uldis.salmins@regionumediji.lv
Pēdējo piecpadsmit gadu laikā reģionālo izdevumu abonēšanas rādītāji ir sarukuši uz pusi. Tam iemesls ir auditorijas paradumu maiņa – ievērojami vairāk patērējam tiešsaistes mediju saturu. Reklāmas ieņēmumi krīt vēl straujāk par avīžu abonementu skaitu, tikmēr drukas un piegādes izdevumi – aug. Kādas nākotnes prognozes gaida reģionālos izdevumus un vai nav pēdējais brīdis lēkt digitalizācijas vilcienā? Patlaban izsludināta pieteikšanās Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumam, kas var būt iespēja un risinājums pārmaiņām reģionālajos medijos.
Jāatzīst, ka esam nonākuši bīstamā situācijā – mediju redaktori un žurnālisti ar savu darbu veido profesionālu informatīvo telpu, taču, ja avīzes neabonē – zūd ekonomiskais pamats uzturēt kvalificētas ziņu redakcijas. Medijiem kļūstot vājākiem, informatīvo telpu pārņem populisms sociālo tīklu platformās un valsts demokrātija kļūst ievainojama.
Latvijas mediju tirgū, kurā ekonomiski aktīvā un pirktspējīgā sabiedrības daļa ir mazāka par miljonu iedzīvotāju, iespējas nav bezizmēra – satura tirgū jau ir televīzijas, portāli ar maksas saturu, abonēšanas platformas un citi – lai ar to spētu konkurēt, ir jābūt tehnoloģiski attīstītam, lietotājiem saistošam un ērtam, lai vēl pēc pāris gadiem, kad drukāto reģionālo mediju ienākumi būs vēl mazāki, mums būtu alternatīvs produkts, ko piedāvāt savai auditorijai.
Daži no medijiem jau ir spēruši soļus digitalizācijas virzienā, piemēram, ir izveidotas reģionālo ziņu interneta vietnes, taču ar redakcionālām kompetencēm vien nepietiek, lai modernizētos. Ja drukāta izdevuma vizuālais pamats ir makets, tad tiešsaistes versijā reģionālajām ziņām jābūt tik pat vizuāli pievilcīgām, pieejamām tehnoloģiski modernās platformās, nodrošinot lietošanas ērtumu un interaktivitāti, nepietiek tikai ar saturu interneta portālā, kas dublē drukāto versiju. Jāatzīmē, ka digitalizācijas finansējuma programma paredz mediju darbinieku izglītības virzienu, kas ļaus apzināt arī iespējas, ko digitalizācijas rīki var dot, tā ceļot redakciju darbinieku profesionālo kompetenci.
Nereti redakcijās jūtama pretestība pret drukāto reģionālo avīžu digitalizāciju, jo tas ir dārgi un nenes tūlītēju atdevi. Šobrīd lielākoties reģionālie izdevumi digitālo procesu izmaksas sedz no drukāto izdevumu ieņēmumiem. Nonākam pie jautājuma – kā šo jauno saturu pārdot? Esam pieraduši, ka internetā viss pieejams bez maksas, un, ja tas nav pieejams par velti – to neizmanto. Pieejamais finansējums ir labs atbalsts digitalizācijas procesiem, jo ļauj proaktīvi rīkoties un domāt, kā saturu monetizēt jeb padarīt par ieņēmumu avotu, pieradinot auditoriju pie tā, ka par kvalitatīvu žurnālista darbu ir jāmaksā, tāpat kā par jebkuru citu darbu. Turklāt jāatzīmē, ka ar pārdošanu nedomājam tikai par lasītāju, bet arī par reklāmdevēju, kas ērtā veidā var pārlūkot jau digitalizēto izdevumu, apsverot reklāmas iespējas tajā.
Digitālajās platformās lasītājiem saturu varētu piedāvāt par zemāku cenu, salīdzinot ar drukāto laikrakstu, jo izdevējam nav jāsedz tipogrāfijas un pasta piegādes izmaksas, pie tam, saturs būtu pieejams jebkurā vietā un laikā, tostarp uzreiz avīzes iznākšanas rītā, negaidot pasta piegādi, kura reģionos mēdz kavēties. Pasaules pieredze liecina, ka arī reģionālo mediju auditorija var būt atsaucīga vietējo mediju lietošanas paradumu maiņai, īpaši, ja izdevēji spēj piedāvāt lasītājiem saturu mūsdienās tik ļoti iecienītā platformā – mobilajās lietotnēs.
Mediju digitalizācijas finansējuma iespēja nav brīnumu nūjiņa, kas visu atrisinās, bet ja medijam nav sava digitālā rīka – kļūst arvien grūtāk gūt ienākumus. Ja mūsdienās neesi digitāls, neesi tiešsaistes platformās un nestrādā ar savu auditoriju tajās, tai skaitā sociālajos medijos, tevis nav. Ja vēl esi – tad drīz izzudīsi. Tāpēc jo īpaši reģionālajiem medijiem šobrīd jālūkojas digitalizācijas virzienā, ko piedāvā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka būtiski aicināt reģionālos medijus apvienot spēkus un digitalizācijas projektu pieteikumus veidot partnerībā, mediju nozares darbiniekiem vienojoties par attīstības virzienu. Lūgt padomus, apskatot jau līdzīgus, esošus digitālos risinājumus, jo digitalizācijas mērķis ir panākt, lai satura radītāju organizācijas, īpaši reģionos, funkcionē ilgtspējīgi.
Materiāls tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu projekta “Komunikācijas spēju stiprināšana par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna priekšrocībām” ietvaros, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, ko pārvalda Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts. Par materiāla saturu atbild tikai autors(-i). Materiālā paustais neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.
Reklāma