Saglabā rakstaino cimdu mantojumu

Šī gada Muzeju nakts tēma saistīta ar mūsu vērtību stāstiem vai dažādu priekšmetu popularizēšanu no muzeju krājuma. Gatavojoties Muzeju naktij un iedziļinoties šajā tēmā, arī Alūksnes novada muzejs vēlējās akcentēt sava muzeja krājumu. Viena no krājuma vērtībām ir tekstilijas, tostarp adītie rakstainie cimdi.

“Zinot, ka tradīcijas tiek saglabātas, bet ir arī zūdošas, jo vietā nāk laicīgās lietas, gribas saglabāt mūspusei raksturīgos cimdu rakstus, tādēļ radās ideja darināt rakstaino cimdu kopijas. Cimdus, ko pētīt, izvēlējāmies no Alūksnes muzeja krājuma, kas glabājas Alūksnē un Jaunlaicenē. Tie, galvenokārt, adīti no dzijas, kas krāsota dabas krāsām. Darināt cimdu kopijas aicinājām novada rokdarbnieces,” saka Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa.

“Atsaucība bija liela, un rokdarbnieces ar patiesu interesi iesaistījās muzeja iniciatīvā. Kopīgi pētījām rakstus, to, kā cimdi veidoti, krāsu un rakstu nianses. No visa krājuma katra rokdarbniece izvēlējās vienu vai divus cimdu pārus, kuriem vēlas izgatavot kopijas. No šiem darbiem vēlāk muzejā veidosim izstādi, kur varēsim vēsturisko materiālu salīdzināt ar mūsdienās radīto. Katram darbam būs pievienots arī tehniskais zīmējums un darba apraksts, lai interesenti, to apskatot, var nofotografēt un mēģināt mājās uzadīt paši, mantojumu saglabājot nākamajām paaudzēm. Esam pateicīgi katrai adītājai, kura nolēmusi adīto cimdu pāri atstāt muzeja krājumā, jo tas ir vēstījums par mūsdienu adītāju tradīcijām, kā arī atbalsts vēstures saglabāšanā, jo darbi top par pašu rokdarbnieču līdzekļiem. Muzejs glabā vēsturiskās liecības, mūsdienās radītais arī kļūst par vēsturi,” saka J. Baldiņa.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Durvis ver divas kafejnīcas

Aizkrauklē, tirdzniecības centrā “IGA centrs” nesen atklāta lielveikala “top!” līnijas kafejnīca, kura Latvijā pazīstama ar nosaukumu “Pasēdnīca”, kas pilsētā ir jaunpienācēja. Savukārt pilsētas otrā galā durvis vērusi kafejnīca “Panna”, kura Aizkrauklē darbojas jau daudzus gadus.

Iepriekš “Panna” nomāja telpas “IGA centrā”, taču nomas līguma termiņš tuvojās beigām un tas netika pagarināts, tāpēc bija jāmeklē jaunas telpas. SIA “IMIga”valdes priekšsēdētāja Inguna Grandāne sacīja, ka bija jau laikus par to informēta, tomēr pēc 15 gadu darba iestājās neliels mulsums. Bēdāties gan nebija laika, jo uzņēmums turpināja strādāt. Labiekārtotā virtuvē, kas atrodas Koknesē, gatavoja ēdienu piegādēm un meklēja telpas jaunai mājvietai.

Marta sākumā atbrīvotajās telpās darbu sāka SIA “Firma Madara 89” piederošā “Pasēdnīca”, kurai līdzās ir arī veikals “top!”, bet marta izskaņā jaunās telpās klientus sāka uzņemt arī “Panna”, kuras pirmsākumi meklējami 1993. gadā Lielvārdē.

Interesanti, ka ēdnīca tajās telpās bijusi arī padomju laikā. Tie, kas tajos tālajos gados bija iegriezušies pilsētas ēdnīcā, var atsaukt atmiņā telpu iekārtojumu toreiz un salīdzināt ar tagadējo, jo telpas piedzīvojušas lielas pārvērtības.

“Panna” iet līdzi laikam un pārsteidz ar vairākiem jaunumiem. Ēdienkarte vairs nebūs uzrakstīta uz tāfeles, tas, ko pavāri konkrētajā dienā būs pagatavojuši, būs redzams ekrānos. Tāpat ekrānos varēs apskatīt banketa ēdienkartes un galdu servējumus, kā arī ēdienu fotogrāfijas. Pagaidām tā vēl ir iecere, ko drīzumā īstenos.

Jaunums šajā kafejnīcā ir “Pannas skapis”, kurā izlikti ēdieni līdzņemšanai. Ja nav vēlēšanās stāvēt rindā, laikā būs pašapkalpošanās iespēja. Klāsts gan būs ierobežots, un norēķināties par “Pannas skapja” ēdieniem un kafiju varēs pašapkalpošanās kasē.

Laikraksts “Staburags”

Videokameras pilsētas parkos palīdz notvert huligānus

Videonovērošanas kameras ir viens no veidiem, kā cīnīties ar huligāniem pilsētas parkos un citās sabiedriskās vietās.

Nupat Gulbenē, Gulbīšu parkā, izvietotas jaunas novērošanas kameras. Gulbenes pilsētā novērošanas kameras palīdz notvert huligānus jau sen, un Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards atzīst, ka šādu kameru izvietošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt postījumu nodarīšanu, kā arī operatīvi atklāt to, kurš cilvēks veicis huligānisku rīcību. Runājot par kopējo situāciju parkos un pilsētā, M. Didrihsons-Linards uzsver, ka huligānismam ir viļņveida raksturs. “Nav gan tā, ka Gulbenes novadā būtu izteikta parku vai pilsētas rotājumu, objektu demolēšana. Tas notiek ik pa brīdim. Agrāk bija izteikta arī zīmēšana vai rakstīšana ar krāsu flakoniņiem, bet, par laimi, tā ir mazinājusies,” informē M. Didrihsons-Linards.

“Mums ir arī pārvietojamās kameras. Tām ir saules panelis, un, ja jūtam kur kādu problēmu, tur novietojam šādu kameru. Aizdodam tās arī citām vietām, piemēram, ja kāda problēma ir novada pagastā un nepieciešama videonovērošana. Ar kameru palīdzību ir izdevies noķert arī huligānus. Jāatzīmē, ka par šādām rīcībām var iestāties kriminālatbildība. Par sīko huligānismu var uzlikt sodu, sākot no 70 eiro,” informē Mārtiņš Didrihsons-Linards.

Viņš stāsta, ka videonovērošana ir efektīvs veids, kā mazināt huligānismu. Pārvietojamās kameras tiek uzstādītas gan mežos pie atkritumu izmešanas vietām, gan pie šķirojamo atkritumu konteineriem, ja ir tāda nepieciešamība. M. Didrihsons-Linards atzīst, ka atkritumu izmešana mežos Gulbenes novadā pēdējos gados ir krasi mazinājusies.

Laikraksts “Dzirkstele”

Nākamgad festivāli Bauskā nenotiks

Baušķeniekiem un pilsētas viesiem šogad Bauskas pilskalna estrādē notiekošajos festivālos būs jāmēģina izklaidēties par diviem gadiem uzreiz – labiekārtošanas projekta dēļ nākamgad pasākumiem parks būs slēgts.

Bauskas novada Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs informē, ka pilskalna parka teritorijas slēgšanas iemesls ir plānotie būvdarbi.

“Labiekārtošanas projektu pabeigs šī gada aprīlī. Tad sludināsim iepirkumu un ļoti ceram, ka visi pasākumi Bauskas pilskalna parkā šogad varēs notikt līdz 1. septembrim. Septembrī varēsim nodot parka teritoriju būvniekam. Būvnieka darbi noritēs šogad rudens periodā un visu nākamo gadu. Darbi jāpabeidz līdz 2026. gada beigām, 2027. gada sākumā parku atklās,” informē M. Veinbergs.

Iepriekšējās sarunās izskanēja informācija, ka pēc projekta nosacījumiem var rasties situācija, ka pasākumus drīkstēs rīkot tikai estrādes teritorijā, nevis visā parkā. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA) pauda, ka pēc labiekārtošanas varēs notikt visi tie paši festivāli, kas notika līdz šim.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāti interesējās, kā Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis saskata pilskalna parka nākotni, ko varētu organizēt parkā un ar ko sadarboties.

“Parkam vajadzētu būt kā papildu iespējai apmeklētājiem, kas nāk uz pili. Videi jābūt estētiskai, koptai, lai cilvēkiem būtu vērts izstaigāt parku. Pati šī vieta ir Bauskas pilsētas sākums, kur bija baznīca, kapi. Ainaviski skaistā vietā starp divām upēm pie pils, bet nav infrastruktūras un iespējas piekļūt. Arī labiekārtošanas projekts transporta problēmu neatrisinās. Tur var būt pasākumi, teātra izrādes, koncerti, bet vieta nav piemērota masu pasākumiem, kuru mērķis ir sadzīt vairāk cilvēku, ievest lielu aparatūru, skatuvi. Ir sarežģīti gandrīz katru nedēļas nogali skatuvi jaukt nost, vest ārā, vest atkal jaunu skatuvi. Uz pasākumiem alu ved ar fūri pa ceļu, kas nav tādam transporta līdzeklim domāts. Es nesaprotu, kāpēc jāorganizē karuseļi un atrakcijas ainaviski skaistā vietā. Šāds ļembasts un cilvēku pūļi iznīcina ainavu un atmosfēru. Ir jānosaka kapacitāte, līdz kādai var rīkot pasākumus un jārisina transporta pieejamība pa upes krastu, lai var piebraukt, neskarot gājēju celiņu. Cilvēki tur stāv, fotografējas, un tad no aizmugures nāk lielā fūre! Kāds brauc iekšā, kāds ārā – tā nav normāla situācija,” raksturo M. Skanis.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Pils salas savvaļas zirgiem pieaugums

Lielupes palienes pļavās savvaļas zirgu ganāmpulkam pievienojušies trīs mazie rikšotāji, kas dzimuši janvārī, februārī un martā, ziņo Jelgavas pilsētas pašvaldība. Pilssalas zirgu ilggadējais uzraugs Einārs Nordmanis stāsta, ka pirmais kumeliņš šogad atskrējis netipiski agri – janvārī.

Kopumā Lielupes palienes pļavās šobrīd ganās aptuveni 90 Polijas koniku šķirnes savvaļnieku, kas veiksmīgi pārziemojuši. “Savvaļas zirgiem svarīgākais ir brīvība, svaigs gaiss un iespēja baroties. Pirmie divi faktori pļavā vienmēr ir klātesoši, bet ziemā kuplajam ganāmpulkam gādāti ap 90 tonnām siena jeb 450 siena ruļļu,” stāsta E. Nordmanis.

Zirgu uzraugs papildina, ka šobrīd gaidībās ir vēl vairākas ķēves, un tas nozīmē, ka aprīlī un maijā gaidāms demogrāfiskais sprādziens ar vairāk nekā 10 jaundzimušajiem kumeliņiem. Tas gan vēl negarantē tik kuplu pieaugumu. “Savvaļas zirgu dzīves ritējumam ganāmpulkā ir savi noteikumi, pamatā – izdzīvo stiprākais. Ja zirgs spēj tikt uz kājām, ir ar labu iedzimtību, stipru imūnsistēmu, viņš tiek galā ar dažādām kaitēm, taču vājākie sugas pārstāvji aiziet bojā. Tā ir skarba, tomēr savvaļas dzīvei raksturīgā dabiskā atlase. Ir gadījumi, kad kumeliņu ir iespējams apārstēt un glābt, taču ir reizes, kad iedzimtās kaites nav atrisināmas pat ar medicīnisko palīdzību. Savukārt gadījumos, kad ķēvēm dzimuši spēcīgi kumeļi, tie jau pāris stundu laikā savā barā līdzās mammai dodas lielajā pasaulē,” stāsta E. Nordmanis.

Gadu gaitā bara apjoms tiek regulēts, gan nomainoties zirgu paaudzēm dabisku procesu rezultātā, gan tiem rodot jaunas mājas. Pēdējo gadu laikā palienes pļavās mītošie Polijas koniki ceļojuši uz Somiju un Igauniju, kur šī šķirne ir augstā vērtē.

E. Nordmanis uzsver, ka pavasara ieskaņā Pilssalas teritorijā pieaug apmeklētāju skaits, tāpēc būtiski atcerēties – dzīvniekus nevajag traucēt, kā arī ieteicams tos vērot no attāluma: “Nekādā gadījumā nevajag līst klāt zirgiem. Saprotams, ka bērniem un arī pieaugušajiem gribas paglaudīt mazos kumeliņus, taču ne visas ķēves ir saprotošas, cilvēku uzmanību tās var uztvert kā apdraudējumu un uzbrukt. Atcerēsimies, ka šajā laikā neparedzami ir arī ērzeļi – tiem notiek cīniņi un auļošana, kas var būt bīstama.”

Zirgi pašlaik izvietojušies pa visu Pils salas teritoriju, bet bieži sastopami arī netālu no skatu torņa.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.