Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas


Foto: Vineta Putniņa

Vilto būvdarbu izpildes aktu

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noslēdzis pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā ieguva pierādījumus tam, ka Gulbenes novada pašvaldības amatpersona un četras fiziskas personas apstiprināja dokumentāciju par faktiski neizpildītiem būvdarbiem bijušās Bērzu skolas pārbūves procesā, tagad materiāli nodoti prokuratūrai.

Par to “Dzirksteli” informē KNAB. Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai, iespējams, radīts vairāk nekā 16 tūkstoši eiro liels mantiskais zaudējums.

KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka būvuzņēmējs pēc Gulbenes novada pašvaldības amatpersonas lūguma sagatavoja Gulbenē esošās bijušās Bērzu pamatskolas pārbūves darbu izpildes aktu, kurā iekļāva darbus, kas nebija izpildīti. Starp neizpildītajiem darbiem bija iekļauta pārseguma siltināšana un atsevišķu konstrukciju, tajā skaitā iekšdurvju, montāža.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka būvdarbu vadītājs un divi būvuzraugi, apzinoties amatpersonas iniciēto prettiesisko darbību sekas, apstiprināja šo dokumentāciju. Savukārt dokumentācijas saskaņošanas noslēguma fāzē pašvaldības amatpersona viltoto darbu izpildes aktu parakstīja. Šo nelikumīgo darbību rezultātā pašvaldība apmaksāja kopsummā 16 474,35 eiro par faktiski neizpildītiem darbiem.

Laikraksts “Dzirkstele”

Par nepabeigtiem būvojektiem būs jāmaksā paaugstināts nodoklis

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ekspluatācijā nenodotajiem objektiem Jelgavas novadā sāks piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, informē Jelgavas novada pašvaldība.

No 2024. gada 1. jūlija Jelgavas novada pašvaldība pakāpeniski sāks piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis maksimālo termiņu.

Būvēm, kuru būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra un tās nav nodotas ekspluatācijā, 2022. gada 1. oktobrī ir beidzies maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš – astoņi gadi, atgādina pašvaldība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ja maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir beidzies, bet būvniecība vēl ir paredzēta, saimniekam ir iespēja to pagarināt. Bet, ja būvdarbi atbilstoši būvprojektam ir noslēgušies, pašvaldība aicina būvobjektu nodot ekspluatācijā, savukārt, ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.

Pirms paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas pašvaldība pārbaudīs, vai būvniecības lietā ir virzība, vai objektam nav mainījies īpašnieks, kā arī pēc nepieciešamības veiks būvobjektu pārbaudi klātienē. Ja īpašnieks nebūs mainījies un būvniecības lietā ilgstoši nebūs virzības, ar nākamo mēnesi pēc pašvaldības atzīmes sistēmā objektam tiks piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pārbauda svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecību

Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp veikalus, tirdzniecības vietas tirgos, ielu tirdzniecības vietas un vairumtirdzniecības uzņēmumus.

36% gadījumu konstatēti dažādi pārkāpumi, laikrakstu informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis atklāja, ka Bauskas novada teritorijā veiktas pārbaudes 37 pārtikas aprites uzņēmumos, kas veic augļu, dārzeņu, ogu tirdzniecību – pārbaudīti 20 veikali, septiņas tirdzniecības vietas tirgos, astoņas ielu tirdzniecības vietas un divas uzglabāšanas vietas.

Neatbilstības konstatētas deviņiem pārbaudītajiem tirgotājiem. «Kopumā pārkāpumu nav daudz, tie ir nenozīmīgi un pārsvarā tiek novērsti pārbaudes laikā. Biežāk konstatētās neatbilstības – tirdzniecības vietā nav produkta izcelsmi apliecinoša dokumenta, tirdzniecības vietā pie produkta nav norādīta izcelsmes valsts,» stāsta J. Grosbārdis un papildina, ka Bauzes tirgū Bauskā kāds tirgotājs nevarēja uzrādīt apliecinājumu par sīpolu izcelsmi, tālab apturēta to tirdzniecība – kopā 31 kilograms.

Administratīvie sodi nevienā gadījumā nav piemēroti. J. Grosbārdis skaidro – ja tirgotājs deklarē, ka tirgo paša audzētus augļus, dārzeņus, izlases veidā PVD veic arī pārbaudes audzēšanas vietā, pārliecinoties, ka siltumnīcā atrodas tirgotie loki, salāti, redīsi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts «Bauskas Dzīve»

Aizpilda tukšo atpūtas un izklaides nišu

Lai īstenotu ieceri, nodibināts uzņēmums “Annas vairogi” un I. Gusta rakstījusi projektu “Ģimenes izklaides un atpūtas centrs “Bānīša Brīnumzeme”” un iesniegusi biedrības “Alūksnes lauku partnerībā” projektu konkursā, kas guvis atbalstu. FOTO: LAURA FELŠA

Laikā, kad pagastos skolu kļūst arvien mazāk, uzņēmīgi cilvēki cenšas radīt kaut ko vietā, lai bērnu čalas laukos neapklust. Alūksnes novada Annā “atdzīvojies” kopš pamatskolas slēgšanas novārtā pamestais sporta angārs.

Annas pagasta iedzīvotāji Ivita Gusta un Normunds Lipāns te izveidojuši vērienīgu ģimenes izklaides un atpūtas centru ar zīmīgu nosaukumu “Bānīša brīnumzeme”. Atrakciju daudzveidība un apjoms atbilst nosaukumam – bērniem te tiešām ir brīnumzeme, un Ivita, Normunds un Ivitas kuplā Gustu ģimene, kuri iesaistījušies šī piedāvājuma izveidē, cer, ka tas aizpildīs līdz šim Alūksnes pusē tukšo izklaides un atpūtas iespēju nišu ģimenēm ar bērniem.

Pēc skolas likvidācijas veco sporta angāru iegādājies I. Gustas dzīvesbiedrs Normunds Lipāns. “Kad Normunds to iegādājās, viņa redzējums bija citādāks – izmantot to lauksaimniecības tehnikas novietošanai. Kad atbraucām un ieraudzījām ēku, sapratām, nē – šeit jābūt kam pilnīgi citam, te jābūt cilvēkiem,” atceras I. Gusta. Viņa cer, ka šis būs ilglaicīgs projekts – ja izraugās darīt ko tādu, tad nav plāna mest plinti krūmos. Lai saprastu, vai šāds pakalpojums Alūksnes novadā būs vajadzīgs, viņa sociālajā tīklā “Facebook” veidojusi aptauju. “Atsaucība bija liela – gandrīz 100 procenti respondentu atbalstīja šo ideju. Iedzīvotāju aktivitāte deva man drosmi, ka to ir vērts realizēt,” idejas pirmsākumus atceras I. Gusta.

Alūksnes novadā līdz šim pietrūcis vietas, kur vērienīgāk nosvinēt bērnu jubilejas, sarīkot plašākas ballītes ar atrakcijām, jo bērniem jau vajag vietu, kur izskrieties, rotaļāties. Liels pārsteigums ir atrakciju apjoms, kas ietilpis angārā. Visu konstrukciju uzstādīšana prasījusi pusgadu, jo visu darījuši paši saviem spēkiem.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Iedzīvotāju padomes var vēlēt arī elektroniski

Piecos Aizkraukles novada pagastos – Bebros, Iršos, Sērenē, Sunākstē un Mazzalvē – sākusies iedzīvotāju padomju vēlēšana. Aizkraukles novada pašvaldība ir viena no pirmajām Latvijā, kas radījusi iespēju vēlēt iedzīvotāju padomes elektroniskajā balsošanā, izmantojot pašvaldības mobilo aplikāciju.

Aizkraukles novada pašvaldības Komunikāciju nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne stāsta, ka tas darīts ar mērķi veicināt vēlētāju aktivitāti, jo tas ir daudz ērtāk nekā iet klātienē uz vēlēšanām. Evija Vectirāne atzīst, ka, iedarbinot šo procesu, mācās arī paši, jo kas tāds notiek pirmo reizi un nav daudz vietu Latvijā, kur šādas padomes jau ievēlētas un darbojas. Aprakstīt uz papīra šo procesu ir viens, bet dzīvē dažkārt gadās arī pavisam citādas, neparedzētas situācijas.

Kad būs noslēgusies elektroniskā balsošana, tiks rīkotas iedzīvotāju sanāksmes, kur varēs balsot arī klātienē. Kad noslēgsies balsošana, gan elektroniski, gan klātienē nodotās balsis tiks saskaitītas un pārbaudīts, lai šīs balsis nepārklājas, jo katram iedzīvotājam ir tikai viena balss. Tie kandidāti, kuri būs saņēmuši lielāko balsu skaitu, tiks ievēlēti padomē. Jūnijā iedzīvotāju padomju vēlēšanas tiks izsludinātas vēl sešos novada pagastos un pilsētās. Tajās vietās, kur līdz 15. maijam nebija pieteicies pietiekams skaits kandidātu, padomes šobrīd neveidos. Tajā skaitā novada centrā – Aizkraukles pilsētā, kur bija pieteicies tikai viens kandidāts.

Laikraksts “Staburags”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.