Ražas pārpalikumiem mežā nav īstā vieta

Šobrīd dārzos beidzas ražas novākšana. Izaudzētais tiek šķirots un, ja tas ir iebojāts vai ir lieks, bieži tiek aizvest un izbērts mežmalā.

Latvijas Mednieku asociācija aicina dārzkopjus un privātos dārzeņu audzētājus liekos dārzeņus neizmest mežā pašu brīvi izvēlētā vietā, bet gan sazināties ar vietējiem vai vienkārši sev pazīstamiem medniekiem un piedāvāt šos ražas atlikumus viņiem.

Neapmierina pastaigās redzētais

Par to, ka problēma ar ražas pārpalikumiem pastāv, var izlasīt arī sociālajos tīklos, kur iedzīvotāji dalās novērojumos. Kāda “Facebook” lietotāja no Smiltenes novada raksta: “Dārgie pilsētas un novada biedri. Ja jums ir teritorija, kurā atrodas vieta ābelēm, puķēm, dārzam, tad vajadzētu atrast arī kādu stūri, kur izveidot komposta kaudzi. Es regulāri dodos garās pastaigās pa mežu gan Niedrāja un Spiciera apkārtnē, gan ap Klievi un Pilskalnā un tik traki kā šogad vēl neesmu redzējusi. Katrā stūrī, kur var piebraukt ar mašīnu, ir kāda ābolu kaudze, sagrābtas lapas, nogriezti flokšu laksti, pupu pākstis, veci kartupeļi un kas tik vēl ne. Tas, ka šie atkritumi sadalās, nenozīmē, ka tos var gāzt mežā un ka tie nenodara kaitējumu meža biotopam. Tas ne tikai nodara kaitējumu videi, bet arī ļoti neglīti izskatās un neko labu par mums/mūsu novadu neliek domāt arī tūristiem, kas izmanto gan Smiltenes velotakas, gan vienkārši pastaigājas. Lūdzu tieciet ar saviem atkritumiem galā savā teritorijā!”

Izmetot ražas atlikumus mežā, tiek radītas vairākas problēmas. Nerunājot par estētisko pusi, meža dzīvniekiem tiek radīts vairāk problēmu nekā labuma. Vienlaikus tiek izlikts lielāks sulīgās barības daudzums, kas piesaista dzīvniekus. Ja tas ir tuvu jaunaudzei, tiek veicināti postījumi – lai sabalansētu barību, dzīvnieki grauž jauno kociņu atvases. Dzīvnieki pierod, ka konkrētajā vietā ir lielāks barības daudzums, kura ziemā tur tomēr nebūs. Barība ir jāizvieto dozēti saskaņā ar noteikumiem, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību.

Ja nav iespēju atbrīvoties no sava dārza atkritumiem, tad risinājumi ir vairāki: sazinieties ar pašvaldību vai atkritumu savācējiem, uzziniet, kur un kā var utilizēt nevajadzīgās dārza veltes, vai arī meklējiet vietējos lauksaimniekus vai mednieku organizācijas.

Cenšas meklēt risinājumus

No Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika izskanējis, ka ražas pārpalikumu gadījumā var sazināties ar vietējiem medniekiem un viņi atsevišķos gadījumos varbūt arī palīdzēs izvest. Turklāt mednieki izaudzēto var nogādāt piebarošanas vietās pakāpeniski.

Arī citos atbildīgajos dienestos uzsver, ka, nogādājot mežā neapēsto ražu, cilvēks var izdarīt vairāk ļauna nekā laba, jo dzīvnieki var pierast. Savukārt, izgāžot šāda veida atkritumus tuvu jaunaudzēm, pastiprināti var tikt bojāti stādījumi, bet ceļu tuvumā tas diennakts tumšajā laikā var veicināt satiksmes negadījumus, jo zvēri dosies baroties.

Ne velti dzirdēts, ka piesārņot mežu ar to, kas palicis pāri dārzā, ir tikpat nosodāma rīcība, kā aizvest uz mežu sadzīves atkritumus. “Lai izvietotu barību piebarošanas vietās, mednieki drīkst piebarot dzīvniekus vien konkrētās meža dzīvnieku piebarošanas vietās, kas arī tiek piereģistrētas. Ja tas būs kādā jaunaudzē vai kādā citā neatļautā vietā, tad medniekiem var piemērot sodu. Un arī tur, kur ir izvietotas šādas barotavas, ir atbilstoši noteikumi, kas jāņem vērā dzīvniekiem paredzētās barības izvietošanā. Tāpēc visiem tiem, kuri varbūt ne aiz ļaunprātības, bet aiz nezināšanas izber ražas pārpalikumus mežā vai grāvju malās, šo vajadzētu nopietni paturēt prātā. Proti, ja, apsekojot konkrēto teritoriju, tiek atklātas šādas nelegālās ražas izmešanas vietas, tad atbildīgās varas iestādes vispirms vēršas pie šo teritoriju medību kolektīviem ar jautājumu, vai tie nebijāt jūs, kas šādā veidā cenās piebarot meža zvērus. Varbūt cilvēks domājis, ka dara labu, bet patiesībā ir gluži pretējs iznākums,” skaidro mednieku kluba “Meža kaķi” vadītājs Edmunds Juškevičs.

Viņš norāda, ka ražas novākšanas laikā veiksmīga sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem kolektīvam jau izveidojusies gadiem. “Ja tiešām cilvēki neveido komposta kaudzes un pastāv problēma ar ražas pārpalikumiem, vajadzētu sazināties ar vietējo medību kolektīvu vadītājiem, kuri ieteiks, ko un kā darīt, pastāstīs par kārtību, kādā tiek uzglabāta vai nogādāta barība uz piebarošanas vietām un tamlīdzīgi. Pie mums rudens laikā pārsvarā nonāk mazvērtīgie – mazie, brāķētie – kartupeļi, āboli un ozolzīles. Nupat bijām pakaļ desmit maisiem zīļu, ko vietējie cilvēki bija salasījuši. Mums ir iespēja tās noglabāt atbilstošās mucās, tātad piebarošanai zīles būs ilgākam laikam,” papildina E. Juškevičs un uzsver, ka, savācot zīles no sava pagalma, pēcāk tajā nenāk āpši, mežacūkas, stirnas un citi meža zvēri. Tas pats attiecas uz nobirušiem āboliem, tos nevajadzētu atstāt zemē, citādi nav jābrīnās par nevēlamiem ciemiņiem savā dārzā.

Tikmēr ne visi medību kolektīvi ir gatavi pieņemt šādus labumus. “Mums tas nav aktuāli, jo arī tad, kad kāds piedāvātu, mums nav kur uzglabāt šos dārza labumus. Turklāt šobrīd arī nekādi meža zvēri netiek piebaroti. Tad noteikti katram pašam būs jāmeklē risinājums, kur likt ražas pārpalikumus,” laikrakstam atzina mednieku un makšķernieku kolektīva “Variņi” vadītājs Ingars Valters.

Ražas pārpalikumi piesaista nevēlamus ciemiņus

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktores Gitas Strodes paustā, ir gaužām aplami domāt, ka ar izmestajiem āboliem un citām dārza veltēm palīdzam meža zvēriem. Dārza atkritumu izgāšana neatšķiras ne ar ko no tā, ja cilvēks aizved savas tukšās burkas, vecās mēbeles, televizorus un visu citu izgāž mežā. “Tas ir tieši tas pats, tas ir piesārņojums, kam tur nav jābūt. No vienas puses, cilvēki sakopj savus īpašumus, bet tajā pašā laikā pamanās visu no dārza aizvest un izmest tur, kur pagadās. Tā ir sodāma rīcība, turklāt no tā cieš cits zemes īpašnieks, kura mežā šādi atkritumi nonāk. Ne vienmēr meža dzīvnieki visu apēdīs, līdz ar to pārtikas paliekas bagātina augsni un tajā vietā ātri vien parādās invazīvās augu sugas, kā arī nezāles. No mazdārziņiem mežā tiek ienestas slimības un dārza kaitēkļi,” “Ziemeļlatvijai” stāsta G. Strode. Šādi netieši noteiktās vietās tiek pievilināti meža dzīvnieki, kas tur, iespējams, uzturēsies biežāk un var radīt arī postījumus mežaudzei, ja tuvumā ceļi, – arī satiksmei u.c.

Viņa uzsver, ka viens no šādiem kaitniekiem ir Spānijas kailgliemezis, kurš strauji izplatās visā Latvijas teritorijā. “2010. gadā tika konstatētas dažas vietas, kur šis kail­gliemezis bija sastopams, bet tagad tas ir kā liela sērga mazdārziņos. Saistībā ar dārza atkritumiem varu minēt konkrētu piemēru – Plieņciemu, kas ir neliela apdzīvota vieta Tukuma novadā, kas robežojas ar aizsargājamu dabas teritoriju – dabas liegumu “Plieņciema kāpa”. Veicot teritorijas izpēti, tika konstatēts, ka uz lieguma robežas vietējie iedzīvotāji gāž atkritumus no mazdārziņiem, kas rezultējas ne tikai ar to, ka liegumā veidojas invazīvo augu audzes, bet ir ieviesies arī Spānijas kailgliemezis. Sekas ir nepatīkamas, jo Spānijas kailgliemezis šādā veidā straujāk izplatījies plašākā teritorijā,” zina stāstīt G. Strode. Diemžēl šāda prakse ir daudzviet Latvijā, jo cilvēki neizprot, kādas sekas var radīt šāda rīcība ilgtermiņā.

Viņa atgādina arī par pagājušā gada notikumiem, kad sabiedrība bija sašutusi par diviem pārdrošiem lācēniem, kas siroja apkārt. “Arī tolaik atgādinājām un aicinājām padomāt par to, kā notiek gan sadzīves, gan dārza atkritumu apsaimniekošana lauku apvidos, jo ar nepārdomātu rīcību mēs paši pievilinām savvaļas dzīvniekus tuvāk savām mājām. Viens ir sodu uzlikšana, bet galvenais tomēr būtu atcerēties par katra paša atbildību, par to, ko mēs darām un ko pēc sevis atstājam,” tā G. Strode.