Izzinoši, iedvesmojoši un darbīgi ‒ tā īsumā var vērtēt mediju projekta “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam” partneru tikšanos Aizkraukles novada Skrīveros. Aizvadītajā piektdienā, 10. aprīlī, laikraksta “Staburags” galvenā redaktore Agita Grīnvalde-Iruka viesmīlīgi sagaidīja reģionālo mediju – “Ziemeļlatvijas”, “Dzirksteles”, “Alūksnes un Malienas Ziņu”, “Brīvās Daugavas” un “Bauskas Dzīves” – un nacionālā laikraksta “Latvijas Avīze” pārstāvjus, lai rezumētu pētnieciskajā projektā paveikto, gūtu jaunus iespaidus un arī prasmes leģendāro konfekšu “Gotiņa” tīšanā un iepirkumu maisiņu apgleznošanā sietspiedes tehnikā dizaina apģērbu darbnīcā “RADADA”.

Laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone, kura ir šī projekta koordinatore, atzina, ka, ņemot vērā mediju ikdienas darba slodzi un tempu, retas ir tās reizes, kad tik kuplā lokā satiekas reģionālo mediju pārstāvji ar partneriem – kolēģiem no nacionālā medija. Pirms šī projekta idejas izlološanas un īstenošanas bija grūti izprast, kā šāda atšķirīgu mediju sadarbība satura radīšanā varētu notikt un vai vispār produktīva sadarbība starp reģionālajiem medijiem un nacionālo mediju ir iespējama. Taču atklājās, ka dažādi mediji var un māk profesionāli sadarboties un radīt pētniecisko saturu, papildinot viens otru. To atzina arī “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa. Viņa uzskata, ka projektā žurnālisti izpētījuši 12 nozīmīgas un valstiski svarīgas tēmas. Turklāt ar reģionālo mediju starpniecību “Latvijas Avīzē” tapa publikācijas no Latvijas reģioniem, tostarp arī no nomaļākajām vietām, uz kurām žurnālistiem noslogotības dēļ no Rīgas izdodas izrauties gaužām reti. Doties uz laukiem vairāk cenšas “Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš, kurš šajā projektā bija arī vairāku publikāciju autors.

“Pētījumi bija diezgan labi. Lai mums visiem kopā izdodas arī turpmāk veiksmīgi sadarboties!” novēl L. Rasa.

Kopīgajā saliedēšanās pasākumā atklājām, ka nelielajā pilsētiņā Skrīveros, kurus par mājām sauc aptuveni 1500 iedzīvotāji, dzīvo apbrīnojami rosīgi un radoši ļaudis. Uzzinājām, ka Skrīveru pārtikas kombinātā jau kopš 1957. gada janvāra ražo iecienītās konfektes “Gotiņa”. Savukārt mazā, šarmantā namiņā Daugavas ielā, kas agrāk bijis ugunsdzēsēju depo, zīmols “RADADA” rada mūsdienīgus, latviskus tērpus un aksesuārus. Pirms diviem gadiem darbnīcas dibinātāja Monta Nāburga saņēma uzaicinājumu piedalīties Londonas Modes nedēļā, kurā arī guva panākumus un jau starptautisku atpazīstamību. Nenoliedzami, viena no šīs dienas pievienotajām vērtībām bija pabūšana Latvijas likteņupes Daugavas krastos. Diena noslēdzās vienā no Latvijas leģendārām vietām – restorānā “Klidziņa”, kas atrodas netālu no Daugavas. Kas vidzemniekiem atmiņās ir restorāns “Sēnīte”, tikpat sirdij tuva zemgaliešiem ir “Klidziņa”. Tikai atšķirība ir tāda, ka “Klidziņa” ir atguvusi otro elpu un atradusi savus jaunos saimniekus, bet “Sēnītes” atdzimšana vēl ir tikai pašā sākumposmā.

Pārsteigums Skrīveru pārtikas kombinātā – pat melna konfekte “Gotiņa”

Viena no interesantām pieredzēm, ko šajā tikšanās reizē piedzīvojām, ir Skrīveru pārtikas kombināta apmeklējums. Vēsturiskajā ēkā, kur kādreiz bija uzņēmuma ēdnīca, bet tagad iekārtota tirdzniecības zāle ar daudzviet izstādītām interesantām un apskatāmām vēsturiskām liecībām, notiek gides Ineses Paegles vadītā darbnīca, kurā ikvienam pēc iespējas ātrāk jāiemācās divos papīrīšos ietīt lipīgo konfekšu masu. Uzzinājām, ka pašlaik uzņēmumā strādā astoņas konfekšu tinējas. Prasmīgākās iemanījušās dienā ietīt 100 kilogramus konfekšu, vienai konfektei veltot vien trīs sekundes. Vidēji katra strādniece dienā ietin 80 kilogramus konfekšu. Zināšanai ‒ vienā kilogramā ir 58 konfektes. Ja godīgi, šis amats nemaz nav viegls, jo mums ar to ietīšanu gāja kā pa kalniem un lejām. Toties beigās visi saņēmām īpašu, uzņēmuma īpašnieka Aigara Lūša parakstītu sertifikātu par konfektes “Gotiņa” tīšanas apmācību. Ieraugot plašo ražoto “Gotiņu” klāstu, godavārds, gribējās iegādāties visas pēc kārtas. Tomēr, nogaršojot dīvaināko konfekti ar aukstās zupas garšu, daudzi kļuva domīgi un asociācijas bija dažādas, dažs teica, ka tā atgādina aukstajā zupā iemestu saldo “Gotiņu”. Gide I. Paegle atklāja, ka šī konfekte radīta īpaši lietuviešiem. Viņi lielās, ka viņu nacionālais ēdiens esot slavenā rozā aukstā zupa ar marinētajām bietēm. Šis strīds, kuram pieder aukstās zupas atklājēja gods, velkas gadiem, un skrīverieši necenšas strīdēties, bet radījuši augstās zupas “Gotiņu”. Lietuviešiem patīkot.

Mums, nogaršojot “Gotiņas” ar dažādām garšām, katram radās sava favorīte. Daudziem garšas kārpiņas pārsteidza “Gotiņa” ar sāļo karameli un pistāciju riekstiem. Ir nopērkamas arī pilnīgi melnas masas konfektes ar kaņepēm. Lai konfekšu masa taptu melna, vārīšanas laikā tai pievienota augogle. Uzzinājām, ka uzņēmumā pavisam top 15 veidu “Gotiņas” ar ikdienas garšām. Savukārt, piemēram, uz Valentīndienu top konfektes ar melno šokolādi. Uz Jauno gadu – ar piparkūku vai ar ābolu un kanēļa garšu.

Ejot līdzi laikam, uzņēmumā tapusi arī konfekte vegāniem. Gides I. Paegles interesanto stāstījumu papildinot ar redzēto, ir skaidrs, ka slavenās Skrīveru “Gotiņas” mūsdienās ražo vēsturiskā uzņēmumā. Par laimi, tas izdzīvojis, pūšot daudziem pārmaiņu vējiem. Skrīveru pārtikas kombināts dibināts 1950. gados, bet oficiāli ražošana Skrīveros sākās 1956. gada oktobrī Dīvajas upītes krastā. Sākotnēji uzņēmums pārstrādāja augļus, ražoja sulas, kompotus, džemus un dažādus dzērienus, tostarp aroniju, cidoniju, dzērveņu un burkānu sulu, kā arī limonādi un kvasu. 1957. gada janvārī uzņēmumā uzsāka konfekšu “Gotiņa” ražošanu, kas kļuva par uzņēmuma vizītkarti un populāru produktu visā Latvijā un ārpus tās robežām. Padomju laikos Latvijā šo saldo gardumu ražoja vairāk nekā 50 vietās, bet mūsdienās – tikai dažās. Lai pēc dažu gadu dīkstāves ražotne neaizietu postā, skrīverieši Aigars un Baiba Lūši 2011. gada 27. jūlijā iegādājās SIA “Skrīveru pārtikas kombināts” no tā laika īpašniekiem kooperatīvās sabiedrības “Turība”. Aigaram šeit bija pagājusi bērnība. Kombināts bija pirmā darbavieta gan viņa mammai Irēnai, gan tētim Gunāram, gan pašam Aigaram. Šeit darbojās arī viņa krustvecāki. Pēc interesanti pavadītā laika “Gotiņu” ražotnē, skaidrs ir viens – to ir vērts apmeklēt ikvienam kārummīlim, kurš apceļo Aizkraukles pusi.

Latviska apģērba dizaina darbnīcā “RADADA” rada apģērbu pašapziņai

Tālāk devāmies uz nelielu piemīlīgu namiņu Skrīveros, Daugavas ielā, kur pirms desmit gadiem skrīveriete Monta Nāburga atvēra darbnīcu ar intriģējošu nosaukumu “RADADA”. Te top latvisks apģērbs un aksesuāri. Interesējāmies, kāpēc nosaukumā ir tik interesanta burtu spēle. Monta stāsta, ka nosaukumā ietverti divi pirmie burti no vārdu salikuma – Radošā darbnīca pie Daugavas. Montas ceļš atpakaļ uz dzimto vietu Skrīveriem atvedis pēc ģimenes izveidošanas un dēlu piedzimšanas. Monta vēlējusies, lai bērni izaug mammas bērnības zemē ar visiem bērniem domātiem labumiem – dzīvi pie upes, dabas baudīšanu, pārlieku nesteidzīgu ritmu un nevajadzīgu stresu. Atgriežoties dzimtajos Skrīveros, Montai bijis jādomā, kā dzīvot tālāk. Uzņēmējdarbības pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Monta atklāja savu aizraušanos ar tekstila apdrukas tehniku – sietspiedi. Sākumā sava prieka pēc, lai uz apģērba vai audumiem pārnestu savus radītos zīmējumus, bet pavisam drīz interese par viņas radītajiem dizaina risinājumiem radās arī citiem.

Visu savu apzinīgo mūžu Monta ir dejojusi latviešu tautas dejas. To dara joprojām Aizkrauklē vidējās paaudzes deju kolektīvā “Radi”. Viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka latvietes īpašu pašapziņu un muguras iztaisnošanos sajūt, galvā uzliekot vainagu un nokrāsojot koši sarkanas lūpas. Tā arī radās Montas pirmais vislabāk zināmais dizains ‒ tautumeita ar vainagu vai kroni galvā un sarkanām lūpām. Tas simbolizē sievietes spēku un neatkarību. Visi zīmējumi un apģērbu dizaina risinājumi ir Montas ideju realizācija. Darbojoties radošajā darbnīcā, viņas radītos zīmējumus, izmantojot krāsu saspēli, sietspiedes tehnikā pārnesām uz iepirkumu maisiņiem. Tos izmantojot ikdienā, atmiņā atsaucas sirsnīgā uzņemšana “RADADA”. Izbaudījām arī iepirkšanās prieku, jo ikviens apģērbs – T krekls, kleitas, džemperi, bikses, bērnu apģērbs – ir radīts ar māksliniecisku akcentu. Tā nav masu produkcija. Zinot, ka mazpilsētās lielākā daļa dzīvojošo cilvēku netērē naudu jaunam apģērbam, interesējāmies, vai vietējie bieži apmeklē “RADADA”. Monta atzīst, ka ne pārāk, tāpēc darbnīcā tapušos apģērbus un aksesuārus pārdot, izmantojot dažādas interneta pārdošanas vietnes un citas iespējas. Izdzīvot palīdz arī radošo darbnīcu rīkošana. Uzņēmējas teiktais apliecina, ka tikai ar skaidru skatu nākotnē un savu sapņu īstenošana palīdz noturēties un neļauties panikai par neizdošanos. Tas ir jāielāgo arī mums – mediju pārstāvjiem un satura radītājiem.

Vairāk foto un video – www.ziemellatvija.lv.

UZZIŅAI

Projekts “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam” ir sešu reģionālo mediju un nacionālā laikraksta “Latvijas Avīze” kopīga iniciatīva, veidota pētnieciski analītiskajā žurnālistikas žanrā, lai izpētītu aktuālas sociāli nozīmīgas tēmas nacionālā un reģionālā perspektīvā. Projekta gaitā 12 mēnešu laikā visos iesaistītajos medijos tika sagatavoti un publicēti analītiski materiāli par 12 aktualitātēm, kas sniedza ieskatu valsts un novadu svarīgākajos jautājumos. Pēc katras no publikāciju sērijām nacionālais medijs “Latvijas Avīze” sagatavoja un publicēja papildinošu turpinājuma rakstu, apkopojot svarīgāko no reģionālajos medijos veiktās izpētes, tādējādi nodrošinot plašāku reģionālās perspektīvas atspoguļojumu pētnieciski analītiskajos materiālos “Latvijas Avīzē”.

Avots: Lasi.lv

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .