Rūp veselības pakalpojumu pieejamība

Slimnīcu tīkla reformas viena no iecerēm ir nodrošināt iespēju iedzīvotājiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus – neatliekamo medicīnu, paliatīvo aprūpi un ambulatoros pakalpojumus – tuvāk dzīvesvietai. Jau skaidrojām, ka Valkas un arī Smiltenes novada iedzīvotāju dalīšanās pieredzē apliecina, ka tas būs grūti sasniedzams mērķis, jo daudzus pakalpojumus iedzīvotājiem nākas meklēt kaimiņu novados vai citviet. Uz šīm problēmām vērsa uzmanību daudzi “Ziemeļlatvijas” uzrunātie iedzīvotāji, norādot, ka viņiem būtiski saņemt pakalpojumus pēc iespējas ātrāk, nākas meklēt brīvas vietas citviet, daudz nedomājot, tas ir vai nav valsts apmaksāts pakalpojums, ‒ galvenais saņemt vajadzīgo izmeklējumu.

Arvien biežāk iedzīvotāji saskaras ar problēmu – garām rindām pie ārstiem speciālistiem. Lai saņemtu konsultāciju vai izmeklējumu, nereti jāgaida vairākas nedēļas vai pat mēneši. Šī situācija rada neapmierinātību un bažas par veselības aprūpes pieejamību, jo nereti rindas rodas ne tikai valsts apmaksāto pakalpojumu gadījumā, bet arīdzan tad, ja pacients ir gatavs maksāt no sava maciņa.

Laikraksts “Ziemeļlatvija” sadarbībā ar “Latvijas Avīzi” un citiem reģionālajiem medijiem pēta, kā sakārtot slimnīcu tīklu, kāda situācija ar slimnīcām ir patlaban un ko plānots mainīt. Tiek meklēti jautājumi, kādi veselības aprūpes pakalpojumi patlaban pieejami reģionos un kādi ir risinājumi, lai iedzīvotāji tomēr savlaicīgi saņemtu nepieciešamos pakalpojumus.

Lai apjaustu, kāda ir kopējā situācija par iespēju saņemt sev vēlamos pakalpojumus, portālā www.ziemellatvija.lv iedzīvotājiem vaicājām, cik ilgi viņiem nācies gaidīt vizīti pie ārsta speciālista. Lielākā daļa respondentu – 35% ‒ norādījuši, ka viņiem rindā nācies gaidīt vairāk nekā mēnesi. Tas parāda, ka speciālistu pieejamība ir ierobežota un īsās gaidīšanas iespējas ir retas. Sīkāk aptaujas dati aplūkojami pievienotajā grafikā.

Kāda ir situācija citos novados?

Lai piesaistītu jaunus cilvēkus reģionam, slimnīcā ir jābūt pediatram, tāpēc Alūksnes slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvi Ingu Berkuli uztrauc bērnu nodaļas trūkums. “Ja pašvaldības prioritāte pašlaik ir jauns dzīvojamais fonds tieši jaunajām ģimenēm ar bērniem, nevar veidoties situācija, ka nav pediatru. Līdz ar to pašvaldība ir uzstādījusi mērķi, sākot ar dzīvojamo fondu, atbalstu, stipendijām, darīt visu, lai slimnīcai piesaistītu pediatrus,” savu nostāju reģionālajā laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas” pauž Berkulis. Bērnu nodaļa slimnīcā patlaban slēgta, jo to remontē, un slimnīcas administrācija nav apstājusies jauno pediatru meklējumos. Ir uzrunāts kāds pediatrs, kurš patlaban strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un paralēli studē doktorantūrā. Viņš izrādījis interesi par darbu Alūksnes slimnīcā.

Tomēr ministrijai svarīgs būs arī pediatrijas pacientu gultu skaits. VK revidenti kritiku par mazo gultu skaitu ir izteikuši Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, salīdzinot ar citām šāda paša līmeņa slimnīcām valstī. “Piecās 3. līmeņa ārstniecības iestādēs ir no četrām līdz divpa­dsmit pediatrijas profila gultām, no kurām divās – SIA “Ogres rajona slimnīca” un SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” – mazāk par desmit gultām. Iedzīvotāji nereti salīdzina Balvos pieejamos medicīnas pakalpojumus un kvalitāti ar tiem, ko nodrošina slimnīca Madonā un Alūksnē,” raksta Gulbenes novada reģionālais laikraksts “Dzirkstele”.

Ministrija sola saglabāt slimnīcās tos profilus, kuros būs speciālisti, un neslēgt nevienu ārstniecības iestādi.

Neviena reģionālā un lokālā ārstniecības iestāde pagaidām nezina precīzi, kāda nākotne to gaida, taču neiebilst pret ministrijas plānu sadalīt slimnīcas trīs līmeņos. Bet vai līmeņošana palīdzēs celt ārstniecības kvalitāti un kā tas notiks, ir neatbildēts jautājums.

Tas ir sadrumstalots tīkls, par kuru maksājam 700 miljonus gadā. Darbs būs sarežģīts un varētu raisīt politiķu pretenzijas, tāda ir valsts kontroliera Edgara Korčagina sniegtā prognoze, ko viņš nesen izteica intervijā medijos.

Kā sakārtot slimnīcu tīklu? (Māra Libeka, “Latvijas Avīze”)

Saeimas Latgales apakškomisijas sēdē 28. oktobrī nu jau bijusī VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa apgalvoja, ka, izskanot ļoti daudz pārpratumu un interpretāciju par ministrijas piedāvāto slimnīcu tīkla reformu. Kļaviņa uzsvēra, ka “šobrīd nevienā dokumentā nav nosaukta neviena slimnīca, kurā būs vai nebūs turpmāk attīstāms kāds pakalpojums”. Ministrija turpināšot darbu pie izstrādātā ziņojuma saskaņošanas un maksimāli centīšoties ieklausīties visos iebildumos. Taču to ir bezgala daudz un tie ir būtiski.

Neraugoties uz to, ministrija savu informatīvo ziņojumu valdībai vēlas iesniegt jau šomēnes, lai tas tiktu pieņemts līdz gada beigām un jau līdz 2026. gada 1. jūnijam varētu pārskatīt stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos medicīnas pakalpojumus. Bet līdz 2029. gadam ministrija apņēmusies, plānojot finansējumu slimnīcām, vērtēt arī veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, lai mērķtiecīgi stiprinātu tās ārstniecības iestādes, kas darbojas efektīvāk, nevis vienādi uzturētu visas slimnīcas neatkarīgi no rezultātiem.

Taču Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka reformu nevar veikt, ja nav zināms, cik daudz naudas tai būs nepieciešams. “No informatīvā ziņojuma sniegtās informācijas nav saprotams, vai ziņojumā iekļauto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums,” skaidro FM komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Skaidrs, ka naudas būs nepieciešams vairāk, jo VM “aktualizēs gultas dienas un viena pacienta ārstēšanas tarifus”, kā arī ministrija norāda, ka “nepietiekams veselības aprūpes finansējums un speciālistu trūkums valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā ir galvenie izaicinājumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi”.

Kā ar šo reformu iet kopā tas, ka veselības aprūpei ir atvēlēti tikai 4,8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 8,4 %? Turklāt vidējā termiņa budžeta plāni liecina, ka valsts izdevumi veselības aprūpei kā daļa no IKP līdz 2028. gadam samazināsies līdz 4,1 procentam.

Pāreja no piecu līmeņu slimnīcām uz trim līmeņiem ir paredzēta tieši tam, lai iedzīvotāji varētu saņemt drošus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus visās slimnīcās, lai tur reāli būtu medicīnas personāls, nevis, kā konstatējusi Valsts kontrole, pietiekami bieži esot gadījumi, kad medicīnas pakalpojums eksistējot tikai uz papīra.

Tomēr jāatzīst, ka līdz šī mērķa sasniegšanai vēl tāls un grūts ceļš būs jānoiet un nav zināms, kurš būs tas ceļvedis 2026. gada oktobrī ievēlētajā jaunajā Saeimā.

Veselības ministrijas dati liecina, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās pieaug pacientu skaits, īpaši augstākā līmeņa stacionāros, kamēr zemāka līmeņa ārstniecības iestādēs pacientu plūsmas samazinās. 2024. gadā gandrīz puse jeb 42,5 % no visiem hospitalizētajiem pacientiem bijuši terapijas profila slimnieki. Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati rāda, ka terapijas nodaļās ārstējušies vairāk nekā 123 tūkstoši pacientu, no kuriem vairāk nekā 65 tūkstoši slimnieku bija nokļuvuši universitātes slimnīcās, bet vairāk nekā 34 tūkstoši – reģionālajās slimnīcās. Dati liecina par būtisku pacientu plūsmu uz terciārās aprūpes iestādēm, kur tiek nodrošināta visaugstākā līmeņa ārstēšana un specializētie veselības aprūpes pakalpojumi. Ministrija vēlas šo plūsmu izlīdzināt tā, lai medicīnas pakalpojumi kļūtu pieejamāki arī citās slimnīcās.

Kā ir patlaban un kā plāno mainīt

Kā slimnīcas dala tagad? Visas Latvijas slimnīcas kopš 2020. gada iedalītas piecos līmeņos, balstoties uz Pasaules Bankas ieteikumiem.

• 1. līmenis – Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs.

• 2. līmenis – Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca.

• 3. līmenis – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas slimnīca, Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca.

• 4. līmenis – Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca.

• 5. līmenis – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kā arī specializētās slimnīcas.

Ko paredz Veselības ministrijas plāns? Ministrija sola nelikvidēt nevienu slimnīcu, bet visas sadalīt trijos līmeņos.

Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzība un papildus stacionārajiem pamatprofiliem sniedz arī specializēto palīdzību – insultvienību, onkoloģiskos pakalpojumus, invazīvo kardioloģiju un citus. Visu diennakti būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.

Vidējais līmenis jeb reģionālās slimnīcas, kuras sniegs diennakts akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību uzņemšanas nodaļās, kurās strādās internists un ķirurgs, bet nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts anesteziologs reanimatologs un citi dežūrārsti. Radiologa konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti. Tiks nodrošināta terapija un ķirurģija, bet pārējie profili – atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.

Pamatlīmenis jeb lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās: ārstniecības iestādes, kurās būs neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļa (NMPUN) un kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa (SMPN). Pirmajās visu diennakti būs pie­ejams terapeits vai ķirurgs, laboratoriskie izmeklējumi un rentgena izmeklējumi, radiologam konsultējot attālināti. NMPUN saglabāšana ir aktuāla attālākajos novados, kur būtiski ir saglabāt iespēju NMPD brigādei pacientus ievest tuvākajā ārstniecības iestādē, lai stabilizētu veselības stāvokli un, ja nepieciešams, pārvestu uz augstāka līmeņa slimnīcu. Tiks nodrošināta arī hroniski slimo pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc ārstēšanas augstāka līmeņa slimnīcās.

Slimnīcās, kurās būs steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa, nepieciešamo medicīnisko palīdzību nodrošinās ārsts terapeits vai ķirurgs. Radiologa asistents, medicīnas māsas vai ārsta palīgi un māsas palīgi steidzamās medicīnas palīdzības nodaļā būs pieejami visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Specializētās slimnīcas veidos atsevišķu specializēto slimnīcu tīklu.

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .