Reģionu ziņas

Bauskā būvēs jaunu siera ražotni

Rūpnīcas “Baltic Dairy Board” teritorijā “Vilvi group” vadība un iesaistītās personas ar simboliskas kapsulas iemūrēšanu atklāja jaunas siera ražotnes būvniecību Bauskā. Kopējās investīcijas plānotas 50 miljonu eiro apmērā.

Mūsdienās “Vilvi group” ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs. “Vilvi group” ietilpst uzņēmumi no Lietuvas “Vilkyškių pieninė”, “Modest”, “Kelmės pieninė”, “Kelmės pienas”, “Pieno logistika” un Latvijas “Baltic Dairy Board”. “Vilvi group” galvenie eksporta tirgi ir Eiropas Savienības valstis un Āzija. Tīrā peļņa 2023. gadā bija 14,6 miljoni eiro jeb par 15 procentiem lielāka nekā 2022. gadā, kad tīrā peļņa bija 12,7 miljoni eiro.

“Šis ir ambiciozs “Vilvi group” darbības vēstures posms. Pateicamies Bauskas novada pašvaldībai par sadarbību, valdībai – par veicināšanu investēt Latvijā, bankai “Citadele” par sadarbību un “Baltic Dairy Board” komandai par spēju integrēties un pieņemt jaunus izaicinājumus,” pasākumā pauda Gintars Bertašjus, “Vilvi group” ģenerāldirektors.

Jaunās rūpnīcas platība plānota 8000 kvadrātmetri, plānota automatizēta un robotizēta mūsdienīga siera ražotne, kas radīs vairāk nekā simts jaunas darba vietas. Plānots, ka jaunajā rūpnīcā dienā pārstrādās vairāk nekā 500 tonnu piena un saražos aptuveni 50 tonnu siera. Darbus veiks Latvijas būvnieks “Mapri Būve”.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis norādīja, ka tās būs lielākās investīcijas Bauskas pilsētā, kas bijušas šajā gadsimtā.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Muzeja krājumā – Marijas fon Volfas krūšutēls

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs ir papildinājis krājumu ar Marijas (sauktas arī par Marisu) fon Volfas (dzimušas Etingenas, 1857-1883) krūšutēlu, kas darināts Romā 1881. gadā.

“Krūšutēla autors ir tolaik (1873-1890) Romā strādājošais igauņu tēlnieks Augusts Veicenbergs (1837-1921), kas iegājis vēsturē kā igauņu nacionālās tēlniecības skolas pamatlicējs un daudzu alegorisku un uz folkloras motīviem balstītu skulptūru autors. 1875. gada 30. septembrī, tikko sasniegusi 18 gadu vecumu, Marisa apprecējās ar Vecgulbenes muižas īpašnieku Johanu Gotlību Heinrihu fon Volfu (1843–1897), kurš iegājis vēsturē kā tā sauktās Sarkanās pils cēlājs, Baltās pils pārbūvētājs, saimnieciskā kompleksa paplašinātājs un muižas parku labiekārtotājs. Abu kopdzīve ilga tikai septiņus ar pusi gadus, jo Marisa sasirga ar tolaik neārstējamu slimību un 1883. gada 20. martā Romā nomira,” stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja projektu vadītāja Ilze Vanaga.

Krūšutēls tiks iekļauts Vecgulbenes muižai veltītā ekspozīcijā pēc muzeja Oranžērijas renovācijas.

Laikraksts “Dzirkstele”

Sākoties jaunajam mācību gadam, policisti dežūrēs pie skolām

Tāpat kā citus gadus, arī šogad, sākoties jaunajam mācību gadam, dežūras pie skolām uzsāks Jelgavas pašvaldības policija sadarbībā ar Valsts policiju. Divu nedēļu garumā tiks pievērsta īpaša uzmanība ceļu satiksmes noteikumu ievērošanai pie izglītības iestādēm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Sākoties jaunajam mācību gadam, skolās darbu atsāks arī pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas inspektori, lai nodrošinātu kārtību un skolēnu drošību izglītības iestādēs un to teritorijā.

Savukārt 26. augustā pašvaldība pie divām Jelgavas izglītības iestādēm, kur pastāvīgi nav noteikts ātruma ierobežojums, uzstādījusi zīmes maksimālā braukšanas ātruma ierobežošanai līdz 40 kilometriem stundā. Ierobežojumi būs spēkā līdz 16. septembrim. Pagaidu ceļa zīmes maksimālā braukšanas ātruma ierobežošanai līdz 40 kilometriem stundā izvietotas pie jaunrades nama “Junda” Zemgales prospektā un divas zīmes ar maksimālā ātruma ierobežojumu līdz 40 kilometriem stundā uzstādītas Loka maģistrālē pie Jelgavas Pārlielupes pamatskolas, informē pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”.

Pie citām izglītības iestādēm ir pastāvīgi izvietotas ceļa zīmes un izbūvēti ātrumvaļņi, kas maksimālo braukšanas ātrumu ierobežo līdz 30 vai 20 kilometriem stundā.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Ļaunprātīgiem nemaksātājiem atslēgs karsto ūdeni

No šī gada 1. septembra SIA “Aizkraukles siltums” sadarbībā ar SIA “Lauma A” sāks atslēgt karstā ūdens piegādi tiem Aizkraukles iedzīvotājiem, kuriem līdz tam laikam būs izveidojies ilgstošs parāds.

SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Edgars Bricis pastāstīja, ka kopējā aizkraukliešu parādu summa par apkuri un karsto ūdeni ir 388 000 eiro. “Esam noslēguši līgumu ar SIA “Conventus”, kas ir parādu piedziņas kompānija, un šogad tā mums palīdzējusi atgūt ap 70 000 eiro. Daļēji tas ir kompānijas nopelns, daļēji arī tas, ka mazinājušies tarifi un iedzīvotājiem ir vieglāk norēķināties. Tas ir divu iepriekšējo dārgo gadu rezultāts. Pastiprinātā mūsu uzraudzībā ir apmēram 150 parādnieku, lielākoties Aizkraukles pilsētā.”

Lielākā problēma ir saistībā ar pašvaldības dzīvokļiem, kurus pašvaldība ir izīrējusi. Viņiem ir īres līgums, līdz ar to pret īpašumu nevar vērsties tiesā. Varam vērsties tikai pret personu, ko arī dara. Apkuri atslēgt nevar, lai neizjauktu kopējo sistēmu, bet silto ūdeni var. Tāpēc arī pašvaldībā tika pieņemts šāds lēmums. Daļa to, kuri nojauš, ka viņiem draud karstā ūdens atslēgšana, jau cenšas parādu atmaksāt.

Cik lielam jābūt parādam, lai karstā ūdens piegādes pakalpojumu pārtrauktu?

Lai lemtu par karstā ūdens atslēgšanu, parādam jābūt lielākam par 500 eiro. Bet katrs gadījums ir individuāls. “Skatāmies, kā parāds veidojies — vai tas radies pēkšņi, vai pēdējais pusgads nav maksāts. Ja nav maksāts ilgstoši un cilvēks nav slēdzis vienošanos, tad tā jau ir ļaunprātīga nemaksāšana. Karsto ūdeni mēs reāli varam atslēgt. Tas mazina dzīves kvalitāti un liek domāt arī par pārējām lietām. Parādnieki par elektrību maksā, par sakariem maksā. Lietām, kas atņemamas, spēj atrast naudu. Karstais ūdens arī ir atņemama lieta,” saka E. Bricis.

Laikraksts “Staburags”

Rūpējoties par skolēniem, pieturās uzliek nojumes

Alūksnes novada pašvaldība pirms jaunā mācību gada cenšas izpildīt visas novada skolēnu vecāku padomju vēlmes par drošu autobusu pieturvietu ar nojumi izbūvi netālu no skolām pilsētā un atsevišķās vietās novadā. Pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis stāsta, ka pašlaik pilsētā izbūvētas divas, novadā – viena, bet plānā ir vēl pāris nojumīšu izbūve.

Jaunas autobusu pieturvietas ar nojumi Alūksnes pilsētā izbūvētas pie vidusskolas ēkām Lielajā Ezera ielā un Torņa/Kanaviņu ielas krustojumā. Pirms tam šajās vietās nebija nojumes, kur skolēniem patverties iespējamo nokrišņu laikā.

Pašvaldības Pagastu apvienības pārvalde pēc iedzīvotāju pieprasījuma radusi iespēju par pašvaldības līdzekļiem beidzot uzstādīt nojumi arī Annas pagastā. Pieturvieta, kas atrodas uz pašvaldības zemes, tagad ir skaisti sakopta, tur ir atjaunota pamatne, uzstādīts soliņš. Otra tāda pati pieturvieta top Alsviķu pagasta Tūjā, jo tur vēl Pagastu apvienības pārvaldei jānoslēdz līgums ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) par tās apsaimniekošanu.

Plānā vēl ir labiekārtot autobusu pieturvietu Bejā, bet arī tur pašvaldībai, slēdzot līgumu, par sadarbību jāvienojas ar LVC. To gan plānots izbūvēt tikai no pašvaldības nākamā gada budžeta līdzekļiem.

Sākotnēji plānota arī jauna pieturvieta Liepnā, bet, pašvaldībai vienojoties ar skolas pašpārvaldi, šī ideja atmesta. “Skolēni pieraduši satiksmes autobusu gaidīt zem jumta pie ieejas pamatskolā, tādēļ dārgā pieturvietas izbūve nav nepieciešama. Tomēr esam vienojušies ar LVC, ka viņi uz ceļa pie skolas līdz 30. septembrim veiks satiksmes drošības pasākumus, ierobežojot pārvietošanās ātrumu,” atklāj pašvaldības Pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.