FOTO: LĪGA ORLEANA
Skaidrs, ka 2026. gads Valkas novada pašvaldībai būs finansiāli sarežģīts un grūts. Jau zināms, ka gada sākumā pašvaldības darbu vētīs Valsts kontrole. Būs jāizpilda arī virkne prasību par budžeta izdevumu samazināšanu vairākās pozīcijās, lai īstenotos iecere par vienreizēju valsts palīdzību – 300 tūkstošu eiro piešķiršanu pašvaldības noteikto funkciju veikšanai.
Laikrakstam “Ziemeļlatvija” ir tradīcija, katru gadu janvārī uz sarunu aicināt Valkas un Smiltenes novada pašvaldību priekšsēdētājus. Šajā reizē par to, kā šogad dzīvosim Latvijas mazākajā pašvaldībā – Valkas novadā – sarunā ar pašvaldības vadītāju Ventu Armandu Kraukli. Viņš kopā ar savu komandu vietvaras vadītāja amatā atgriezās pēc 2025. gada 7. jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām.
Šo sarunu vadīja laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone un tā skatāma raidierakstā “Ziemeļlatvijas” “YouTube” kanāla un portālā www.ziemellatvija.lv. Gaidām arī mūsu lasītāju tēmas, kas viņiem ir aktuālas. “Ziemeļlatvija” tās uzklausīs un par tām rakstīs un stāstīs.
– Paziņojumi un diskusijas pagājušā gada nogalē par to, ka Valkas novadu sliktās finanšu situācijas dēļ varētu pievienot kādam kaimiņu novadam, izsauca plašu rezonansi. Uz Valku aicināji arī Saeimas deputātus. Deputātiem stāstīji, kāpēc ir šāda situācija un kāpēc mums, salīdzinot ar citiem novadiem, ir mazāk naudas. Vai tiešām realitātē pēc šogad gaidāmām Saeimas vēlēšanām Valkas novadu varētu pievienot Smiltenes novadam?
‒ Varbūt tikpat labi Smiltenes novadu varētu pievienot Valkas novadam. Tas ir politiskās gribas jautājums. Vēsturiski būtu pareizi, jo Valkas apriņķis vairāk nekā 200 gadus ir pastāvējis. Personīgi man nav nekādu problēmu ar Smilteni. Dažiem smilteniešiem ir vēsturiska sāpe, kas balstās uz padomju okupācijas laika notikumiem. To es arī saprotu. Valkas novadam jau tagad ir sadarbība ar Smiltenes novada pašvaldību – bibliotēku nozarē, sportā, vairāk vai mazāk arī ar skolām. Tur es nesaredzu nekādu problēmu. Tomēr Valka un Valga ir unikāla vieta. Tādu vietu Eiropā ir ļoti maz. Ja paskatāmies attīstības lietas un konkrēti vidi, tad to mēs Valkā esam izveidojuši kopā ar igauņiem. Katru reizi, kad mums ir kāds kopīgs projekts, ne tik daudz skatāmies, kurā valstī tas tiek īstenots, bet lai tas būtu izdevīgs abu pušu iedzīvotājiem. Mēs taču ejam visi pastaigāties gar Pedeles upi arī igauņu pusē.
‒ Mēs to pašu varēsim darīt arī, esot Smiltenes novadā!
‒ Tur jau tā lieta, ka nē. Tad būtu piecas reizes sarežģītāk īstenot kādu projektu kopā ar igauņiem. Katrs šis projekts mums ir prasījis daudz, daudz vairāk – arī politiskās iesaistes. Tas nemaz nav tik ļoti raksturīgi, ja tā var izteikties, parastam projektam. Spilgts piemērs ir par vilcienu Rīga–Tartu, kas tikko sācis kursēt. Pirmā ideja par šo maršrutu izskanēja jau 2000. gadā. Tolaik es vēl nebiju domes priekšsēdētājs, bet jau kopš 2001. gadā dažādos forumos un ar abu valstu valdību esam sprieduši par šī vilciena nepieciešamību. Pēc 25 gadiem vilciens ir. Arī Valkas – Valgas kopīgā centra projekts no ieceres līdz īstenošanai prasīja septiņus gadus. Ik pa laikam bija sajūta, ka to nav iespējams vispār realizēt. Vai tiešām Smiltenei vai Valmierai būtu tāds pozitīvs spīts un neatlaidība, lai kopā ar igauņiem kopā strādātu un tiktos katru nedēļu? Es tam vienkārši neticu. Katram novadam ir savas problēmas, un katram savs novada centrs ir tuvāks. Tā no viņu skatpunkta būtu tāda papildu grūtība un kāpēc to vajadzētu uzņemties? Tie projekti, ar kuriem mēs lepojamies, ir īstenoti kopā ar igauņiem. Ja Valkā nebūtu aktīva pašvaldība un ja mēs igauņus reizēm nebūtu vilkuši bezmaz vai aiz “matiem”, tā nebūtu. Ne vienmēr no igauņu puses atsaucība bijusi liela. Kāpēc iedzīvotāji ir pārcēlušies uz Valku no Anglijas, no Rīgas, Liepājas un Cēsīm? Tādēļ, ka šeit ir kvalitatīva dzīves vide. Tieši šis latviešu un igauņu kopīgais stāsts, kopīgā sporta infrastruktūra, kopīgā vide – parki un aktīvās atpūtas iespējas ir mūsu vienīgā un īstā pievienotā vērtība.
FOTO: LĪGA ORLEANA
‒ Kas ir jādara, lai tomēr saglābtu Valkas novadu, jo iedzīvotāji jau arī nevēlas dzīvot kādā citā novadā?
‒ Beidzot politiķiem jāīsteno savi solījumi, kurus viņi izteica otrās administratīvi teritoriālās reformas laikā. Mēs taču gribējām būt lielāki. Pētnieki bija izpētījuši, ka bijušais Valkas rajons jādala uz pusēm – Strenči un Trikāta tiek pievienota Valmierai. Īstenojot otru reformu, VARAM ministrija bija izpētījusi, ka novadā jābūt 17 tūkstošiem iedzīvotāju un jābūt kopā ar Rūjienu un Naukšēniem. Tas neizdevās, bet bija solījums – vai nu īpašs regulējums, vai lielāka valsts dotācija. Tas būtu ieraksts finanšu izlīdzināšanas likumā par to, ka iedzīvotāju skaitu reizināt ar koeficientu. Stāsti par to, ka Valkas novads nav pietiekami liels, lai pastāvētu, neatbilst patiesībai. Netālu no robežas igauņu pusē ir Terva – ļoti laba un aktīva pašvaldība, kur dzīvo mazāk par sešiem tūkstošiem iedzīvotāju. Valkas novadā – vairāk par astoņiem tūkstošiem. Tālāk Karksi-Nuija ir vēl mazāka pašvaldība, bet viņi saņem lielāku dotāciju no valsts. Igauņi saprot, ka pierobežā ir īpaša situācija, tāpēc atbalstam ir jābūt lielākam. Latvijā valsts līmenī tiek atbalstītas austrumu robežas pašvaldības. Ar ko dzīve Alūksnes novadā atšķiras no dzīves Valkas novadā? Ne ar ko! Taču viņi jau otro gadu saņem papildu dotācijas. Man ir prieks par alūksniešiem, bet man ir žēl valcēniešu, jo zaudē visi novada iedzīvotāji. Diemžēl šajā pašreizējā Saeimas valdošajā koalīcijā sapratni neredzu. Tagad ar ZZS palīdzību esam panākuši valdības protokola lēmumu, un Finanšu ministrija tad vēlreiz lems, vai piešķirt mums tos 300 tūkstošus eiro vai nepiešķirt. Pašvaldībai ir jāsagatavo stabilizācijas plāns. Tālāk gaidāma Valsts kontroles padziļināta pārbaude par visiem izdevumiem. Izskatās, ka pašvaldībai grib pateikt, lai izbeidzam visas brīvprātīgās iniciatīvas. Tas nozīmē – daļēju atbalstu brīvpusdienām, jo ne visās pašvaldībās tas ir. Tam negribam piekrist, jo savā ziņā tā ir nerēķināšanās ar Valkas novada iedzīvotajiem. Tā ir tādas varas izrādīšana, jo kā gan mēs esam atļāvušies kritizēt. Kuluāros man saka, ka nevajadzēja teikt par tām Finanšu ministrijas trīs ierēdņu gada algām. Bet ja tas tā ir, ja cilvēki citādāk to nesaprot? Sēžu un diskutēju ar cilvēku, kurš algā gadā saņem 120 tūkstošus eiro, par to, kas pašvaldībai vajadzīgs. Šis cilvēks man stāsta, ka pagastā kaut kas jālikvidē, lai gadā ietaupītu divus tūkstošus. Vienkārši es to nevaru izturēt! Patiesībā, rupji runājot, mūs čakarēs, čakarēs un čakarēs. Varbūt pusgadā iedos tos 300 tūkstošus, ko varēja iedot ar vienu lēmumu. Visi saprātīgie, kuri pie mums no Rīgas ir atbraukuši, ir pateikuši: “Jā, palīdzība ir vajadzīga, un tas ir tikai loģiski.” Cerams, ka viss notiks, jo galu galā šis ir vēlēšanu gads. Pavisam dīvaini izskatīsies, ja viņi pateiks – nē. Uz valsts fona tā naudas summa, par ko tagad runājam, tas ir viens pētījums par “Bolt” kurjeru darbinieku pieredzi. Šis ir tiešām politiskās gribas jautājums. Mēs nesakām, ka nedarīsim neko. Katrā saimniecībā grūtā situācijā var kaut ko arī samazināt. Ja paskatāmies pragmatiski bez emocijām, skaidrs, ka divas kultūras iestādes, kas viena no otras atrodas mazāk kā piecus kilometrus, nav vajadzīgas. Vēl aizvien neesmu atmetis cerību, un, iespējams, ka tas novadam nāks par labu, ka Lugažu muižā notiks cita veida aktivitātes. Pašlaik ir izsludināts ideju konkurss Lugažu muižas apsaimniekošanai, kuram var pieteikties visi, kuriem ir kādas idejas – biedrības, uzņēmēji, arī individuāli cilvēki, ja viņiem ir laba ideja un skaidrs, kādā veidā viņi to finansēs. Līdz 6. februārim šīs idejas ir jāiesniedz, un žūrija tās vērtēs. Idejas var būt gan kultūras, gan sociālajā, izglītības un sporta jomā, gan arī uzņēmējdarbībā.
‒ Jau sākotnēji, kad sāka apspriest jautājumu par Lugažu muižu, bija komentāri – gan jau ir zināms, kam muižu atdos. Pats tici tam, ka atradīsies tādi cilvēki, kuri gribēs tur uzsākt kaut kādu darbību?
‒ Fantastisks piemērs ir Ozolu skola, kaut ir tādi, kas to kritizē. Bijušajā skolā darbojas Jāņa Lūsēna Mūzikas nams. Tā ir tāda pērle! Nebija tā, ka tas viss tapa vienā dienā. Lugažu muiža ir daudz pateicīgāka vieta, jo ceļš ir labs. Apkārt ir skaists parks. Ēkā daudz mazāk ir jāiegulda arī līdzekļi. Lugažu muiža var pārtapt par namu mūziķiem vai rakstniekiem. Tas var būt teātra nams vai vieta no vardarbības cietušām sievietēm. Tikpat labi var būt arī kāzu viesu nams, kas specializējas tikai kāzu rīkošanā. Taču ir vajadzīgs cilvēks vai cilvēku grupa, kuriem ir šī ideja, bet pašlaik to nevar realizēt dažādu apstākļu dēļ. Pašvaldība neprasīs nekādu naudu no sabiedriskā labuma organizācijām. Ja kādam ir labs plāns un viņš var pierādīt, kā to īstenot, viss var notikt. Muižas telpu noma ilgtermiņā būs bez maksas. Pašvaldības mērķis ir panākt, lai šajā vietā plašā spektrā noritētu sabiedriskā dzīve, nevis lai pelnītu. Tāda mērķa nekad nav bijis. Galvenais, ko komisija vērtēs ideju konkursā, būs šo ideju jēga. Piemēri rāda, ka ir uzņēmīgi cilvēki. Varbūt tas būs latvietis no Norvēģijas, Īrijas vai Austrālijas?
‒ Vēlēšanu gads ir arī iespēju laiks. Iespējams, uz Valku var aicināt topošos Saeimas deputātus, tad šo jautājumu varētu atkārtoti pārrunāt.
‒ Noteikti mēs to darīsim. Aicinājām arī pašreizējās Saeimas deputātus. Daudzi gan neatbrauca. Tad, kad viņiem ļoti precīzi parāda, kā tas viss vēsturiski ir veidojies un kāpēc, tie kļūst par mūsu sabiedrotajiem.
‒ Pašvaldībā pašlaik vēl notiek 2026. gada budžeta sarunas. Kam tad ko nogriezīs?
‒ Centīsimies neko negriezt. Mēs nevaram daudz pielikt klāt, bet vismaz kaut nedaudz visiem darbiniekiem atalgojumu palielināsim. Esam apņēmušies darbiniekiem piešķirt atvaļinājuma pabalstu 10 procentu apmērā. Apskatījāmies valsts pieņemto atalgojumu sistēmu, kur viss ir noteikts, cik minimālā un cik maksimālā apjomā kuram katrā amatā ir jāsaņem. Secinājām, ka visattālāk no minimālā apmēra algām ir atbildīgie darbinieki – vadītāji, kuriem ir vislielākā atbildība. Būs darbinieku loks, piemēram, lielāko nodaļu vadītāji, kuriem būs lielāks algu pieaugums – citam 100, citam 200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas arī būs maz. Saprotu, ka pārējie būs dusmīgi. Ir arī amati, kuros darbinieki saņem atalgojumu, kas ir jau sen pāri valsts noteiktajam minimālajam apjomam. Visu laiku esam domājuši par to, ka algas ir mazas, ka priekšniekiem nevajag palielināt. Tagad redzam, ka priekšnieku atalgojums nav pat līdz tai minimālajai robežai. Šī iemesla dēļ pašvaldībai ir problēmas atrast labus speciālistus. Lai ko neteiktu – zivs pūst no galvas. Taču ir arī tas, ka galva noteiks, kur tā zivs peldēs. Ja tā galva nav kārtībā, tad ar to zivi arī būs cauri.
‒ Runājot par darbiniekiem, vienu brīdi bija lielas problēmas ar juristiem. Vai pašvaldībā vēl ir amatu vakances, bez kurām ir sarežģīti iztikt?
‒ Turpināsim iesākto politiku – pirmām kārtām piedāvājam izaugsmes iespējas pašvaldības darbiniekiem. Secinājām, ka uz to atalgojuma līmeni, kas pašvaldībā ir pieejams, ir ļoti reti gadījumi, kad atnāk pie mums strādāt no citurienes. Kaut gan ir arī izņēmumi – pašvaldībā darbu uzsākusi izpilddirektora palīdze Unda Muravska. Ļoti enerģiska, tāpēc ceram, ka strādās pie mums ilgāku laiku. Protams, ka izsludināsim konkursu uz Valkas Kultūras centra vadītāja amatu, jo tam arī ir milzīga nozīme novada kultūras dzīves organizēšanā.
‒ Tas nozīmē, ka Aivars Ikšelis ir pateicis, ka viņš ies prom no darba?
‒ Jā, mums ir, sauksim to tā, džentlmeniska vienošanās. Ticu, ka tā netiks pārkāpta. Pēdējā Aivara Ikšeļa darba diena būs 1. maijs. Mēs jau rīkosim konkursu. Tā mērķis ir, lai kādu laiku jaunajam vadītājam varētu nodot visu to labo, kas jau ir kultūras jomā. Lai nav tā, ka viens aiziet, bet otrs atnāk un vispār nezina, kas iepriekš ir noticis.
‒ Iepriekšējā vara izveidoja Valkas novada Kultūras pārvaldi, tagadējā – likvidēja. Vienīgā cietēja bija Kultūras pārvaldes vadītāja Līga Tetere. Spējīgs cilvēks, kas apliecināja, ka novadam bija liels ieguvums. Vai ir runāts ar Līgu par to, ka viņa varētu atgriezties?
‒ Tā bija nelaimīga sagadīšanās. Mēs viņai piedāvājām atgriezties novada Centrālās bibliotēkas vadītājas amatā. Otra lieta ir tā, ka šis konkurss būs atklāts. Mums nav neviena favorīta. To pilnīgi droši varu apgalvot, ka nav izdomāts, kurš cilvēks noteikti tur būs. Vai Līga gribēs piedalīties šajā konkursā vai ne, tas ir viņas pašas ziņā. Šis nav tas gadījums, kad pašvaldības darbiniekam tiek piedāvāta šī vakance. To var piedāvāt tikai esošajiem Kultūras centra darbiniekiem. Starp esošajiem darbiniekiem neredzam tādu cilvēku.
‒ Kādi ir svarīgākie darbi, kuri jāpaveic novadā 2026. gadā?
‒ Pabeigsim divus projektus, kas ir svarīgi jaunām ģimenēm. Pašlaik jau ir izremontēta daļa dzīvokļu projekta “Sociālo dzīvokļu atjaunošana Valkas novadā” ietvaros gan Valkas pilsētā, gan pagastos. Ir apstiprināts arī projekts “Jaunu sociālo un īres dzīvokļu izveide Valkas pilsētā”. Tā ietvaros plānots izbūvēt 14 jaunus sociālos un īres dzīvokļus Valkā, Voldemāra Roberta Zāmuela ielā 3A. Šogad notiks tikai projektēšana, bet ceru, ka nākamgad uzsāksies būvniecība. Taps 14 jauni, moderni dzīvokļi. Tos plānots piešķirt tiem, kuri ir dzīvokļu rindā. Vēl aizvien šajā rindā ir 200 cilvēki, un esmu pārliecināts, ka daļa no tiem kvalificēsies noteikumiem. Pašvaldības redzējumā, lai tās pirmām kārtām būtu ģimenes ar bērniem, kuras grib uzlabot savus sadzīves apstākļus. Ja šogad novadā piedzima pirmie dvīņi, tā ir laba zīme. Ceru, ka būs vēl vairāk jaundzimušo. Diezgan daudz ģimenēs dzimst otrie un trešie bērni. Problēma ir ar pirmo bērnu. Visā Latvijā ir šāda problēma. Novadā aktuāls jautājums ir par speciālistu piesaisti. Pats esmu diezgan daudz sazinājies ar ģimenes ārstiem un zobārstiem. Nav tā, ka šie speciālisti rindā stāv, lai strādātu mūsu novadā. Taču, ja varēsim piešķirt mūsdienīgu dzīvokli, tas būs papildu bonuss. Šogad ir vēlme sarīkot interesantus pilsētas svētkus. Neatkarīgi no tā, ka pašvaldībai ir līdzekļu problēmas. Plāns ir ļoti interesants. Redzēsim, kā uz šo visu skatīsies jaunā Valgas vadība. Valkas brīvdabas estrādē 6. jūnijā notiks tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”. Estrāde jau ir savesta kārtībā. Arī igauņi estrādē grib rīkot savus svētkus. Šogad Kārķiem aprit 800 gadi. Aivim Megrim atkal ir kolosālas idejas, kādā veidā sarīkot šos svētkus, lai visi brīnās. Ozolu skolai aprit 300 gadi. Jānim Lūsēnam ir idejas, kā šo jubileju atzīmēt. Šogad noteikti būs bagātīgs un interesants gads. Arī Aivars Ikšelis vēlas savu darbu kultūras nozarē noslēgt ar teātra pasākumu. Aizejot no administratīvā darba, viņš turpinās darbu kā Valkas pilsētas teātra režisors. Jau zināms, ka šogad Valkas Kultūras centrā būs skatāma Jaunā Rīgas teātra izrāde.
‒ Daudzi pārmet, ka Valkas kultūras namā ir maz pasākumu un tos apmeklē pārāk maz cilvēku, bet pagastu tautas namos cilvēki apmeklē pasākumus daudz kuplāk. Kā panākt, lai cilvēki nāk uz Valkas Kultūras centru?
‒ Tas nav tik viennozīmīgi, jo februārī uz paredzēto Mika Galvanovska koncertu biļetes gandrīz ir izpārdotas. Nav viegli notrāpīt, jo uz kādu kultūras pasākumu vienā pilsētā ir pilna zāle, bet otrā – pustukša. Valkā Marijai Naumovai būs fantastisks koncerts – franču mūzikas programma.
‒ Decembra nogalē Strenču estrādē bija brīvdabas izrāde, kurā spēlēja vairāki cilvēki no Valkas. Kāpēc šo izrādi neredzam Valkā? Strencēnieši teica, ka esot gatavi braukt uz Valku, bet mums neesot aparatūras āra izrādei.
‒ Šādas brīvdabas izrādes parasti ir vienreizēji projekti. Nezinu, par šo lietu man ir jāpajautā. Katrā ziņā Kultūras centrā aparatūra ir gana laba. Valkas Kultūras centrā ir jāattīsta pasākumu daudzveidība.
Kā pozitīvs piemērs ir minams Kārķu tautas nams. Kurš pirms diviem gadiem domāja, ka Kārķos pasākumos būs pilna zāle un ka pasākumus apmeklēs cilvēki no plašas apkārtnes. Tas ir atkarīgs no vadītāja. Es ļoti ceru, ka Kultūras centrā būs jaunas vēsmas. Tā notiek, ka visfantastiskākie cilvēki kādā brīdī jūtas izdeguši. Tas ir normāli, jo cilvēks nevar visu laiku būt uzlādēts. Ceru un neesmu atmetis ideju par to, ka kaut kādā veidā Kultūras centrā ir jādabū iekšā kafejnīca. Tiem, ar kuriem esam runājuši, ir ļoti skeptiski. Taču es esmu neatlaidīgs, un man šķiet, ka kafejnīcai ir jābūt. Tas pats Kārķu piemērs ir apliecinājis, ka tas ir iespējams, un kāpēc gan Valkā to nevarētu? Līdz ar to tas arī iedos īpašāku sajūtu. Meklēsim un skatīsimies, vai kafejnīca strādās visu laiku vai tikai pasākumu laikā. Ir arī valsts stulbie ierobežojumi saistībā ar izsolēm un tā tālāk. Mums ir jābūt uzmanīgiem, jo galu galā ar diviem kriminālprocesiem tā kā vajadzētu pietikt. Trešo negribas, bet domāsim, kādā veidā panākt, lai šī iecere īstenotos.
‒ Daudz esam snieguši informāciju par šiem kriminālprocesiem. Līdzīgā situācijā ir arī Valmieras novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks. Kā šīs lietas virzās? Kas būs ar šo “Spundenieku” ražošanas ēku, kas ir uzcelta un stāv tukša?
‒ Saistībā ar “Spundeniekiem” ik pa laikam izsludinām izsoli. Lietas pamatā ir izdomāti šie programmas nosacījumi, pēc kuriem tapa ražošanas objekts. Lai dabūtu naudu, bija jāatrod arī uzņēmējs. To visu izdarījām. Tad pēkšņi tiek paziņots, ka šīs konsultācijas ar uzņēmēju ir bijušas pārāk ciešas. Līdz ar to tā ir krāpšana. Vēlreiz pasaku visiem, – nav aizdomas par to, ka šajos darījumos varētu būt bijis kukulis, kas piedāvāts, vai kādam nauda kabatā. Vispār nē. Ēka ir uzbūvēta lētāk, nekā tas bija plānots. Būvnieki vēl aizvien tiesājas ar pašvaldību par to, ka neesam samaksājuši. Izsole ir bijusi godīga. Bet tā kā šīs konsultācijas ar uzņēmējiem ir bijušas, tā esot krāpšana lielā apmērā, un sods ir līdz desmit gadiem. Tas ir tik absurdi. Mēs ar Jāni Baiku atkal šo visu pārrunājām. Protams, ka ir šī netaisnības sajūta. Ne jau tikai man un Baikam, bet arī darbiniekiem. Ja no visas sirds esi centies, lai būtu tās darba vietas, kas projektā tiek pieprasītas, lai uzbūvētu maksimāli lēti to, ko kāds grib īrēt. Tiek uzbūvēta nevis vienkārša kaste, nezinot, vai uz turieni vispār kāds nāks vai nenāks, un tagad ir ierosināts kriminālprocess. Ir jāmaksā advokātam, un vēl nezinu, ar ko tas viss beigsies. Ja arī tā tiesvedība sāksies, kura vēl nav sākusies, tas viss var ilgt desmit līdz piecpadsmit gadus. Protams, ka tas viss ir briesmīgi. Pašlaik šī ir tāda neizprotama situācija, bet kaut kā ar šo visu ir jāsadzīvo.
‒ Tuvākajos gados jautājums par ģimenes ārstiem būs ļoti aktuāls.
‒ Aizvadītā gada nogalē ar vienu potenciālo ģimenes ārsti izstaigājām ne tikai Valku un Valgu, bet aizbraucām arī uz Tervu izbaudīt spa piedāvājumu. Tā ir mūsu priekšrocība, ka tāda izmēra pilsētās kā Valka un Valga un to apkārtnē ir daudz labāka dzīves kvalitāte kā līdzīga izmēra pilsētās Latvijā. Tas ir tas, ko ne vienmēr cilvēki zina un saprot. Savukārt vietējie to uztver kā pašu par sevi saprotamu. Vai zināt, ka Valkā un Valgā ir 21 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums? Esmu jautājis kādiem, vai esat bijuši indiešu ‒ ķīniešu restorānā Valgā? Izrādās, ka nav. Ēdienkartē – 107 ēdieni! Tas ir kaut kas!
‒ Valgas pašvaldībā tagad ir jauna vadība. Vai ir jau bijušas kādas tikšanās?
‒ Ir bijušas. Ar jauno mēru Martu Kasi Ziemassvētku tirdziņā dalījām saldumus. Igauņiem pašlaik ir labā griba pierādīt, ka viņi būs aktīvāki sadarbībā ar Latvijas pusi. Idejiski Marts ir pateicis, ka viņš kā Valgas attīstības dzinuli saredz tikai kopā ar Valku. Kā tas notiks praksē, to mēs redzēsim. Tuvākajā laikā būs pirmā lielā kopīgā oficiālā sanāksme, kurā iekļauti vairāki jautājumi par tuvākajiem kopīgiem pasākumiem un darbiem.
‒ Noslēdzot šo sarunu, uzdošu jautājumu par Meliorācijas rajonu, kas daudziem ir kā dadzis acīs. Kad novākts to lielo būvgružu kaudzi? Vietējie saka – Černobiļu.
‒ Nav labas atbildes. Tad, kad tas tika uzsākts darīt, to vajadzēja pabeigt līdz galam. Šobrīd tas maksā divas reizes dārgāk. Kaudzē viss krustu šķērsu ir sabērts, tas viss ir jāizšķiro. Pie pašreizējās finanšu situācijas neredzu veidu, kā to paveikt. Pašam šķiet, ka šis darbs ir prioritāte, bet, ja ir jāizvēlas, vai Zvārtavas pagastā saremontēt tiltu, kuram izlīdusi ārā armatūra un nākamgad nevarēs braukt pāri mašīnas, tad ir jāizvēlas tilts. Nav tā, ka pašvaldība par šo kaudzi ir aizmirsusi, bet pašlaik tam nav risinājuma. Labāk ir pateikt, kā ir, nevis pūst miglu acīs.
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
