā un deju kopā “Kamenes”, savukārt kungi tiekas ik nedēļu klubiņā “Doma”, lai sarunātos, domātu un uzturētu možu garu.
Ekspozīcijas “DOMA gaismas pierakstos” tapšanas laikā Danas fotostudijā norisinājušās arī garas sarunas par kungu dzīvi un pieredzēto – tad nākusi atziņa, cik reti projektā iesaistītie seniori bijuši kameras priekšā, lielākā daļa dalībnieku nemaz nekad nav bijuši pie profesionāla fotogrāfa. Katrs no kungiem uz fotografēšanos ieradās ar savu mīļāko kreklu vai cepuri no studiju laikiem vai kādu citu sev tuvu priekšmetu. Šādi projektā tapusi svarīga laika liecība gaismas pierakstā, ko saglabāt sev par prieku, ierāmēt, nosūtīt bērniem un rādīt draugiem.
Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Atzīst Malēniju
Valodas eksperti Vidzemes ziemeļaustrumu daļu, kurā runā augšzemnieku dialekta dziļās latgaliskās izloksnēs, piekrituši dēvēt par Malēniju, vēsta Valsts valodas centrs (VVC).
Šādu priekšlikumu latviešu valodas ekspertu komisijai izvirzīja komisijas locekle, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, valodniece, novadniece Dace Markus. “Ar apzīmējumu “malēnieši” nav problēmu, tie ir daudzviet un daudzkārt pieminēti, bet neviens īsti nesaprata, kur šie malēnieši dzīvo. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka to Vidzemē dzīvojošo iedzīvotāju valoda, kuri runā dziļās latgaliskās izloksnēs, ļoti atšķiras no to iedzīvotāju runas, kuri dzīvo Latgalē. Tādēļ visās konferencēs un sarunās par šo tēmu uzsvēru, ka šis ir augšzemnieku dialekta dziļo latgaliešu izlokšņu malēniešu variants. Latviešu vēsturisko zemju likumā Malēnija tika iezīmēta Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma kartē. Tā gan ir vienīgā karte, kur Malēnija iezīmēta, taču tas bija nozīmīgs pavērsiens ceļā uz atzīšanu. Akadēmiķe piebilst, ka apzīmējums “Maliena” nav izraudzīts tādēļ, lai nebūtu sajukuma. Latvijas konversācijas vārdnīcā minētajai “Malienai” ir dažādas interpretācijas, piemēram, vieta kaut kur malā, vieta Alūksnes novada Malienas pagastā un citi.
Jautāta, ko šāds atzinums dos un kā to izmantot, D. Markus saka – viss ir pašu malēniešu rokās. “Ir laiks pieteikt Malēnijas kultūrtelpu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Tas būtu īpašs pienesums Alūksnes kultūrvēsturiskajam novadam,” vērtē D. Markus, pieļaujot, ka tad šo vārdu varētu izmantot, startējot dažāda mēroga kultūras projektu konkursos, tostarp starptautiskos.
Akadēmiķe jau spērusi vēl vienu soli ceļā uz “Malēnijas” oficiālu atzīšanu, proti, pašlaik viņa strādā pie šķirkļa par Malēniju izveides Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai.
Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”
Pēc skolēniem brauc arī uz kaimiņu novadiem
Gulbenes novada dome izsludinājusi iepirkumu skolēnu speciālajiem pārvadājumiem divos nākamajos mācību gados, piedāvājot transporta pakalpojumus 18 noteiktos maršrutos, lai bērni varētu nokļūt Gulbenes novada vispārizglītojošajās skolās uz mācību stundām un pēc tam atgriezties mājās.
Lai skolēnus nogādātu skolās, Gulbenes novada pašvaldības norīkotais autotransports jau otro gadu izbrauks arī ārpus savas administratīvās teritorijas. Tā Lejasciema pamatskolai skolēni tiks vesti no Ilzenes pagasta Alūksnes novadā, Rankas pamatskolai – no Variņu pagasta Smiltenes novadā un no Smiltenes, Tirzas pamatskolai – no Cesvaines un Madonas novada.
Skolēnu speciālo autobusu maršrutu pagarināšana ārpus Gulbenes novada ir saistīta ar papildu izmaksām. “Papildu izdevumi tie, protams, ir. Bērnu ir daudz. Vajadzība radusies pēc papildu maršrutiem, lai stiprinātu mūsu skolas,” saka pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts. “Tā ir aizsācies. Daļa bērnu izvēlas mūsu novada skolas, un mēs braucam viņiem pakaļ,” viņš skaidro. Skolēnu nokļūšanai skolā tomēr maksimāli tiek izmantoti sabiedriskie autobusi. “Ja nepieciešams, iespēju robežās veicam arī grozījumus sabiedrisko autobusu maršrutos. Taču tur, kur to nav iespējams izdarīt vai autobuss nekursē vai nevar iekļauties laika ziņā, tur tiek organizēti skolēnu speciālie pārvadājumu maršruti,” konkretizē K. Dauksts. Pagājušajā mācību gadā skolēnu pārvadājumus speciālajos maršrutos veica pašvaldības kapitālsabiedrība “Gulbenes autobuss”. Līgumcena bija 316 000 eiro bez PVN.
Laikraksts “Dzirkstele”
Attīstībā investē trīs miljonus eiro

Aizkraukles novada Bebru pagastā atklāts zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” jaunais graudu pirmapstrādes, žāvēšanas un uzglabāšanas komplekss, kā arī liellopu spēkbarības sagatavošanas komplekss. Investīcijas abos projektos kopā ir aptuveni trīs miljoni eiro.
“Vecsiljāņu” īpašnieks Juris Sprukulis stāsta, ka pamazām kļuvuši par pilna cikla saimniecību. Tas nozīmē, ka pašu spēkiem un resursiem veic augsnes mēslošanu, apstrādi, lopbarības, kā arī piena un siera ražošanu, un izmanto ražošanas atkritumus. No tiem biogāzes stacijā iegūst kurināmo — biometānu. Šī dabasgāzes alternatīva šajās dienās pirmo reizi nonākusi gāzes pārvades un uzglabāšanas operatora SIA “Conexus Baltic Grid” tīklā. (Uzņēmums pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un dabasgāzes pārvades sistēmu — aut.) Lai biogāzi attīrītu līdz dabasgāzes kvalitātei, “Vecsiljāņi” iegādājušies iekārtu, kas veic filtrāciju. Gāzes transportēšanai zemnieku saimniecība izbūvējusi 4,5 km garu cauruļvadu. Lai Bebru pagastā saražoto gāzi ielaistu kopējā tīklā, vajadzēja izpildīt prasības un saņemt Starptautiskās ilgtspējas un oglekļa sertifikātu (ISCC — International Sustainability and Carbon Certification — angl.). Stāstot par “Vecsiljāņiem” kā pilna cikla saimniecību, Juris Sprukulis saka, ka ar gāzes ražošanu cikls nebūt nenoslēdzas. Tās ražošanas procesā rodas atlikums — sausais un šķidrais digestāts. Šķidro izmanto aramzemes mēslošanai. Līdz ar to saimniecībā maksimāli maz iepērk minerālmēslus. Tā kā daļa digestāta paliek pāri, sauso frakciju nākotnē, iespējams, jau nākamajā sezonā varēs piedāvāt iegādāties citiem lauksaimniekiem.
Laikraksts “Staburags”
SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.
Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.
Reklāma