Reģionu ziņas

Pirmo reizi kurināts un līdz ar to atklāts keramikas ceplis

Skaistkalnes mālotāju pulciņa “Skanda” vadītāja keramiķe Dace Balckare stāsta, ka ideju par cepļa izveidi Skaistkalnē radījusi aktīvā māla priekšmetu veidošana, bet dedzināšanai tie bija jāved uz Kurmenes cepli, kas bijis apgrūtinoši galvenokārt sliktā ceļa dēļ. Tā izlēmuši, ka ceplis nepieciešams arī Skaistkalnē.

Keramiķe D. Balckare kopā ar mālotājiem Bauskas novada pašvaldības konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi” iesniedza projektu “Keramikas mākslas skulptūras izveide Kurmenes muižas skulptūru parkam un melnās keramikas cepļa izveide Skaistkalnē”, kas apstiprināts šī gada maijā. Projekta līdzfinansējumu nodrošināja mālošanas un aušanas pulciņa dalībnieki, pārdodot vietējos tirdziņos gan savus māla, gan austos darbus un ienākumus ziedojot cepļa izveidei Skaistkalnē.

Cepļa atklāšanas uzrunā skaistkalniete Laima Indriķe atklāja, ka pirmā iecere veidot mālotāju pulciņu radusies pēc Lauku atbalsta dienesta projektu kontroles vizītes Skaistkalnē, kad jautājuši, kāpēc neraksta projektus interešu izglītības mācībām. Tā nu L. Indriķe uzrakstījusi pirmo projektu, un saņemts atbalsts gan mezglošanas, gan keramikas pulciņam. Par pasniedzēju ieteikta keramiķe D. Balckare, kura darbojās ar mālotājiem Kurmenē, kā arī organizēja mālošanas plenērus.

Pašlaik dažādi māla darinājumi – trauki, svečturi, rotaslietas, dekori – top gan Skaistkalnes, gan Kurmenes mālotāju pulciņā. Nodarbības notiek katru nedēļu – pirmdienās Kurmenē un trešdienās Skaistkalnē. Reizi divos mēnešos kurina keramikas cepli, lai darbi neiekrātos un visus varētu apdedzināt. Lielāks keramiķu pasākums nedēļas garumā notiek augusta beigās Kurmenē. Šogad plenērs “Samālosim Kurmenē” notika jau piekto gadu. Tajā sabrauc mālot gan vietējie, gan tālāki viesi. Daudzi plenēra dalībnieki padarījuši keramiku ne tikai par hobiju, bet arī par pamatnodarbošanos.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Darbu sāk jauns pārvadātājs

No 1. novembra reģionālo autobusu maršrutu tīkla daļā “Gulbene, Alūksne, Balvi” paaugstināsies pakalpojuma sniegšanas kvalitātes prasības, kā arī tiks pārkārtoti un optimizēti atsevišķi reisi.

“Tā kā no 2024. gada 1. novembra Latvijas reģionālo autobusu maršrutu tīkla daļā “Gulbene, Alūksne, Balvi” pārvadātājam SIA “Talsu Autotransports” spēkā stāsies jaunais ilgtermiņa līgums, kas noslēgts uz 10 gadiem, pieaugs kvalitātes prasības attiecībā uz autobusu vecumu, komfortu un citām pakalpojuma sniegšanas kvalitātes prasībām. Vienlaikus maršruta tīkla daļā “Gulbene, Alūksne, Balvi” tiks pārkārtoti un optimizēti atsevišķi reisi,” informē Autotransporta direkcijas Komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis.

Stājoties spēkā jaunajam līgumam, maršrutu tīkla daļā “Gulbene, Alūksne, Balvi” pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā nepārsniegs 4 gadus; informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio, gan vizuāli; visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini; vairāk nekā 30 % no visiem autobusiem būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem; vairāk nekā 50 % no visiem autobusiem būs pielāgoti personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai un atvieglotai iekļūšanai autobusā, vismaz 10 % no visiem pakalpojumu nodrošināšanā katru gadu izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Laikraksts “Dzirkstele”

Uzlabo saziņu ar poliklīnikas reģistratūru

Lai uzlabotu iedzīvotāju saziņu ar Aizkraukles poliklīnikas reģistratūru, Aizkraukles slimnīcas vadība veikusi reģistratūras zvanu analīzi un ieviesusi vairākus jauninājumus.

Secināts, ka visintensīvāk iedzīvotāji zvana nedēļas pirmajās darba dienās – pirmdienās, otrdienās. Savukārt, sākot ar trešdienu, ienākošo zvanu no iedzīvotājiem ir mazāk. Skaitliski liels ienākošo zvanu skaits mēdz būt pēc svētku dienām. Analizējot datus par ienākošo zvanu skaitu pa stundām reģistratūras darba laikā, secināts, ka visaktīvāk iedzīvotāji reģistratūrai zvana ap pulksten 10 un 11. Salīdzinoši aktīvi zvani tiek saņemti visā laika periodā no pulksten 9 līdz 15. Vismazāk ienākošo zvanu ir laika periodā pēc pulksten 15.

Lai saziņa ar medicīnas iestādi būtu pieejamāka, nodalīti tālruņi reģistratūrai, rehabilitācijai (fizioterapeits, audiologopēds, uztura speciālists) un psihiatrijai. Aiz­kraukles poliklīnikas reģistratūrā strādā četri darbinieki. Ieviešot pārmaiņas, pārdalīti pienākumi. Reģistratūras darbinieki apkalpo pacientus, pieņem zvanus, konsultē, veic apmaksas pieņemšanu un dara visu, kas saistīts ar pacientu plūsmas regulāciju poliklīnikā.

“Daļēji jūtam pozitīvu efektu ieviestajiem jauninājumiem. Taču joprojām saglabājas “pīķa stundas”, kad nedēļas sākumā medicīnas iestādi cenšas sazvanīt ļoti daudz cilvēku, bet sūdzību skaits par sazvanīšanas iespējām ir krities. Tomēr tādas joprojām ir, tādēļ aicinām izmantot elektroniskā pieraksta iespēju. Diemžēl visi pakalpojumi gan tur nav redzami – pie dažiem speciālistiem pieraksts ir pilns līdz gada beigām,” skaidro Rinalds Muciņš, SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs.

Speciālistu nepieejamību vairo neizmantotās ārsta vizītes. Lai paplašinātu iespēju informēt par neierašanos uz pieteikto vizīti, izveidots reģistratūras e-pasts – registratura@amc.lv. Aizkraukles poliklīnikas darbinieki pirms vizītes pacientiem sūta atgādinājumu īsziņas veidā par plānoto pierakstu, tā datumu un laiku – sūtot atbildes īsziņu, pacients var apstiprināt vai noraidīt vizīti. Šo kārtību drīzumā plānots mainīt. “Īsziņu atgādinājumi īsti nedarbojas, cerams, vēl šogad pagūsim ieviest robotzvanus. Cilvēks saņems atgādinājumu par pierakstu pie ārsta zvana veidā, attiecīgi vajadzēs nospiest ciparu 1 vai 2, lai informētu par ierašanos vai pretēji – atceltu to. Pacientu neinformēšana par neierašanos pie medicīnas speciālista ir aktuāla problēma. Nereti cilvēks atrod iespēju medicīnas pakalpojumu ātrāk saņemt citā iestādē, bet pie mums neatsakās. Tādējādi kāds cits zaudē iespēju tikt pie speciālista.

Fragmentāri esam skatījušies neizmantoto pierakstu statistiku, tie ir aptuveni četri līdz pieci procenti pacientu, kas neatsaka un neatnāk,” saka R. Muciņš.

Laikraksts “Staburags”

Plūdus mazinās ar kolektoru jaudu palielināšanu

Pavasara palu un ilgstošu lietavu laikā Jelgavā ūdens līmenis vidēji ik gadu sasniedz 2,56 metrus virs jūras līmeņa un 34 % pilsētas teritorijas ir pakļauti augstam applūšanas riskam. Šo risku dēļ tuvākajos gados lietus ūdens apsaimniekošanas projektos tiks ieguldīti vairāk nekā 11 miljoni eiro, ziņo Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Šis ir pirmais ES plānošanas periods, kad pašvaldības varēs piesaistīt finansējumu lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu rekonstrukcijai, skaidro pašvaldībā. Jelgavai kā viszemākajai apdzīvotajai pilsētai Latvijā tas ir īpaši būtiski, jo ik gadu plūdu un lietavu rezultātā apdraudēta ir vismaz trešdaļa pilsētas.

Tiklīdz tika paziņots par iespēju pašvaldībām iesniegt projektus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piesaistei, pašvaldība uzreiz ir gatava startēt ar trīs projektiem. To mērķis ir vismaz dubultot lietus ūdens novadi trīs kritiskākajos pilsētas rajonos, iekļaujot arī Svētes upes gultnes pārtīrīšanu, krastu erozijas novēršanu un caurplūdes atjaunošanu.

Šobrīd Jelgavas lietus kanalizācijas sistēmas spēj novadīt lietusgāzes, ja tās nepārsniedz 32 mililitrus diennaktī. Un šis rādītājs ir pat lielāks par normu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi un Latvijas būvnormatīvs par kanalizācijas būvēm. Taču ekstremālajās lietavās jūlija beigās Jelgavā nolija pat sešas reizes vairāk. Valstī esošie lietus kanalizācijas tīkli nav paredzēti straujām klimata pārmaiņām un ekstremāliem nokrišņiem. Nākotnē paredzot vēl straujākas klimata pārmaiņas, jārēķinās, ka ekstremāli nokrišņi būs biežāki, tāpēc pašvaldība uzskata, ka valstī ir jāaktualizē būvnormatīvu dati, kas regulē lietus ūdens kanalizācijas sistēmu būvniecību. Šobrīd visi trīs pašvaldības izstrādātie projekti paredz vismaz dubultot lietus ūdens novadi no konkrētajām teritorijām. Taču arī šādā gadījumā ekstremālu plūdu vai lietavu gadījumā tie pilnībā neizslēgs teritoriju applūšanu uz kādu laiku, tomēr tas būtiski samazinās riskus.

Projekta pieteikumus iesniegšanai izstrādā pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas departaments kopā ar pašvaldības iestādi “Pilsētsaimniecība”.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Pirmie Latvijā skolēnus ved ar elektroautubusu

Oktobrī pirmo reizi skolēnus maršrutā Alsviķi–Ziemeru pamatskola uz skolu veda pirmais elektroautobuss, ko iegādājusies Alūksnes novada pašvaldība.

Bērni ar ērto braukšanu uz un no skolas ir ļoti apmierināti un, “izbirstot” pa durvīm, steidzīgi nosaka: “Mums patīk! Ir forši!” Jauno transporta līdzekli novērtē arī autobusa vadītājs Normunds Ziņģis, šoferis ar trīsdesmit gadus ilgu darba stāžu. Viņš gan uzsver, ka elektroautobuss pašlaik tiek ekspluatēts testa režīmā un, iespējams, tikai pēc pirmā mācību gada, kad uz ceļa būs aizvadīta arī pirmā Alūksnes ziema, viņš varēs sniegt patieso atzinumu.

Jaunais bezemisiju elektroautobuss “Electrify 910” ar pārvietojamu 25kW DC uzlādes iekārtu ir aprīkots ar automātisko ātrumkārbu, kas šoferim atvieglo braukšanu. Tas ir arī ievērojami klusāks, salīdzinot ar degvielas dzinēja radīto skaņu. “Salonā ir patīkams komforts, ērti sēdekļi gan pasažieriem, gan šoferim. Elektroautobuss ir pilnīgi jauns, moderns, un tas arī visu izsaka,” saka vadītājs.

Transportlīdzekļa stāvēšana paredzēta pie Alsviķu tautas nama, kur izbūvēts elektrouzlādes bloks ar iespēju ātrai un lēnai uzlādei. “Šoferis var izvēlēties aktuālo uzlādi – ja paredzēts tālāks brauciens, uzlāde būs lēnāka, tūlītējam braucienam pa īsāku maršrutu pietiek arī ar ātro uzlādi,” stāsta N. Ziņģis. Pašlaik viņa maršruts ir aptuveni 70 līdz 90 kilometrus garš. Maršruta garums mainās no tā, cik tālu pēc mazajiem pasažieriem jābrauc. “Ja bērns kādā no dienām neizmanto skolēnu autobusu, vecāki sūta man ziņu, lai lieki nebraucu uz to punktu, kur man ikdienā bērns ir jāpaņem. Savukārt pēcpusdienas maršruts ir īsāks, jo daudzi bērni apmeklē ārpusskolas pulciņus un par viņu nokļūšanu tajos rūpējas vecāki,” stāsta šoferis. Viņš min, ka ziemā noteikti autobuss patērēs vairāk elektrības, ņemot vērā āra gaisa temperatūru, bet arī viņš elektrouzlādes transportlīdzekli vada pirmo reizi savā praksē, tādēļ ar tūlītēju vērtējumu ir piesardzīgs.

Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kura skolēnu pārvadājumiem sāk izmantot elektroautobusus. Projektā plānots iegādāties arī otru šādu transporta līdzekli skolēnu pārvadājumu veikšanai no pagastiem uz pilsētu, ko pašvaldība cer saņemt oktobra beigās.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.