FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Aizvadītajā piektdienā, 27. februārī, Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvalde saviem darbiniekiem, sadarbības partneriem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Valmierā prezentēja sava darba 2025. gada pārskatu.
Joprojām Vidzemi var saukt par drošāko reģionu Latvijā, prezentācijas ievadā uzsvēra VP Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.
Tomēr jābūt modriem, – notiek krāpšanas lielos apmēros
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2025. gadā ir samazinājies VP Vidzemes reģiona pārvaldē reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits, tai skaitā sevišķi smago noziegumu. Slepkavība Vidzemes reģionā pērn bijusi tikai viena, ‒ Līgatnes pagastā.
2025. gadā VP Vidzemes reģiona pārvalde reģistrējusi pavisam 2995 noziedzīgus nodarījumus (2023. gadā – 3044, 2024. gadā – 3302).
VP Vidzemes reģiona pārvaldē ir trīs iecirkņi: Ziemeļvidzemes (Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Valkas novads, 56 851 iedzīvotājs), Rietumvidzemes (Valmieras, Limbažu novads – 78 259 iedzīvotāji) un Dienvidkurzemes (Cēsu, Madonas novads – 68 417 iedzīvotāji). Vidēji diennaktī visos šajos iecirkņos kopumā tiek iereģistrēti 74,6 notikumi.
Taču, neraugoties uz kopējo tendenci samazināties noziegumu skaitam, joprojām arī Vidzemes reģionā, tāpat kā citviet Latvijā, ļoti aktuāls un sāpīgs noziedzīgo nodarījumu veids ir krāpšanas lielos apmēros, uzsver Imants Mitrošenko.
Izplatītākie krāpšanu veidi 2025. gadā Vidzemē bija: vikšķerēšana (viltus zvani), smikšķerēšana (viltus īsziņas), investīciju krāpšanas, krāpšanas saistībā ar preču iegādi un pārdošanu. Kopējie cietušajiem nodarītie materiālie zaudējumi ir gandrīz 1,3 miljoni eiro (1 294 167,40).
Kā, piemēram, tiek veikti viltus zvani? “Cilvēkam piezvana un stāsta, ka kāds piekļuvis jūsu kontam un mēģina tur veikt viltus darbības, tad savieno ar policiju (it kā). “Policija” saka, ‒ “jā, tas ir iespējams, jūs varētu zaudēt visu naudu, tāpēc izņemiet naudu no konta, iesaiņojiet, iedodiet mums vēl savu bankas karti un piekļuves datus, jo mēs to naudiņu drošā vietā paglabāsim, deklarēsim, pēc tam atgriezīsim. Ir cilvēki, kuri tam visam notic, un attiecīgi šādi tā nauda aiziet,” vienu no viltus zvanu shēmām ieskicē Imants Mitrošenko.
Viltus īsziņas nav gluži tik iecienītas krāpnieku metodes, taču arī uz tām pērn “uzķērušies” Vidzemes reģiona iedzīvotāji. Tiek saņemta īsziņa it kā no valsts iestādes vai ceļu satiksmes drošības direkcijas par nenomaksātiem sodiem, nesamaksātiem nodokļiem un tamlīdzīgi. Īsziņā norādīts, ‒ “ja jūs negribat problēmas, tad jums ir jārīkojas sekojoši”, cilvēks nospiež uz norādītās saites, ievada visus savus rekvizītus un pēc tam konstatē, ka konts ir tukšs.
Investīciju krāpšanu pamatā ir vēlme nopelnīt, ‒ cilvēki neapzinoties, ka nokļūst ļoti advancētu krāpnieku rokās, iegulda savus iekrājumus, cerot nopelnīt lielu naudu, bet beigās to pazaudē. Krāpšanas saistībā ar preču iegādi un pārdošanu notiek, piedāvājot internetā vai attālināti iegādāties dažādas preces, piemēram, traktortehniku, automašīnas, dažādas iekārtas, siltumsūkņus un tamlīdzīgi. Cilvēki cerībā lētāk kaut ko nopirkt, uzķeras uz krāpniekiem, kuri ir ārzemēs un kuri izveido viltus interneta vietnes, ‒ labticīgais pircējs pārskaita naudu uz esošu kontu, krāpnieks paņem naudu, bet pircējs preci tā arī nesagaida.
“Mēs (VP Vidzemes reģiona pārvalde – redakcijas piezīme) arī mācāmies, sadarbojamies ar kredītiestādēm un mobilo sakaru operatoriem, lai pēc iespējas ātrāk varētu apstrādāt informāciju un apstādināt naudas plūsmu. Tā saucamie “naudas mūļi” (personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus) Vidzemes reģionā 2025. gadā nav aizturēti, bet pie tā strādāsim. Kaimiņu reģionos šādi aizturēšanas gadījumi jau bijuši. Runājot par šādām krāpšanām lielā apmērā, loģiski rodas jautājums, ‒ kur krāpniekiem ir morāles robežas? Varu pateikt, ka tādu nav. Ja šādā procesā var iesaistīties grūtniece vai jaunā māmiņa un šādas epizodes ir pāri 20, tad par kādu morāli var runāt? Var jau pieļaut, ka viņai varbūt ir grūti vienai rūpēties par bērnu, taču braukt kā kurjeram pie vientuļiem, veciem cilvēkiem un atņemt viņiem pēdējo, nav pareizi,” stāsta Imants Mitrošenko.
Vidzemes reģionā 2025. gadā aktuāli bijuši arī noziegumi pret īpašumu (sīkās zādzības, krāpšanas, piesavināšanās). Ir reģistrētas deviņas laupīšanas. Šaujamieroči tajās nav pielietoti. Pārsvarā tas ir bijis vardarbības piedraudējums vai fiziska iespaidošana. Nolaupīti lielākoties mobilie tālruņi. Vienā gadījumā tās bijušas dārgas smaržas, ko kāds jaunietis iegādājās internetā un izplatīja tālāk. Visas šīs laupīšanas ir atklātas, un noziedznieki ir aizturēti.
Visvairāk jāapkaro dzimumnoziegumi pret bērniem
Tas noziedzīgo nodarījumu veids, kas visvairāk jāapkaro un par ko jārunā sabiedrībā, ir dzimumnoziegumi pret nepilngadīgām personām, uzsver Imants Mitrošenko. Šādi noziegumi Vidzemes reģionā 2023. gadā bija reģistrēti 8, 2024. gadā – 10, bet 2025. gadā jau 12.
Seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, attiecīgi Vidzemē reģistrētas 23 (2023. gadā), 42 (2024. gadā), 31 (2025. gadā).
“Tendence šokē un satrauc. Situācija Vidzemē nav iepriecinoša. 2026. gads iesākās ar skaļām lietām. Masu mediji izplatīja informāciju par 12 gadus veco meiteni, kura nokļuva Vidzemes slimnīcā, nezinot, ka ir stāvoklī, līdz tas nāca gaismā. Secinājām, ka ļoti aktuāla tēma ir sadarbība starp dienestiem – bāriņtiesām, pašvaldībām. Noziedznieki, kuri pastrādā dzimumnoziegumus, reģionā migrē. Kaut kur jūtas nedroši, savus melnos darbus ir padarījuši un dodas uz citu vietu. Ja ir nauda, iegādājas dzīvokļus vai arī izmanto lētticīgas pašvaldības, kuras piedāvā sociālos dzīvokļus. Mūsu, policijas, uzdevums ir pēc iespējas ātrāk kvalitatīvāk izmeklēt šādus noziedzīgus nodarījumus un parūpēties, lai noziedznieks saņem pelnīto sodu, taču to, kas attiecas uz cietušajiem, mēs izlabot nevaram. Cietušie pamatā ir bērni, trauma ir ļoti smaga un atstāj iespaidu uz viņu tālāko dzīvi,” atzīst Imants Mitrošenko.
Bīstams noziedzīgo nodarījumu veids gan Latvijā kopumā, gan Vidzemē, ir arī narkotisko (psihotropo) vielu nelegālā aprite. 2024. gadā VP Vidzemes reģiona pārvalde bija reģistrējusi 90 šādus gadījumus, bet 2025. gadā – jau 138.
Tas ir bīstams rādītājs, turklāt narkotiskās vielas, tai skaitā sintētiskās, kas ir lētākas un ko iespējams iegūt vienkāršāk, arī Vidzemē kļūst arvien populārākas jauniešu vidū, secina Valsts policija.
“Tāpēc mēs bieži viesojamies mācību iestādēs kopā ar kinologiem un ar narkotiku meklēšanas suņiem. Tas ir viens no visefektīvākajiem un vislabākajiem instrumentiem, lai atklātu narkotisko vielu klātbūtni. Laiku pa laikam kontrolējam pasažieru pārvadājumus un citus ceļu satiksmes dalībniekus. Runājot par narkotiku izplatīšanu, diemžēl ir tikko pilngadību sasnieguši jaunieši, kuri saprot, ka šādi var nopelnīt vieglu naudu un ātri. Uz Kolumbiju neviens nelido. Viss ir iegūstams galvaspilsētā. Ļoti attīstīts ir pakomātu tīkls. Sūtījumi pienāk katru dienu, jo attiecīgi ir pieprasījums. Tas uztrauc,” atzīst Imants Mitrošenko.
2025. gadā Vidzemes reģionā atklātas piecas marihuānas audzētavas. Tās, policijas raksturojumā, iekopuši individuāli “augu valsts mīļotāji”, kuri marihuānu audzējuši podiņos dzīvokļos vai mājās.
VP Vidzemes reģiona pārvalde apkopojusi arī statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem. 2025. gadā reģistrēti 3665 ceļu satiksmes negadījumi, noformēti 1116 (tie ir gadījumi, kuros iesaistīti divi transportlīdzekļi, nav cietušo un vienojas par vainu).
Pērn Vidzemes reģionā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 15 cilvēki, lielākoties transportlīdzekļa vadītāji, cietuši 393 cilvēki.
Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola un citu apreibinošo vielu reibumā reģistrēti 762 gadījumi, tai skaitā 313 par reibumu, kas pārsniedz 1,5 promiles un transportlīdzekļa vadīšanu reibumā bez tiesībām.
Ir lietas, ko sabiedrība nedrīkst uzzināt
Viena no VP Vidzemes reģiona pārvaldes prioritātēm 2026. gadā ir atvērta un pozitīva komunikācija ar sabiedrību un medijiem.
Imants Mitrošenko gan uzsver, ka tas nenozīmē, ka sabiedrība tiks pilnībā informēta par noziegumu izmeklēšanas procesu.
“Sabiedrībā runā aptuveni šādi, ‒ visi zina, ka notiek šausmu lietas, gaišā dienas laikā laupa un ko tik tur nedara, cilvēki ir satraukti, bet policija nereaģē, pat tuvumā nav bijusi. Tāpēc vajag viņus nopelt, kaunināt un saukt pie atbildības. Taču tā gluži nav. Protams, ir situācijas, kad kolēģi nav noreaģējuši pietiekami profesionāli un pareizi vai nu laikā, vai līdz galam, taču tādu gadījumu kļūst arvien mazāk. Tie ir individuāli, un pie tā mēs arī darbojamies. Taču ir cita puse, ko sabiedrība neredz un ko mēs nevēlamies rādīt un arī nekad nerādīsim. Tas ir operatīvais darbs – informācijas vākšana, apstrāde un tamlīdzīgi procesi, kas nav publiskojami. Starp tiem, kuri lasa un skatās, ir arī likumpārkāpēji, kuriem arī bieži vien ir analītiskās spējas un kuri izdara secinājumus, un tad mums noziegumus ir grūtāk atklāt,” skaidro Imants Mitrošenko.
Lai nodrošinātu sava darba lielāku operativitāti, VP Vidzemes reģiona pārvaldei ir aktuāli aizpildīt šobrīd esošās 50 vakantās darba vietas. Pavisam pārvaldē ir 434 faktiski strādājošie, no viņiem ilgstošā prombūtnē ir 31.
“Ir iespējas pieteikties darbā gados jauniem cilvēkiem. Joprojām esam viena no tām iestādēm, kur iespējams saņemt izdienas pensiju. Atalgojums, lai arī ne visai dinamiski, bet tomēr pieaug. Ir bezmaksas izglītības iespējas, ‒ var iegūt kvalitatīvu un labu izglītību līdz pat doktora grādam,” uzsver Imants Mitrošenko.
APTAUJA
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
