Eiropas Parlamenta (EP) Vēstnieku skolas darbojas visā Eiropas Savienībā jau desmito gadu. Latvijā sadarbībā ar pedagogiem šo programmu īsteno Eiropas Parlamenta birojs. Šogad programmā dalību turpinās 95 skolas, aptverot visplašāko ģeogrāfisko spektru – no Liepājas līdz Daugavpilij un no Alūksnes līdz Bauskai. Programmā piedalās 35 000 skolēnu un 200 pedagogu, tostarp Smiltenes vidusskola un Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija.

Šī mācību gada tēma EP Vēstnieku skolās ir “Kā top politika Eiropas Savienībā?”. Programmas un aktivitāšu mērķis ir rūpēties par Latvijai svarīgu ES tēmu klātbūtni formālajā un neformālajā izglītībā. Programma tiek īstenota sadarbībā ar amatpersonām, speciālistiem un programmas eksperti, politoloģi Žanetu Ozoliņu.

Skolēni mācīsies saskaņot atšķirīgus viedokļus un pieņemt kopīgus lēmumus, kas nepieciešami arī ES likumdošanas procesā. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu neatņemama daļa ir atvērtās stundas par dažādām ES tēmām, tajās aktīvi piedalās arī EP deputāti no Latvijas. Skolotājiem šī ir iespēja gūt metodisku atbalstu, savukārt skolēniem – pilnveidot zināšanas par ES, Latvijas iespējām un attīstīt pilsoniskās līdzdalības prasmes. Galvenais EP Vēstnieku skolu programmas mērķis ir nodrošināt, lai jaunieši izprastu Eiropas Parlamenta darbu un nozīmi: kas ir Eiropas Parlaments, kādas funkcijas tas pilda, kādas vērtības aizstāv.

Vidusskolēnus interesē politika

Smiltenes vidusskolā EP Vēstnieku skolas programmu koordinē skolotāja Daina Zelmene. Viņa stāsta, ka skolēniem ir saistoša Vēstnieku skolas programma un aizrauj politiskie jautājumi.

Vēstnieku programmas aktuālās tēmas tiek veiksmīgi integrētas mācību saturā. “Šajā mācību gadā skolēni izstrādā radošu projektu “Sadarbības partneri manas politiskās idejas īstenošanai”. Projekts ir turpinājums iepriekšējā mācību gadā izveidotajai jauniešu idejai Eiropas politikai. Iepriekšējā mācību gadā skolēni analizēja ES politikas prioritātes un radošo darbu veidoja atbilstoši prioritātei – sociālā taisnīguma veicināšana, solidaritātes palielināšana sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem. Tika analizēti statistikas dati par nevienlīdzību Latvijā, vairāk pievēršoties reģionālās nevienlīdzības jautājumiem un jauniešu aizplūšanai no laukiem. Aptaujā kā būtiskāko politikas uzdevumu, lai mazinātu lauku iztukšošanos, jaunieši norādīja labas izglītības iespēju nodrošināšanu. Vērtējot riskus, kas rodas lauku iztukšošanās rezultātā, skolēni atzina, ka var tikt zaudētas tradicionālās kultūras vērtības un var samazināties saimniecību skaits, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Rezultātā tika noformulēta politiskā ideja – piesaistīt jauniešus pievilcīgai dzīvei laukos, lai mazinātu reģionu iztukšošanos,” atklāj D. Zelmene un pamato: “Skolēni kursā Sociālās zinātnes I apgūst tematu “Starptautiskās politiskās un ekonomiskās attiecības – ārpolitika un globalizācija”. Radošais projekts atbilst kursa plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem: analizēt lēmumu tapšanas procesu ES un plānot kādas iniciatīvas īstenošanas gaitu no iniciatīvas izvirzīšanas līdz lēmumu pieņemšanai. Mācību stundās un EP Vēstnieku skolas nodarbībās skolēni iepazīsies, kā EP tiek pieņemti lēmumi un kā virzīt savu ideju, lai to sadzirdētu un pamanītu. Skolēni mācīsies, kā politikas ideju virzīt pie lēmumu pieņēmējiem.”

Viņa pastāsta, ka 20. oktobrī Smiltenes vidusskolas pārstāvji piedalījās EP Vēstnieku skolas jaunā mācību gada atklāšanas pasākumā. Tajā skolēni piedalījās dažādās darbnīcās, piemēram, kā veiksmīgi risināt sarunas, kā NVO panākt savu ideju īstenošanu, kā meklēt partnerus ideju virzīšanai Saeimā un citās institūcijās.

“Šajā mācību gadā vērtēs, kā šo ideju virzīt tālāk, lai tā tiktu iekļauta ES politikas dienaskārtībā. Skolēni vērtēs, kas ir šīs idejas atbalstītāji vietējā līmenī un kā ideju virzīt tālāk, lai tā tiktu īstenota,” pamato D. Zelmene un dara zināmu, ka līdztekus šiem pasākumiem EP Vēstnieku skola šajā mācību gadā plāno organizēt tikšanās ar ES valstu vēstniekiem. Plānoti arī tiešsaistes reģionālie semināri “Esi sava reģiona meistars!” ar EP deputātu līdzdalību.

“Aprīlī Smiltenes vidusskolā notiks atklātā stunda par ES aktualitātēm un politikām. Stundas tematika būs jautājumi par ES Zaļo kursu un digitālās demokrātijas izaicinājumiem un iespējām. Piedalīties atklātajā stundā uzaicināts Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs. Maijā notiks Eiropas dienas pasākums skolā. Šobrīd intensīvi notiek gatavošanās EP Strasbūrā apmeklējumam 23. janvārī. Uz Strasbūru dosies astoņi 10.–11. klašu skolēni. Apmeklējuma mērķis ir iepazīt Eiropas Parlamenta darbu, apmeklējot EP mītni Francijas pilsētā Strasbūrā. Skolēni tiksies ar EP deputātiem, piedalīsies debatēs “Mediji un demokrātija: ES rīcība dezinformācijas apkarošanā”,” par gaidāmajām aktivitātēm stāsta skolotāja.

Viņa uzsver, ka Vēstnieku programma paplašina ne tikai vidusskolēnu redzesloku, bet arī attīsta tādas prasmes, kas palīdz apkopot un analizēt informāciju par EP darbību, analizēt likumdošanu, ES prioritātes, vērtēt statistikas datus, tos strukturēt un skaidrot, pētīt jauniešiem aktuālās problēmas un pamatot to risināšanas nepieciešamību. Tāpat ļoti svarīgi, ka šie jaunieši spēj argumentēt un pamatot politikas idejas, izprast, kā tiek veidota politika vietējā, nacionālā un ES līmenī, komunicēt ar domubiedriem, sadarboties ar politikas veidotājiem, kā arī attīstīt savas līderības un radošuma prasmes, izprotot politikā notiekošo.

No intereses līdz aktīvai līdzdalībai

Aptaujājām arī skolēnus, vaicājot, kāds ir viņu ieguvums, piedaloties EP Vēstnieku skolas aktivitātēs. “Man šis nozīmē gūt plašāku izpratni Eiropas Parlamenta darbībā un pašizaugsmi kā Latvijas pilsonei, iesaistoties Vēstnieku skolas programmā. Manuprāt, galvenie ieguvumi ir komunikācijas prasme, jaunu kontaktu izveide un zināšanas par darbības principiem, kuras iegūtas praktiskā veidā ir visnozīmīgākās,” stāsta Viktorija Golubova no Smiltenes vidusskolas.

Viņa atzīst, ka jau pirms tam bijusi ieinteresēta politikā, bet ne tik daudz par norisēm Eiropas Savienībā. “Vēstnieku skolā esmu uzzinājusi daudz padziļinātas informācijas – par ES līderiem un vairāk par dalībvalstīm. Pagājušajā gadā mums bija iespēja sarunāties ar Reini Pozņaku, kas veicināja interesantu diskusiju un jaunas zināšanas. Šobrīd politiskajos jautājumos un visā notiekošajā gan tepat Latvijā, gan Eiropā vispārīgi raugos daudz nopietnāk. Neesmu gan šobrīd aizdomājusies, vai varētu nākotni saistīt ar kādu no šīm jomām, bet noteikti tas būtu kas tāds, ko būtu vērts izbaudīt,” viņa saka.

Savukārt Robertam Medejsim būt Vēstnieku skolas dalībniekam nozīmē būt atbildīgam nodot informāciju un zināšanas par EP citiem skolasbiedriem. “Pirms Vēstnieku skolas es nebiju tik ļoti ieinteresēts Eiropas politikā kā šobrīd. Esmu uzzinājis daudz informācijas par Eiropas Parlamentu un politiķiem, kas tajā darbojas,” atklāj Roberts un saka: “Visinteresantākā aktivitāte man ir bijusi pagājušā gada nodarbība Rīgā, kur noskaidroju par politikas novirzieniem EP un varēju fiziski uzdot jautājumus deputātiem. Vissvarīgākās prasmes, kas apgūtas, manuprāt, ir socializēšanās, uzklausīšanas uzlabošana un informēšana gan par pasaules jautājumiem, gan par pašu EP kodolu. Esmu uzzinājis arī par kara darbībām, kas man šķiet kā pluss – iegūt papildu informāciju par to, ko, iespējams, citiem tik bieži nestāsta saistībā ar ārvalstu attiecībām.”

Vērtīga zināšanu bāze

Savā redzējumā par dalību Vēstnieku skolā dalās arī Ariadne Laura Nikolajeva no Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 10. klases. “Man patīk būt Vēstnieku skolas dalībniecei, jo tā ir iespēja apmainīties ar viedokļiem ar citiem līdzīgi domājošiem jauniešiem. Esmu sapratusi, ka šeit ir svarīga spēja komunicēt, spēja uzklausīt citus un būt pārliecinošai. Būtiskas ir arī zināšanas – diplomātiskā valoda, kā nevalstiskās organizācijas īsteno savas idejas un kādas iespējas Eiropas Savienība dod jauniešiem,” viņa saka un uzsver, ka pirms dalības Vēstnieku skolā jau interesējusies par Eiropas Savienības politikā risināmiem jautājumiem, pārsvarā par jaunajiem likumiem un to regulām.

“Vēstnieku skolas programmas laikā uzzināju, kā citu institūciju vēlmes var ietekmēt citas institūcijas. No aktivitātēm, kurās esmu iesaistījusies līdz šim, man ļoti vērtīga šķita nodarbība “Kādas ir veiksmīgākas sarunu vešanas metodes”, jo tajā stāstīja, kā labāk uzklausīt cilvēku un būt tolerantai pret viņa viedokli. Manuprāt, tieši pēc visām nodarbībām Vēstnieku skolā esmu kļuvusi drošāka, izsakot savu viedokli. Kopumā dalība Vēstnieku skolā īpaši nav mainījusi manu skatījumu uz sabiedrību, valsti vai pasauli, jo jau iepriekš biju interesējusies par līdzīgām lietām,” savā redzējumā dalās Ariadne, kura nākotnē apsver domu, ka varētu strādāt juridiskajā sfērā, precīzāk – par tiesnesi. “Šīs zināšanas, ko iegūstu Vēstnieku skolā, palīdzēs man iegūt plašāku redzesloku par Eiropas Savienības procesiem, tos, manuprāt, ir svarīgi zināt tiesnešiem,” ir pārliecināta jauniete.

Arī Hārdijs Kristians Plūme ir piedalījies dažādās aktivitātēs, kas saistītas ar dalību Vēstnieku skolā. Viņš ir uzlabojis prasmi paust un pamatot savu viedokli, kā arī ieguvis labāku izpratni par Eiropas Savienī-
bas darbību.

“Pirms dalības Vēstnieku skolā politika mani īpaši neinteresēja, taču programmas laikā esmu uzzinājis daudz jauna par to, kā tiek pieņemti lēmumi Eiropas Savienībā. Man šī ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, attīstīt sevi un būt aktīvam jaunietim, kura viedoklis tiek uzklausīts. Ļoti saista pasākumi, kuros mēs, jaunieši, varam piedalīties diskusijās par sev un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem – dalība šādos pasākumos palīdz kļūt drošākam, izsakot savu viedokli,” norāda jaunietis un atklāj, ka sācis vairāk domāt par sabiedrībā notiekošo un savu lomu tajā. Lai gan šobrīd vēl nav izlēmis par nākotnes profesiju, dalība Vēstnieku skolā būtiski paplašina viņa redzesloku.

5. decembrī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā notika īpaša saruna ar Eiropas Parlamenta biroja Latvijā pārstāvi Baibu Dziedātāju.

Baiba dalījās savā pieredzē ceļā uz darbu Eiropas Parlamenta birojā un uzsvēra, ka iesaistīšanās, interese un gatavība izmantot iespējas var pavērt ceļu līdzdalībai arī Eiropas līmeņa procesos.

Skolēni tika aicināti saskatīt, kā Eiropas Savienība ir daļa no mūsu ikdienas – caur uzlabojumiem vietējā vidē, iespējām jauniešiem un lēmumiem, kuru veidošanā Latvija kā dalībvalsts pilntiesīgi piedalās. Pēc viesošanās skolā B. Dziedātājai radās priekšstats, ka jaunieši izmanto dažādas iespējas – ne tikai Vēstnieku skolu, bet arī visu citu, kas tiek piedāvāts. “Valkas jaunieši ir ļoti aktīvi, pieklājīgi, inteliģenti un savā nākotnes izaugsmē ieinteresēti. Mani interesēja, kā notiek sadarbība starp Valku un Valgu. Mums Vēstnieku skolas ietvaros bija pasākums, kurā jaunieši tikās pierobežā. Tas ir brīnišķīgs piemērs arī visai Eiropai, kā jaunieši no Latvijas un Igaunijas sadarbojas Vēstnieku skolas ietvaros,” atzina B. Dziedātāja, piebilstot, ka šī bija iespēja pārrunāt arī to, kā jaunieši var līdzdarboties sabiedrībā un izmantot savas tiesības, jo jau 2029. gadā šiem skolēniem būs iespēja piedalīties savās pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Sarunā izskanēja arī iedvesmojoši piemēri par “DiscoverEU” ceļojumiem, līdzdalību EP Vēstnieku skolu programmā un Eiropas Savienības vērtībām.

Tikšanos organizēja “Europe Direct Vidzeme”, kas iedrošina jauniešus saskatīt un izmantot Eiropas sniegtās iespējas izglītībā, līdzdalībā un karjeras izaugsmē.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā EP Vēstnieku skolas programmu koordinē skolotāja Vineta Skutāne. Viņa stāsta, ka Valkas J. Cimzes ģimnāzija Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā darbojas no 2016./2017. mācību gada.

“Mūsu jaunieši ir divas reizes braukuši uz Eiroskolas nodarbībām Strasbūrā – Eiropas Parlamentā. Kā īpaša pieredze bija Strasbūra un Parlamenta apmeklējums pēc terorista uzbrukumu pilsētas centrā, kad bija iespēja saprast paaugstinātās drošības kontroles. Mūsu skolēni ir uzstājušies kā grupu runātāji un pauduši savas un pārējo jauniešu domas par Eiropai aktuāliem jautājumiem,” atklāj V. Skutāne.

Viņa min, ka jaunieši ir veidojuši savu projektu Eiropas dienas svinēšanai visai pilsētai. “Tieši izmantojot EP vēstnieku skolā iegūto pirmo pieredzi, jaunieši ir iekļāvušies projektu rakstīšanā un realizācijā izmantojot JSPA piedāvājumu “Kontaksts” un “Erasmus+” projektos. Kā ikgadējs pasākums ir dalība Eiropas eksāmenā. Pagājušā gada maijā bija iespēja piedalīties interesantā pasākumā ‒ Igaunijas EP vēstnieku skolu salidojumā, kas norisinājās Valgā,” viņa skaidro.

Skolā ļoti aktīvi darbojas skolas pašpārvalde – līdz ar to jaunieši tīri praktiski mācās galveno – būt atbildīgiem par saviem lēmumiem. Saprast, kāds ir to pieņemšanas process un kā tas ietekmē ikdienas dzīvi. “Šogad darbībā sāk iesaistīties 10. klases skolēni – tie, kuriem interesē un kuri sāk šo darbības procesu no jauna. Izteikti nedalām, kuri ir tieši pašpārvaldes pārstāvji un kuri tikai EP Vēstnieku skolas jaunieši, jo tas nedos rezultātu, lai veidotos aktīvi un atbildīgi jaunieši. Ir iespēja un skolēni iesaistās. Šī gada tēma – diplomātija ir interesanta un jauniešiem ir visas iespējas dažādām aktivitātēm. Pats galvenais, kā akcentēja pēdējā tikšanās reizē Baiba Dziedātāja, ir nenobīties no izaicinājumiem un būt līdzdalībniekiem dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, padarot to par ikdienas pieredzi. Pašreizējā iesaiste dažādu projektu aktivitātēs un sabiedriskajos procesos noteikti apliecina, ka katram ir iespēja interesantai un aktīvai darbībai,” pamato V. Skutāne.

VIEDOKLIS

Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts, Renew Europe, “Latvijas Attīstībai” – Kā jūs vērtējat EP Vēstnieku skolas programmas nozīmi Latvijas skolēniem?

– Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programma desmit gadu laikā ir kļuvusi par vienu no jēgpilnākajiem veidiem, kā Latvijas skolēniem “atvērt durvis” uz Eiropas politiku praktiskā un saprotamā veidā. Skolēni ne tikai apgūst teoriju, bet arī paši veido diskusijas, projektus un akcijas skolā. Tas padara Eiropas Parlamenta darbu taustāmu un parāda, ka politikas procesi nav tālu Briselē – tie skar viņus pašus. Manuprāt, galvenā vērtība ir tajā, ka skolēni nav pasīvi vērotāji – šī programma ļauj skolēniem piedzīvot to, kā funkcionē demokrātija un kā noris darbs Eiropas Parlamentā. Tieši šī pieredze atmiņā parasti paliek visilgāk un rada sajūtu, ka politika ir kaut kas ikdienišķs, izprotams un pieejams, nevis attāls mehānisms kaut kur Eiropas otrā galā.

– Kādas aktivitātes jūs uzskatāt par īpaši efektīvām, lai skolēni iepazītu ES politiku?

– Programma bieži ietver aktivitātes par dezinformāciju, vēlēšanu procesu, Eiropas un demokrātijas vērtībām. Tas palīdz jauniešiem orientēties informācijas jūrā un veido labu pamatu līdzdalībai sabiedriskajos procesos. Tieši caur praktiskām aktivitātēm un tikšanos ar deputātiem skolēni sāk uztvert Eiropas Parlamentu nevis kā abstraktu institūciju, bet kā vietu, kur argumenti, kompromisi un vēlētāju intereses sastopas realitātē. Tas ir zināšanu veids, ko parasti nevar iegūt tikai klasē. Turklāt Vēstnieku skola dod iespēju dalīties pieredzē ar citu Eiropas Savienības valstu jauniešiem, saprast kopīgo un atšķirīgo, kā arī iegūt reālāku priekšstatu par to, kā noris lēmumu pieņemšanas process Eiropas līmenī.

– Vai skolēnu izstrādātās idejas un projekti, kas bijuši līdz šim, ir izmantoti vai iedvesmojuši reālu lēmumu pieņemšanu?

– Dalība Vēstnieku skolas programmā parasti iedrošina jauniešus aktīvāk iesaistīties dažādās ārpusstundu aktivitātēs – skolās, pašvaldībās, vēlāk arī valsts un Eiropas līmenī, un tas, manuprāt, jau ir liels panākums, kas tiešā veidā ļauj pielikt roku lēmumu pieņemšanā. Jauniešu iesaiste var ietekmēt politisko dienaskārtību, un tas nav nekas neierasts. Jauniešu iniciatīvas nonāk līdz politikas veidotājiem un ietekmē sarunu toni gan vietējā, gan nacionālā līmenī. Deputāti savās diskusijās atsaucas uz jauniešu idejām – īpaši jautājumos par digitālo drošību, dezinformāciju, cilvēktiesībām, klimata tēmu un jauniešu līdzdalību. Tā ir skolēnu pieredze, kuru mēs varam nest tālāk, runājot ar kolēģiem Eiropā. Jauniešu argumenti palīdz labāk saprast, kā runāt par Eiropas kopējo politiku tā, lai tā tiešām sasniedz jaunāko auditoriju un, kas tikpat būtiski, lai jauniešu pārstāvētās idejas un vērtības tiktu sadzirdētas.

– Vai ir plānotas jaunas aktivitātes vai sadarbības iespējas, lai programmu padarītu vēl iedarbīgāku?

– Šādas programmas attīstās soli pa solim, un Vēstnieku skolas gadījumā virziens ir diezgan skaidrs – vairāk praktiskas pieredzes, vairāk tiešas saskares ar lēmumu pieņēmējiem un plašāka jauniešu līdzdalība, īpaši digitālajā vidē. Programma jau tagad regulāri rīko gan tiešsaistes, gan klātienes tikšanās, taču ir vērts paplašināt šos formātus un attīstīt diskusijas par aktuālajiem Eiropas Savienības jautājumiem, piedāvāt komiteju izspēles vai, piemēram, sniegt iespēju jauniešiem uzdot jautājumus tieši no klases. Tāpat tiek attīstītas partnerības ar citām valstīm, piemēram, kopīgas tiešsaistes debates vai projektu nedēļas. Tas skolēniem liek just piederību daļai no lielāka Eiropas tīkla, nevis tikai realizēt lokālas iniciatīvas. Kopumā virziens ir skaidrs – padarīt programmu vēl aktīvāku, tuvāku reālajam darbam Parlamentā un ar plašākām sadarbības iespējām.

– Ir dažādi pasākumi, kuros Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu tīkla dalībnieki iegūst iespēju doties izglītojošā braucienā uz EP mītni Strasbūrā vai Briselē. Kādos gadījumos, kādu pasākumu kontekstā ir šāda iespēja?

– Šīs iespējas nav nejaušas – tām ir konkrēts pamats un mērķis. Braucieni uz Strasbūru vai Briseli tiek piešķirti situācijās, kad jaunieši ir parādījuši aktīvu darbu, augstu līdzdalību vai spēju kvalitatīvi pārstāvēt savu skolu un valsti. Vairākās valstīs, arī Latvijā, tiek rīkoti konkursi, debates un tematiski projekti, kuros tiek noteiktas labākās komandas. Šo pasākumu uzvarētāji iegūst iespēju doties uz Eiropas Parlamentu. Dažkārt kāda skola tiek izvēlēta tāpēc, ka visa komanda ir ilgstoši un aktīvi strādājusi – rīkojusi publiskus pasākumus, diskusijas, kampaņas, sadarbojusies ar vietējo kopienu, radījusi kvalitatīvu saturu par Eiropai svarīgām tēmām. Šāds brauciens ir pelnīta atzinība par ieguldīto darbu – tā ir gan motivācija, gan balva, gan iespēja redzēt Eiropas Parlamentu dzīvajā.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.