Sociālās aprūpes centru klienti dzied kopā ar slavenībām

Neretas kultūras centrā izskanējis sestais mūzikas festivāls “Latgales balsis”. To tradicionāli rīko valsts sociālās aprūpes centrs “Latgale”, un šajā pasākumā uz skatuves kopā ar centra iemītniekiem kāpj arī Latvijā populāri mūziķi.

Līdz šim festivālā piedalījās centra “Latgale” filiāļu klienti, bet pagājušajā gadā tā vadītāja Aija Lapiņa solīja dalībnieku loku paplašināt. Šogad uz skatuves kāpa arī viesi no valsts sociālās aprūpes centriem Kurzemē, Zemgalē, Rīgā un arī Lietuvā.

Tradicionāli kopā ar aprūpes centru iemītniekiem festivālā piedalās Latvijā zināmi mākslinieki. Inta Klimoviča, VSAC “Latgale” sabiedrisko attiecību speciāliste, stāsta, ka šogad “Latgales balsis” uzņēma 43 aprūpes centru klientus, kā arī 21 mākslinieku un centru darbinieku. Viņu vidū arī soliste Kristīne Šomase, Latgales džeza kluba vadītāja Inna Kralika, kuras festivālā piedalās no pirmās reizes. Šajā pasākumā dziesmu “Manai dzimtenei” kopā ar dalībniekiem dziedāja bijušais Valkas novada mērs un ansambļa “Bumerangs” solists Vents Armands Krauklis. Inta Klimoviča saka, ka mākslinieki piedalās bez atlīdzības, bet ne katrs gatavs ziedot savu laiku bez samaksas.

Šogad festivālā piedalījās arī duets no Aizkraukles – Ainārs un Jana Uzulnieki. Viņi kopā ar festivāla dalībniekiem Ilzi, Mariju un Andreju no centra “Latgale” filiāles “Mēmele” izpildīja divas dziesmas – “Vālodzīte” un “Cielaviņa”. Jana Uzulniece teic, ka regulāri piedalās dažādos labdarības projektos, koncertos, kā arī gadiem ilga sadarbība izveidojusies ar sociālās aprūpes centriem. Bieži viesojas VSAC “Kurzeme” filiālē “Veģi”. “Latgales balsīs” piedalās pirmo reizi, iepriekš par to nebija dzirdējusi. Mēģinājumi kopā ar aprūpes centra iemītniekiem Aizkrauklē sākās vasaras beigās. Zinot, ka Ilzei patīk Raimonda Paula dziesmas, izvēlējās “Cielaviņu”. Par dalību festivālā Jana saka, ka gandarījums par paveikto, redzot neviltotu prieku dalībnieku sejās, ir nesalīdzināmi lielāks nekā, piemēram, koncertā vai ballē.

Laikraksts “Staburags”

Izdod gadalaikiem veltītu minialbumu

Trīs jaunas mūziķes Anna Patrīcija Karele, Katrīna Karele un Liene Skrebinska paziņojušas par minialbuma “Visu gadu dziesmas krāju” iznākšanu, trijatā radot un ieskaņojot gadalaikiem veltītas dziesmas.

Katrīna un Anna Patrīcija kopš pirmajiem dzīves gadiem muzicējušas bērnu un jauniešu folkloras kopā “Tarkšķi”, ko izveidojusi un vada viņu mamma Kristīne Karele. Liene Skrebinska arī augusi tradicionālās muzicēšanas lokā, Iecavas grupai pievienojusies nesen, taču pārliecinoši ieņēmusi savu vietu ar profesionālu kokles spēli.

“Pie gadalaiku cikla nonācām gandrīz netīšām,” atklāj Anna Patrīcija, “Lienei bija padomā dziesma “Zīmeņa”, ko viņa ar mums kopā gribēja iedziedāt. Kad to ierakstījām, sapratām, ka obligāti jāturpina. Pēc ziemas nāca pavasaris, un tā atnāca ideja par tematisku minialbumu – katru gadalaiku sagaidīt ar dziesmu. Par to, ka mūzika taps folkloras žanrā, nebija jautājumu – tā ir mūsu sirdslieta.”

Katra melodija minialbumā mūziķēm ir ļoti mīļa. Pavasara melodiju un vārdus māsas atradušas mammas Kristīnes Kareles jaunības pierakstu kladē, kurā viņa krāja savas mīļākās tautasdziesmas. Otru pavasara melodiju Liene iemācījusies Rēzeknē, pētot Domicelas Līpeņas teiktās dziesmas.

Drīz internetā varēs atrast arī video ar zīmi #svešuzemistaigājot – miniprojektu “Svešu zemi staigājot”, kurā būs apkopotas trio dalībniecēm tuvas ārzemju folkdziesmas un melodijas, kuras laika gaitā apguvušas festivālos un ceļojumos. Pie katra video iecerēts pielikt nelielu aprakstu par pašu dziesmu un stāstu par tās izvēli. “Mums tas ir svarīgs sevis izziņas process – redzēt un apkopot mums zināmās svešzemju dziesmas. Ceram, ka arī klausītājiem tas būs tikpat aizraujoši,” saka Anna Patrīcija.

Minialbumu “Visu gadu dziesmas krāju” var noklausīties vietnē https://open.spotify. com.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Ar 12 lielizmēra salmu lellēm pievērsīs uzmanību vardarbībai

Lai pievērstu Latvijas sabiedrības uzmanību arvien pieaugošajai vardarbības problēmai, Jelgavas Zonta klubs Jelgavā īsteno projektu, kura mērķis ir likt cilvēkiem aizdomāties par vardarbību pret sievieti un, protams, iesaistīties tās mazināšanā.

Viena no aktivitātēm “Salmiem nesāp, bet sievietei? Atpazīsti vardarbību!” notiks 26. novembrī pulksten 12, kad tiks atklātas vides instalācijas – 12 lielizmēra salmu lelles. Instalācijas būs novietotas intensīvas sabiedrības kustības vietās.

22 sabiedrībā zināmas sievietes savām rokām veidoja šīs lelles. Katrai lellei pievienots patiess dzīvesstāsts, kas palīdzēs ne tikai atpazīt tos vardarbību veidus, par kuriem cilvēki pat neaizdomājas, bet tiks arī pievienots rīcības algoritms, saskaroties ar šādu situāciju. Šī aktivitāte notiek starptautiskās kampaņas “16 dienas pret vardarbību” laikā.

“16 dienas pret vardarbību” ir globāla kampaņa, kas tiek atzīmēta vairāk nekā 180 valstīs un kuras mērķis ir palielināt informētību par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, iedrošināt sabiedrību aktīvi cīnīties pret vardarbību visos tās veidos. Šī ikgadējā kampaņa sākās 25. novembrī – Starptautiskajā dienā pret vardarbību pret sievietēm – un turpināsies līdz 10. decembrim – Starptautiskajai cilvēktiesību dienai. Līdz šim datumam Jelgavā būs apskatāmas arī vides instalācijas ar tām pievienotajiem dzīvesstāstiem.

Instalācijas atklāšanas laikā notiks arī apbalvošanas ceremonija “No sirds uz sirdi”. Šogad tiks apbalvoti speciālisti un aktīvisti, kuri ar savu darbu ir sekmējuši sieviešu tiesību aizstāvību un uzlabojuši viņu tiesību ievērošanu Jelgavas pilsētā un novadā.

To, ka vardarbība mūsu valstī ir ļoti liela problēma, atklāj Valsts policijas (VP) 2023. gada pārskata dati. Situācija kļūst sliktāka, jo vardarbības gadījumu skaits palielinās gandrīz vai ģeometriskā progresijā. VP pārskatā par 2023. gadu sniegtā statistika attiecībā uz vardarbību Latvijā apliecina ne vien tēmas aktualitāti, bet arī progresējošo tendenci. Kā ģimenes konflikts reģistrēti 3705 notikumi – par 112 vairāk nekā 2022. gadā. Ziņojumu skaits sociālajiem dienestiem ir audzis par vairāk nekā 19 % (1342/+218), saņemti 894 (+327) tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību – pieaugums nedaudz virs 57 %.

“Zonta International” ir globāla organizācija ar vairāk nekā 100 gadu darbības pieredzi, iestājas par labāku nākotni sievietēm un meitenēm. Kopumā 1100 Zonta klubos 64 valstīs darbojas vairāk nekā 26 000 cilvēku, to vidū ir arī Zonta klubs Jelgavā.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Būs jauns klientu apkalpošanas centrs

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Alūksnes klientu apkalpošanas centra ēka ir sliktā tehniskajā kārtībā, turklāt nepieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tādēļ tuvākajā laikā tiks uzsākta jaunas ēkas būvniecība, kas būs līdzās tehniskās apskates līnijai. Kad tā varētu būt gatava, konkrēti termiņi pagaidām netiek minēti.

Valsts akciju sabiedrības akcionāri atbalstījuši CSDD Alūksnes klientu apkalpošanas centra ēkas būvniecības realizāciju un līguma slēgšanu par apbūves tiesību nodibināšanu CSDD uz Alūksnes draudzei piederošo zemes gabalu Rūpniecības ielā, Alūksnē. Zemesgabala platība ir 2927 kvadrātmetri, vēsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters.

CSDD Alūksnes klientu apkalpošanas centrs, kur klientiem tiek nodrošināti transportlīdzekļu reģistrācijas un tehniskās apskates pakalpojumi, vēsturiski atrodas nomātās telpās Alūksnē, Rūpniecības ielā 3. “Iznomātās telpas direkcija uztur kārtībā, ir veikts kosmētiskais remonts, taču tās atrodas ēkas otrajā stāvā, kas apgrūtina klientu apkalpošanu, kā arī netiek nodrošināta pieejamība klientiem ar kustību traucējumiem, un ēka kopumā ir sliktā tehniskā kārtībā. Lai arī turpmāk nodrošinātu CSDD klientu apkalpošanu Alūksnes novadā, racionālākais un ilgtspējīgākais risinājums ir iespēja izbūvēt jaunu klientu apkalpošanas centra ēku līdzās tehniskās apskates līnijai,” stāsta M. Mālmeisters, uzsverot, ka šādi tiks nodrošināta ērtāka klientu apkalpošana pirms tehniskās apskates veikšanas. Tāpat projektā, izmantojot energoefektīvus un ilgtspējīgus risinājumus, tiks panākts būtisks izmaksu samazinājums īpašuma ekspluatācijā. Plānots pielietot alternatīvas, energoefektīvas tehnoloģijas, kas samazinās enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas.

Uz jautājumu, kad varētu sākties būvniecība, konkrēti termiņi vēl netiek nosaukti. “Process ir uzsākts, bet ar būvniecību un tā dokumentāciju nekad neko nevar prognozēt. Skaidrs ir tas, ka būvniecība tiks uzsākta tuvākajā laikā,” saka CSDD pārstāvis.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Aicina pārdēvēt Sakses un Partizānu ielu

Nepilnu trīs gadu laikā jau trešo reizi Gulbenes novada pašvaldība tiek aicināta atteikties no komunistisko totalitāro režīmu godinošiem diviem ielu nosaukumiem Gulbenes novadā.

Ar šāda satura oficiālu vēstuli Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris 4. novembrī vērsies pie katra no 15 Gulbenes novada domes deputātiem personiski. Viņš norādījis, ka tas ir steidzami un gaida atbildi līdz 15. novembrim.

K. Kangeris vēstulē ir ietvēris aicinājumu atteikties no padomju režīmu godājošajiem divu ielu nosaukumiem līdz šī gada 18. novembrim – Latvijas Republikas proklamēšanas dienai. Runa ir par Annas Sakses ielu Lejasciemā un Partizānu ielu Beļavas pagasta Letēs.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis norāda, ka būtu sarežģījumi, ja Lejasciemā tiktu mainīts A. Sakses ielas nosaukums. Jo tas būtu saistīts ar ierakstu maiņu nekustamo īpašu dokumentos. Un tās būtu papildu izmaksas. “Esam vietējiem prasījuši. Vietējiem A. Saskses ielas nosaukums netraucē,” teica A. Caunītis.

Arī Partizānu ielas nosaukums, viņaprāt, nav nemaz tik viennozīmīgi tulkojams. “Ir bunkuri, pie kuriem mēs kavējamies atmiņās. Tas saistībā ar mežabrāļiem, kurus tagad saucam par nacionālajiem partizāniem. Bet te ir runa par partizāniem, kuri atradās pretējā pusē. Jautājums, ko mēs saprotam ar vārdu “partizāns”. Īpaši jaunajai paaudzei. Vai viņiem tas ko izsaka?” prāto A. Caunītis.

Laikraksts “Dzirkstele”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.