Reģionu ziņas

Samazinās pasažieru skaits

SIA“Gulbenes Alūksnes bānītis” šogad desmit mēnešos pārvadājis 16 697 pasažierus, kas ir par 3 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, Sabiedriskā transporta padomes sēdē informējuši Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji.

Kā atklāj uzņēmuma Pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders, tas saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, pieaugošo inflāciju un ikdienas izdevumu palielināšanos. “Bānītis vēl joprojām izpilda divus reisus dienā, bet ir samazinājies cilvēku skaits, kuri dzīvo bānīša dzelzceļa līnijas tuvumā un to izmanto. Ar tūrisma plūsmu sezonā gan viss ir kārtībā, bet skarbā realitāte ir tā, ka vietējo iedzīvotāju ar katru gadu kļūst arvien mazāk,” aicināts atklāt pasažieru samazinājuma iemeslus, laikrakstam saka R. Melders. Viņš norāda arī uz to, ka sabiedriskā transporta pārvadājumi, autobusu satiksme Latvijā pašlaik ir reorganizācijas procesā, tādēļ pasažieriem ir zudusi tai uzticība. Tiek atcelti reisi, ir neskaidrība transporta kustības sarakstos tuvākajam periodam, bet ļaudīm ir nepieciešama prognozējamība. “Iedzīvotājiem vajadzīgi sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas ir droši, viņi vēlas zināt, ka sev nepieciešamajā galapunktā nonāks konkrētajā laikā. Zinu cilvēkus jau cienījamos gados, kuri izvēlas nokārtot autovadītāja tiesības, iegādāties savu auto, lai būtu mobili,” saka R. Melders.

Tūrisma jomā pasažieru samazinājums vēl nav jūtams, tomēr uzņēmuma pārstāvis atgādina, ka dzīvojam ģeopolitiski nedrošā vietā, kas to ietekmē. “Diemžēl mums blakām ir lielais nedrošais kaimiņš, un tur mēs neko darīt nevaram. Tas negatīvi ietekmē galvenokārt tūristu plūsmu no Lielbritānijas un Vācijas. Nereti nākas aktīvi strādāt ar britiem un vāciešiem, lai iedrošinātu viņus mūsu valsts tūrismam,” saka R. Melders.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas

Rīko informatīvās dienas par “Rail Baltica”

Gatavojoties “Rail Baltica” pamattrases būvdarbu aktīvajai fāzei, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) kopā ar ģenerāluzņēmēju “ERB Rail” no 11. līdz 13. decembrim Iecavas kultūras namā rīkos pamattrases būvniecības informatīvās dienas, “Bauskas Dzīvi” informēja projekta pārstāvis Miks Lūsis.

Informatīvajās dienās varēs uzzināt vairāk par projekta būvdarbu norisi un tā ietekmi uz Bauskas reģionu un vietējo kopienu. Pasākums atsevišķi organizēts sadarbības organizācijām un atsevišķi – iedzīvotājiem.

Pamattrases celtniecība ietver “Rail Baltica” darbus ārpus Rīgas. Jāizveido “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūra 230 kilometru garumā – sliežu ceļu apakšbūve un virsbūve, zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana. EDzL valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda: “”Rail Baltica” projekts Latvijā ir sasniedzis nākamo fāzi – sadarbībā ar būvnieku, inženiertīklu turētājiem, valsts un pašvaldību iestādēm ir pabeigti priekšdarbi, lai sāktu būvniecību pamattrases posmā Bauskas novadā pie Iecavas. Šajā posmā īpašs uzsvars ir likts uz resursu un infrastruktūras plānošanu, kā arī spēcīgas komandas izveidi, lai būvdarbi sekmīgi ritētu uz priekšu.”

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Sākti Skrīveru dendroloģiskā parka sakopšanas darbi

Katru gadu “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajā Skrīveru dendroloģiskajā parkā notiek regulāri uzturēšanas darbi, bet šogad iesākti arī papildu darbi, ķeroties pie izstrādātā rekonstrukcijas plāna realizācijas, apkopjot stādījumus un uzlabojot infrastruktūru.

Pēc “Latvijas valsts mežu” pasūtījuma Skrīveru dendroloģiskā parka izpēti, novērtējumu un plāna izstrādi veica Daugavpils Universitāte, kas uzvarēja uzņēmuma izsludinātajā iepirkumā. Darba grupā bija kvalificēti un pieredzējuši eksperti ar dendroloģijas, entomoloģijas, ainavu arhitektūras un parku apsaimniekošanas zināšanām, un šo komandu vadīja dendroloģijas eksperts, bioloģijas doktors Pēteris Evarts-Bunders. “Parka rekonstrukcijas plāns izstrādāts, analizējot parka stāvokli, vēsturisko parka attīstību un, uzklausot interesentu, pašvaldības un valsts institūciju pārstāvju ieteikumus parka tālākai apsaimniekošanai. Tas arī paredz, kuri ir tie darbi, kas jāveic ātrāk, un tos mēs uzsākām jau šogad, kā arī darbus, kas paveicami, apsaimniekojot parku,” skaidro “Latvijas valsts mežu” Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis. Viens no steidzamākajiem darbiem, kas šoruden paveikts, ir 110 vecu koku sakopšana, ko veica profesionāli, sertificēti arboristi. Netālu no ieejas viena celiņa malā slejas jauns koka namiņš – tas ir viens no šī gada darbiem, kas paveikts saskaņā ar parka rekonstrukcijas plānu. Tā ir tualete, kas aizstās parkā esošo plastmasas kabīni. “Parks ir liels, apmeklētāju daudz un bez labierīcībām neiztikt. Pēdējos gados mums bija vienošanās ar pašvaldību, ka tā izvieto sezonālo pārvietojamo tualeti, taču šobrīd izbūvētas pastāvīgas labierīcības, kurās varēs iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Namiņš speciāli būvēts dziļāk parkā, nevis automašīnu stāvlaukumā, jo tas domāts parka apmeklētājiem, nevis garāmbraucējiem.

Laikraksts “Staburags”

Ātrākais sporta dronu pilots ir no Jelgavas

Ar uzvaru Annas kausā Rīgā FPV sporta dronu pilotēšanā šī gada sacensību sezonu noslēdza sešpadsmitgadīgais novadnieks Elmārs Misevičs.

Tas bija apstiprinājums, ka viņš ir ātrākais starp Latvijas jauniešiem un junioriem. Par viņa lielisko sportisko formu liecina arī novembra sākumā izcīnītā 17. vieta 107 pilotu un 30 valstu konkurencē pasaules čempionātā Ķīnā, kur Latvijas komanda ieguva augsto piekto vietu. “Esmu ļoti lepns, ka man bija iespēja kopā ar komandu cīnīties trasē. Nākamajā čempionātā būs jātiecas uz vēl augstākām vietām,” tā E. Misevičs.

Pašlaik Latvijā ir tikai trīs mazas dronu pilotēšanas trases. “Ir atsevišķi entuziasti Rīgā, Valmierā, Preiļos. Taču pasaules čempionātā dronu pilotēšanā Latvijas komanda šogad ir izcīnījusi piekto vietu. Priekšā mums bija tikai Dienvidkoreja, Ķīna, Japāna un Francija. Citu valstu komandas FPV sporta dronu pilotēšanā, ieskaitot ASV un Spāniju, palika aiz Latvijas,” stāsta Elmāra tēvs Māris Misevičs, kurš aktīvi palīdz dēla sportista gaitām un remontē dronus.

Dronu pilotu sacensībās uzvar tas, kuram ir lielāks reakcijas ātrums, kustību precizitāte, lidojuma izjūta, kā arī noturīgākas uzmanības koncentrēšanas spējas. Šīs īpašības var uztrenēt, ne tikai laižot dronus trasē, bet arī lidojot virtuāli datorā. Jāpaskaidro, ka FPV sporta drona pilots distancē dodas, ērti apsēžoties krēslā, paņemot rokās vadības pulti, kā arī uzliekot speciālas brilles, kas saņem radiosignālu no videokameras, kas ir pašā dronā. Tādējādi sanāk, ka drona pilots virtuāli atrodas pašā dronā un vada to. FPV tulkojumā no angļu valodas nozīmē “pirmās personas skatpunkts”. Tāds šajā gadījumā ir drona pilotam.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.