Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas

Niks Pētersons ne tikai ieguvis organizatoru “Inter Cars Latvija” ceļazīmi uz starptautisko finālu Horvātijā, bet arī 1000 eiro savas skolas aprīkojuma atjaunošanai.
FOTO: NO SKOLAS ALBUMA

Uzvar jauno automehāniķu konkursā

Aizkraukles profesionālās vidusskolas 4. kursa audzēknis, topošais automehāniķis Niks Pētersons uzvarējis labāko jauno automehāniķu konkursā “Young Car Mechanic 2025”. Uzvarētājs pārstāvēs Latviju starptautiskajā finālā, kur sacentīsies 13 Eiropas valstu labākie jaunie automehāniķi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopumā šogad konkursā piedalījās 430 Latvijas tehnisko skolu audzēkņi, konkursa pirmajā kārtā atbildot uz testa jautājumiem tiešsaistē. Labākie 57 jaunieši kvalificējās pusfinālam. Savukārt finālā iekļuva 12 labākie jaunie automehāniķi no deviņām skolām. Viņu starpā finālā iekļuva arī Aizkraukles profesionālās vidusskolas 4. kursa audzēknis Niks Pētersons. Šogad pirmo reizi konkursa vēsturē pirmās piecas vietas izšķīra tikai dažu punktu un minūšu starpība. Trīs dalībniekiem bija identisks punktu skaits, un viņi cīnījās par otro un ceturto vietu. Šajā gadījumā izšķirošais bija izpildes laiks.

Nika sākotnējais mērķis bija iegūt septīto vietu vai augstāk, un jaunietis būtu bijis gandarīts. Izdzirdot, ka ieguvis pirmo vietu, Niks bija ļoti pārsteigts. Grūtākie uzdevumi bija augstsprieguma diagnostika, jo Niks atzīst, ka nebija gaidījis ne uzdevumu par aizdedzes sistēmu, ne elektroauto simulāciju. Liela nozīme konkursā bija skolotāju atbalstam un arī praktiskajām zināšanām. Tās Niks ir ieguvis, gan piedaloties “Erasmus” projektos, dodoties uz prakses vietām papildināt zināšanas, gan arī praktiski darbojoties savā brīvajā laikā. Šobrīd Niks jau strādā praksē auto dīlera servisa centrā Rīgā.

Tagad priekšā gatavošanās starptautiskajam finālam, kas šogad notiks Horvātijā. Tajā sacentīsies 13 konkursa dalībvalstu uzvarētāji. Viņu skaitā arī Niks. Starptautiskais fināls notiks no 13. līdz 20. jūnijam, uz kuru kopā ar Niku dosies skolotājs Edgars Šals un “Inter Cars Latvija” pārstāvji. Kopumā starptautiskajā konkursā pirmo kārtu uzsāka 3200 jauno mehāniķu no vairāk nekā 260 tehniskajām skolām visā Eiropā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Staburags”

Realizē ideju par novērošanas torņiem

Uzkāpjot tornī, ir iespēja vērot dzīvniekus un dabas procesus. Tā ir iespēja gan izglītoties, gan labi un interesanti pavadīt brīvo laiku. Šie novērošanas torņi nodrošina drošu vietu dabas procesu vērošanai. Tas veicina arī tūristu piesaisti.
FOTO: NO PERSONĪGĀ ALBUMA

Lejasciemietis Jānis Naglis radījis jaunu dabas tūrisma aktivitāti, kas sniedz iespēju ikvienam interesentam vērot dzīvniekus, putnus un dabas norises.

Uzstādīti 10 novērošanas torņi un radīta infrastruktūra jaunai dabas tūrisma aktivitātei Lejasciema pagastā. Šī ir iespēja ne tikai baudīt ainavu, bet arī izzināt vietējo floru un faunu, uzzināt vairāk par dabas procesiem un iegūt jaunas zināšanas par vides aizsardzību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

J. Naglis stāsta, ka tas ir viņa izlolots projekts, kopā ar sabiedroto – mednieku – palīdzību tas ir realizēts. “Desmit torņi atrodas mednieku kluba “Lejasciems – Dūre” teritorijā,” saka J. Naglis un turpina: “Daudzi brauc uz Āfriku skatīties, kāds izskatās zilonis, žirafe, bet nezina, ka mums pašiem ir tāds stalts dzīvnieks kā staltbriedis. Ne velti viņam tāds nosaukums – staltais bullis, staltbriedis. Un riesta laiks – tas ir kaut kas brīnišķīgs, kad bauro un skan viss mežs! Daudzi cilvēki man ir prasījuši, lai riesta laikā aizvedu paklausīties. Tā kā “Satekā” bija iespēja realizēt projektu, tad ienāca doma par šādiem novērošanas torņiem, kas būtu noderīgi gan medniekiem, gan interesentiem. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka mednieki nav tikai tie, kas nogalina, kā daudzi domā, bet regulē dzīvnieku skaitu.”

Viņš arī paskaidro, ka pirms došanās uz novērošanas torņiem tas ir jāsaskaņo ar viņu.

“Tiem, kam ir doma doties, jāzvana, brauksim un vērosim. Pirmkārt, man jāparāda vieta, kur šie torņi ir. Otrkārt, par visu drošību atbildu es. Daudzi no šiem torņiem ir arī uz privātās zemes, bet, protams, varu iedot arī koordinātes un var visu norunāt. Es arī izstāstīšu, kad var braukt, tāpat jau arī mednieki piesaka medības, kādam tas viss ir jākoriģē. Bet, ja ir interese, zvans man un sarunājām, jo šie torņi ir publiski pieejami,” saka J. Naglis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Dzirkstele”

“Rail Baltica” būvnieki aicina sadarboties vietējos uzņēmējus

Uzņēmums “ERB Rail” sācis starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pamattrases Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma iekārtošanu 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra.

16 hektāru teritorijā notiek sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu sākšanas vietu. Šī teritorija pamattrases būvniecības laikā kalpos kā loģistikas bāze un pagaidu birojs “ERB Rail” komandai dienvidu posma būves gaitā no Misas līdz Lietuvas robežai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai nodrošinātu darba gaitu, būvnieks “ERB Rail” uz sadarbību aicina vietējos uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas var nodrošināt ēdināšanu, āra apgaismojuma ierīkošanu un artēziskos urbumus. Būvnieks meklē sadarbības partnerus naktsmītņu nodrošināšanai Iecavas infrastruktūras apkopes punkta tuvumā, kā arī speciālistus koku zāģēšanā, celmu rakšanā un pievedceļu uzturēšanā.

Lai varētu racionāli sadarboties, svarīgi novērtēt komersanta kapacitāti un piegādes termiņus, kā arī uzņēmuma spēju nodrošināt pakalpojumus tieši Iecavas infrastruktūras apkopes punktā un tā apkārtnē.

Plašāka mēroga būvdarbi sāksies aprīlī, kad paredzēts likt būvlaukuma pamatni. Pamattrases būvlaukums tiks veidots kā uzbērums aptuveni divu metru augstumā. Līdz tam kravas transporta intensitātes palielinājums nebūs liels – piegādes uz būvlaukumu notiks līdz desmit kravas transporta vienībām diennaktī pa vienu transporta maršrutu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Jāņa Danilsona māksla atgriežas dzimtenē

Alūksnes kultūras centrā īpašā pasākumā, kas veltīts Alūksnes 105. gadadienai, iekārtota novadnieka, mākslinieka Jāņa Danilsona gleznu un apsveikumu kartīšu izstāde. Darbi uz Latviju atceļojuši no Zviedrijas, kur J. Danilsons pavadījis lielāko mūža daļu.

Nepabeidzot studijas Mākslas akadēmijā, 1944. gadā Jānis bija spiests doties bēgļu gaitās uz Zviedriju. Dzīves laikā J. Danilsons piedalījies dažādās izstādēs. Mācību nolūkos pilnveidojies Parīzē, kas uz viņa māksliniecisko rokrakstu atstāja spēcīgu iespaidu. Profesionāli bija saistīts ar printēšanas un zīmēšanas darbu reklāmas firmā Stokholmā. Vēlāk kļuva par mākslas direktoru Vesterosas rūpnīcā “Metallverken”, kur nostrādāja līdz pensijas gadiem. Būdams pensijā, mākslinieks atkal nopietni pievērsās glezniecībai. Kā grafiskais dizaineris viņš strādāja līdz 80 gadu vecumam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mākslinieks ilgojās pēc dzimtenes un vienmēr interesējās, kā klājas Latvijā. J. Danilsona darbi bijuši izstādīti neskaitāmās vietās, kā, piemēram, Ķīnā, daudzviet Eiropā. Latvijā šī būs viņa darbu pirmā izstāde. “Tā ir tāda kā viņa atgriešanās dzimtenē caur gleznām,” saka viņa māsas dēls J. Baltiņš, kurš atgādājis mākslinieka darbus uz Latviju.

Kā radās doma un iespēja izstādi sarīkot Alūksnē? “Kad uz Latviju atbrauca J. Danilsona vedekla Ilva un dēls Markuss, viņi atveda Ilvas veidotās grāmatas “Jānis Danilsons”. Vienu no tām aizvedām uz Latvijas Mākslas akadēmiju. Tad arī pēc rektora Zariņa ieteikuma radās ideja, ka jānoorganizē izstāde. Tas man deva pamudinājumu. Nu esam tik tālu nonākuši, ka 34 gleznas ir Alūksnē. Ceru rast iespēju pēc Alūksnes gleznas izstādīt vēl kaut kur Latvijā,” stāsta J. Baltiņš.

Izstādes atklāšanā būs iespēja redzēt ne tikai gleznas. “Jānis katru gadu Ziemassvētkos mums sūtīja paša gleznotus apsveikumus, ko esmu saglabājis. Kad pats vairs nevarēja gleznot, šo tradīciju pārņēma viņa mazmeita Miranda, kura iet vectēva pēdās un ir topošā māksliniece,” prieku neslēpj J. Baltiņš.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.