Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Psihiskajai veselībai uzmanība jāpievērš katru dienu

Foto: rsu.lv

Katru gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par dažādām ar psihisko veselību saistībām tēmām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ilgstošs stress, izolēšanās, paaugstināta slodze un augsta atbildības sajūta, kā arī nepietiekama atpūta var novest pie enerģijas izsīkšanas un noguruma sajūtas, kas savukārt var veicināt cilvēka izdegšanas sindromu vai izraisīt depresiju. 

Novērots, ka tieši pandēmijas laikā cilvēki arvien vairāk vēršas pie speciālistiem, ja netiek ar kādu situāciju galā pašu spēkiem. To apliecina arī psihoterapeite, psiholoģe Dace Gailīte no Smiltenes. “Depresija ir tikai viens no aspektiem, par ko varam runāt esošajā situācijā. Tā ir, ka psihologi, psihoterapeiti ir īpaši pieprasīti. Saglabāt garīgo veselību ir vitāli nepieciešami, bet tas nebūt nav viegli. Daudzi cilvēki dzīvo bailēs un bailes, kā zināms, atņem enerģiju, grauj imūnsistēmu un tamlīdzīgi. Tāpēc pats svarīgākais – saglabāt vēsu prātu un kritisko domāšanu, lai kāda situācija arī nebūtu. Jāmēģina neielaist bailes sevī,” klāsta D. Gailīte. 

“Cilvēks ir sabiedriska būtne. Lai kā šobrīd no visām malām skan – distancēties, nekontaktēties vienam ar otru, savstarpēja kontaktēšanās ir ļoti būtiska. Šajos apstākļos tas ir ģimenes, tuvinieku atbalsts. Katram ir vajadzīgas sarunas ar draugiem vai darba kolēģiem. Ja cilvēkam tiešām neviena nav, tikai tad tas varētu būt speciālists, pie kura vērsties. Vienmēr uzsveru, ka visu šajā pasaulē var mainīt – domas, attieksmi, sajūtas pret kaut ko. Tikai nāvi nevar mainīt,” uzsver psiholoģe un saka, ka vienmēr jāpievērš uzmanība, kas notiek ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem, jo īpaši bērniem un pusaudžiem, kuriem nebūt nav emocionāli vienkārši pārdzīvot distancēšanos un citas epidemioloģiskās prasības kā skolā, tā sabiedrībā.  

Psihisko veselību lielā mērā ietekmē emocionālā labsajūta. Emocionālo labsajūtu galvenokārt nosaka cilvēka apmierinātība ar dzīvi, pozitīva domāšana un labas savstarpējās attiecības ar kolēģiem un ģimenes locekļiem. Psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kurā indivīds realizē savas spējas, tiek galā ar parastajām dzīves situācijām, var strādāt produktīvi un spēj dot ieguldījumu sabiedrībai.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.