“Ziemeļlatvija” turpina savu tradīciju jaunā gada sākumā uz interviju aicināt Smiltenes un Valkas novadu pašvaldību vadītājus, lai izvaicātu viņus par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Šī ir pirmā reize, kad mums par to stāsta Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Proti, viņš šajā amatā ar pārējo kolēģu, novada deputātu, balsu vairākumu tika ievēlēts 2025. gada jūnijā, pēc tam, kad visā Latvijā notika pašvaldību domju vēlēšanas.
Šajā intervijā “Ziemeļlatvija” iztaujā Ervinu Labanovski gan par to, kas jauns no pašvaldības puses Smiltenes novadā gaidāms šogad, gan arī par aizvadītā gada darbiem, kuri joprojām gaida savu risinājumu, un viens no tām ir Smiltenes jaunā autoosta.
‒ Jaunais gads ir atnācis ar pamatīgu aukstumu. Vai šajā vai vismaz nākamajā gadā ir cerība tikt pie jaunas, skaistas Smiltenes autoostas ēkas ar komfortablu pasažieru uzgaidāmo zāli? Pašvaldība projektu par autoostas ēkas būvi ir piebremzējusi. Pasažieri drebinās uz peroniem, kur nav arī nojumes. Jā, pasažieriem uzgaidāmā telpa ir, bet tā atrodas konteinera tipa ēkā, kas nav vizuāli tik pievilcīga, lai vilinātu tajā ieiet.
‒ Tas ir pagaidu risinājums. Bet vieta, kur tagad atrodas Smiltenes autoosta, ir labāk piemērota autobusu satiksmei nekā iepriekšējā, jo atrodas ceļa (tranzītielas) malā. Autobusiem vieglāk ir iebraukt un izbraukt, tie nenoslogo pašu centru. Ja arī no pārvadātājiem ir bijušas kādas sūdzības par to, ka tagad autobusiem ir grūtāk manevrēt, pie manis tādas nav nonākušas. Jā, bija projekts uzcelt jaunu autoostas ēku, bet iepriekšējais deputātu sasaukums, kurā arī es strādāju, no tā atteicāmies, jo tobrīd bija ļoti liels sadārdzinājums, ņemot vērā gan energoresursu cenas, gan augstās materiālu izmaksas. Jāteic, ka jaunā autoosta arī bija saprojektēta nedaudz par šiku.
‒ Bija paredzēts nojaukt skrūvju veikala ēku un celt tās vietā jaunu?
‒ Jā, bet deputāti atteicās. Jau toreiz debatēs teicu, ka nav jēgas visus brīvos līdzekļus ieguldīt autoostā un neguldīt citur. Tad mums būs autoosta, lai aizbrauktu prom no novada. Protams, tas ir pārspīlēti teikts, taču tam, ka nākotnē jābūt autoostai (jaunai ēkai – redakcijas piezīme), es pilnīgi piekrītu. Tikai ir jāskatās iespējamie resursi. Nevaru pateikt, ka tas notiks drīzumā, ‒ man nav šādu labu ziņu. Mēs, pašvaldība, esam atkarīga no valsts programmām, kuras pašvaldībām palīdz šādus lielus objektus īstenot. Autoostu mēs labprāt attīstītu, ja būtu laba programma, kurā startēt. Kamēr tādas nav, skatoties no novada vajadzībām, autoostas ēka nav prioritāte. Mums, pašvaldībai, prioritāte ir mājokļi, kur cilvēkiem dzīvot. Līdz ar to šie pagaidu konteineri Smiltenes autoostā šobrīd paliks. Esam dzirdējuši no iedzīvotājiem, ka tie neiederas kopējā ansamblī, un esam ņēmuši to vērā. Tuvākajā laikā apdarināsim ar koka paneļiem, lai būtu vizuāli pievilcīgāk. Tieši šobrīd ir noslēdzies iepirkums.
‒ Un kas būs Smiltenes vecās autoostas teritorijā, kur šobrīd notiek pārbūves darbi? Cilvēkus interesē arī tas, vai tur būs strūklaka, kas sākotnēji bija paredzēta projektā.
‒ Esmu redzējis projektu, ‒ jā, tur ir strūklaka. Domāju, ka tā arī būs, kad pabeigs visu projektu, bet simtprocentīgi apgalvot nevaru. Pašlaik notiekošās pārbūves mērķis ir atbrīvot automašīnu stāvlaukumu luterāņu baznīcas priekšā, padarot to nedaudz izkliedētāku, un integrēt kopā ar zaļo zonu, lielāko daļu stāvvietu pārnesot uz bijušās autoostas teritoriju. Teritorijā pie baznīcas būs zaļās zonas elementi un laukumi, ko izmantot gan tirdziņiem, gan sanākšanām.
‒ Manuprāt, vecās autoostas teritorija būtu ideāla vieta tirdziņam, kur uzstādīt tirgus nojumes papildu tām, kas jau ir pie tirdzniecības centra “Centrs” un pie jaunās autoostas. Tātad pēc pārbūves pilsētas centrā varētu būt jauns tirdziņš?
‒ Tas nebūtu pastāvīgi, bet pasākumos vai kā gadatirgi. Katru dienu nē. Ir jau esošās tirdzniecības vietas pie “top!” (tirdzniecības centra “Centrs” ‒ redakcijas piezīme), kas šobrīd netiek izmantotas pietiekami, tā ka komersanti var tur pieteikties. Ja būtu lielāks pieprasījums, tad mēs varam pārskatīt šo jautājumu.
‒ Manuprāt, Smiltenes centrs šobrīd veidojas vairāk kā automašīnu stāvlaukums. Gribētu tur redzēt lielāku rosību un arī citu piedāvājumu. Piedevām satiksme tuvējās ielās ir sabremzēta uz 30 kilometriem stundā.
‒ Mazāks ātrums ir vairāk orientēts uz kājāmgājējiem, bet autostāvvietas pretēji – uz autovadītājiem. Mums ir jāatrod kompromiss. Ātruma ierobežojums 30 kilometri stundā ir primāri, lai mazinātu satiksmes intensitāti, lai satiksme būtu lēnāka, drošāka. Tranzītielas malā ir atvērts jauns jauniešu un bērnu aktīvās atpūtas parks. Es pats tur esmu gājis un skatījies, – pāri ielai šajā vietā notiek liela kustība. Manuprāt, nekas nevar būt svarīgāks par drošību. Viss pārējais ir nelielas neērtības, pie kurām ir vienkārši jāpierod. Mēs parēķinājām, – ja ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tad jaunais ātruma ierobežojums tranzītielas posmā paildzina braucienu par 25 sekundēm. Vai tas ir daudz vai maz, varam par to diskutēt.
‒ Es kā autovadītāja savu viedokli jau izteicu “Ziemeļlatvijas” redakcijas slejā. Man ļoti nepatīk vilkties automašīnu karavānā, kāda tagad veidojas Smiltenes tranzītielā. Pie aktīvās atpūtas parka ielas malā var nolikt tādas barjeras, kurām bērni nevar izlīst cauri. Tagad barjeru tur vispār nav. Un ja tādas noliktu?
‒ Tad kas ir svarīgāk ‒ automašīna vai gājējs?
‒ Ja noliek barjeras, kurām nevar izlīst cauri, tad būtu drošība visiem.
‒ Es tam nepiekristu. Tā kustība tur ir, un tā ir dabīgi veidojusies. Mums jāpanāk, ka visi piedalās normāli satiksmē, nevis uz viena vai otra rēķina. Mašīnām ir jābrauc prātīgāk.
‒ Ja atgriežamies pie, vēlams, rosīgāka Smiltenes centra, tad, no bijušās autoostas teritorijas noejot lejā pa Pils ielu, ir teritorija, kas atvēlēta Viedrades kvartālam. Ideja par to Smiltenes novada pašvaldībai radās jau pirms aptuveni trijiem gadiem. Kad Viedrades kvartālā varētu sākties rosība?
‒ Mēs neesam atteikušies no šīs idejas, un tā ir ļoti laba. Manuprāt, Smiltenei ir vajadzīgs arī šāds alternatīvais modernais centrs, un Viedrades kvartāls noteikti tāds varētu būt. Taču pašvaldība nevar visu izdarīt vienā reizē. Tas nozīmē, ka mēs pamazām, kā sīpolu lobot pa kārtai, izdarīsim vienu lietu, tad – nākamo. Mēs gaidām, kad tiks izsludināta valsts programma, kurā startēt. Ir diezgan liela iespēja, ka pieteiksimies konkursam un saņemsim finansējumu pirmajai kārtai. Tās būtu komunikācijas, to pievilkšana un savilkšana. Uz to mēs ejam. Nākamais solis būtu pamazām celt ēkas, kas ir paredzētas projektā. Cik ilgu laiku tas prasīs, nevaru pateikt. Taču to, ka Viedrades kvartāls būs, varu teikt diezgan droši. Domes vadībā esam vienojušies, ka tas mums ir svarīgi. Un uz to mēs iesim, vienkārši pamazām.
‒ Kādas ēkas šajā Viedrades kvartālā ir plānotas?
‒ Tur būs biroju ēka uzņēmē-
jiem, bibliotēka, kas šobrīd atrodas pagaidu telpās pie Smiltenes vidusskolas. Runājam arī par novadpētniecības muzeju, kas šobrīd atrodas Mēros, Bilskas pagastā.
‒ Pag, tad ceļam muzeju ārā no Mēru muižas uz Viedrades kvartālu?
‒ Tā vēl ir diskusija.
‒ Un kas tad paliktu Mēru muižā, ja diskusija beigtos par labu muzeja pārcelšanai uz Smilteni?
‒ Novadpētniecības muzejam loģiski ir jābūt novada centrā – Smiltenē, lai uz turieni kaut vai varētu ērti aizvest mūsu viesus. Mēri ir ļoti jauka vieta, bet tomēr tā atrodas ārpus Smiltenes. Es domāju, ka par šo jautājumu priekšā vēl ir diskusija. Varbūt var veidoties arī divi muzeji, taču tie nedrīkstētu būt ar vienādu saturu. Piemēram, novadpētniecības muzejs varētu būt Viedrades kvartālā, bet Mēros (Mēru muižā – redakcijas piezīme) muzejam būtu jāatrod cita niša. Piemēram, tās varbūt varētu būt ceļojošās izstādes – gan Latvijas, gan starptautiska mēroga. Redzu, ka muzeja vadītājai ir ambīcijas par saturu, ko pielikt. Taču tas nav rītdienas jautājums. Domāju, ka tad, ja būs izlemts celt muzeja ēku Viedrades kvartālā, tad arī gaidīsim piedāvājumu, vai var saturiski uzturēt un piepildīt divas vietas.
‒ Tad jau varbūt nākotnē atkal var parādīties jautājums par pašvaldības īpašuma “Mēru muiža” pārdošanu izsolē?
‒ Par to ir diskutēts, bet šobrīd ir pieņemts lēmums, ‒ kamēr tur ir muzejs, kamēr tur vietējā kopiena attīsta savas iniciatīvas, tas nav lietderīgi. Varbūt pie šī jautājuma kādā brīdī vēl var atgriezties, bet varbūt tur rodas saturs. Tas lielā mērā ir atkarīgs ne tikai no muzeja, bet arī no vietējiem iedzīvotājiem.
‒ Kuri jau savulaik protestēja pret Mēru muižas pārdošanu.
‒ Jā, bet, ja protestam līdzi nāk saturs, tad līdzi nāk rosība, nāk aktivitātes. Tas ir tas, ko gribam redzēt kultūrvēsturiskos objektos, arī Gaujienas pilī. Mums pašmērķis nav pārdot. Mērķis ir ar pārdošanu dabūt iekšā cilvēkus, kuri šajās ēkās nodrošina kultūras un ekonomiskās aktivitātes. Tad gan rastos darba vietas, gan būtu papildu apmeklējums, gan arī kultūrvēsturiskie objekti tiktu sakopti. Tas ir mērķis arī attiecībā uz citām līdzīgām, pašvaldībai piederošām ēkām. Mēs varbūt drīzumā runāsim par bijušo Drustu skolu. Mums būs jāmeklē risinājums arī bijušās Bilskas skolas ēkai, kas šobrīd stāv tukša.
‒ Jo ideja bijušās Bilskas skolas ēkā atvērt pašvaldības kapitālsabiedrības “Sarkanā KrustaSmiltenes slimnīca” ilglaicīgas sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaļas filiāli tomēr neīstenojās?
‒ Diemžēl nē. Esam par iespējām runājuši arī ar Smiltenes tehnikumu, bet viņi šobrīd neredz tādu attīstību. Savukārt pašvaldībai nav lietderīgi uzturēt tukšas ēkas. Mēs nedrīkstam tās nekurināt, bet iekšā neviena nav. Tad no budžeta, piemēram, kādi 30 tūkstoši aiziet vienkārši tam, lai šīs ēkas neietu bojā. Tā nav laba saimniekošana. Tad vai nu mēs tur ieguldām saturu, ko šobrīd neredzam, vai arī meklējam kādu citu saimnieku.
‒ Atgriežoties pie Viedrades kvartāla, kas vēl tur varētu atrasties?
‒ Esam runājuši par Smiltenes Mākslas skolu un Smiltenes Mūzikas skolu, kas arī tur varētu būt.
‒ Tad šīs skolas pavisam aizietu no esošajām ēkām?
‒ Abas skolas ir Viedrades kvartāla pēdējā kārtā. Es pieļauju, ka tur vēl būs diskusija, jo, šobrīd skatoties uz projektētajām telpām, redzu, ka tās ir par mazu. Iespējams, ka tur varētu būt tikai viena no šīm skolām, bet nevaru pateikt simtprocentīgi. Tā ir diskusija. Var jau būt, ka pēdējā kārta būs jāpārprojektē un jāmeklē citādāks risinājums.
‒ Es vaicāju tikai par Smilteni, taču Smiltenes novads ir liels, tajā ir arī Ape, Rauna, daudz pagastu, kuriem visiem jānodrošina līdzsvarota attīstība. Kādus attīstības projektus pašvaldība šogad plānojusi turpināt vai uzsākt ārpus novada administratīvā centra Smiltenes?
‒ Esmu aicinājis nedaudz pamainīt budžeta plānošanu, un, manuprāt, deputātos ir dzirdīgas ausis. Meklēsim risinājumus, lai tajos pagastos, kuros tiek pārdoti pašvaldības īpašumi, piemēram, meži vai kāda ēka, papildus atgrieztos desmit procenti vai nu ceļu apsaimniekošanā, vai citās pagasta vajadzībās. Noteikti turpināsies līdzdalības budžeti (līdzdalības budžetu projektu konkurss – redakcijas piezīme), kur iedzīvotāji var nākt ar savām iniciatīvām. Protams, katram pagastam ir savas vajadzības, bet visbiežāk mums ir jādzēš ugunsgrēki un jāskatās, kas ir ar katlumājām, jo daudz kur tās ir novecojušas. Tā, piemēram, Grundzālē jau bija avārijas situācija, un kultūras namā mums ir steidzīgi jārisina apkures katla jautājums.
‒ Šogad Grundzāles kultūras nams svinēs 55 gadu jubileju.
Jauns apkures katls būtu laba dāvana. Un kas ar Api, Raunu, kas arī ir nozīmīgi centri novadā, kādi tur projekti paredzēti? Zinu, ka tika ieguldīts skolās.
‒ Skatāmies, lai būtu līdzīga infrastruktūra, lai būtu bērniem skeitparki vai citas vietas, kur nodarboties un pavadīt brīvo laiku. Skolas ir vieni no objektiem, kas visvairāk apgūst līdzekļus, vai to sauc par energoefektivitāti vai par ko citu. Šogad nebūs nekādu pēkšņu, lielu plānu, bet nebūs arī mazāk. Mēs vairāk akcentējam mājokļu jautājumu, kas visaktuālāk ir Smiltenē. Par to esam runājuši arī ar Bilsku. Ir pieprasījums pēc mājokļiem, un aicinām pagastu vadītājus nākt ar ierosinājumiem, kā šo jautājumu risināt. Piemēram, var pievilkt komunikācijas apbūves gabaliem un sludināt privātmāju celtniecību. Konkrēti Bilskā ir šāds ierosinājums par komunikāciju izbūvi, un tad tālāk jāskatās, vai cilvēkiem tas ir interesanti, vai viņi pērk šos apbūves gabalus un ceļ mājas.
‒ Smiltenes novads bieži tiek slavēts par uzņēmējdarbības attīstību, un tas ir pamatoti. Taču ir viens uzņēmējdarbības projekts, kam līdzi nāk sociālā spriedze, ‒ vēja parka “Augstkalni” būvniecība Launkalnes un Drustu pagastā. Tagad ir sals, varbūt grants ceļi šobrīd netiks izbraukāti ar smago tehniku, par ko cilvēki sūdzējās iepriekš. Taču vecā gada nogalē daļā sabiedrības bija satraukums par mobilo betona ražotni, kas parādījās Smiltenē pie Limbažu ielas. Torņi jau bija uzslieti, bet, kā man teici intervijā iepriekš, ‒ pašvaldība savu akceptu tādai ražošanai nedos, bet ierādīs uzņēmējam līdzvērtīgu zemes gabalu. Pirms šīs sarunas jau paguvi informēt, ka ražotne no Limbažu ielas ir projām. Kur tagad tā atradīsies?
‒ Vispirms piebildīšu, ka šis vēja parka projekts ir milzīgs, lielākais novada vēsturē. Un mēs redzam, ka šāda milzīga projekta plānošanā jau valstiskā līmenī ir pieļautas kļūdas, kas jāmēģina labot procesā.
‒ Kādas?
‒ Piemēram, ceļu kapacitātes izvērtēšanā. Manuprāt, jau pirms tam valstī bija jābūt skaidriem noteikumiem, ko iegūs iedzīvotāji. Šobrīd mēs kā pašvaldība vieni no pirmajiem izstrādāsim noteikumus, kāda būs kompensācija tiem, kuri ir tuvu vēja parkiem. Taču ar to vajadzēja sākt un tad iet tālāk. Pirmajiem, kuri iet tam cauri, bieži vien ir kļūdas. Cerams, citi no tām mācīsies. Bet, runājot par šo betona ražotni, skatījāmies, ka lielākā daļa materiālu, ko pārstrādās betonā, tiks iegūti netālu no Raunas karjera. Skatījāmies arī, kā tad tās mašīnas brauks, ‒ sanāk, no Raunas uz Smilteni, pēc tam atpakaļ uz Launkalni, un visā šajā ceļa posmā būtu papildu slodze, ko mēs gribam novērst. Ceļam līdz objektam un no tā ir jābūt maksimāli īsam. Pēc šādas loģikas mēs piedāvājām attīstītājam vairākas vietas, kas atbilst teritorijas plānojumam – smagajai rūpniecībai, un viņi ir izvēlējušies vienu teritoriju, kas atrodas pie Raunas.
‒ Tas ir pašvaldības īpašums?
‒ Nē, privātīpašums.
‒ Jau iepriekš teici, ka pašvaldībai ir aizķeršanās ar Smiltenes novada jauno teritorijas plānojumu, ko cilvēki gaida. Kāds tai ir iemesls?
‒ Jā, ir aizķeršanās, un par to es esmu nikns. Aizķeršanās ir tāpēc, ka Valsts vides dienests (VVD) ir pagarinājis savu vērtējumu uz 120 dienām. Mums (Smiltenes novada pašvaldībai – redakcijas piezīme) ir viss. Mēs esam izgājuši cauri visiem posmiem, ‒ tikušies ar iedzīvotājiem, saskaņojuši ar visām institūcijām, un uzņēmēji un daudzi citi gaida, kad beidzot teritorijas plānojums tiks pieņemts. Jo ko tas nozīmē? To, ka, piemēram, uzņēmējs grib kādā vietā attīstīt ražotni, bet nevar, jo teritorijas plānojumā ir uzrakstīts, ka tā, piemēram, ir apdzīvota teritorija un nav plānota ražošanai.
‒ Vecajā plānojumā?
‒ Jā. Un vajag dzīvot ar jauno plānojumu. Ir jau vairāki šādi gadījumi, kad uzņēmēji nāk pie pašvaldības un saka – “jūs gribat, lai es Smiltenē attīstos vai nē?”. Es saku ‒ gribu, bet ko es varu darīt? Jo mums vajag atzinumu, lai visus procesus izietu, un VVD šobrīd nav kapacitātes. Viņi ir Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pakļautībā, un KEM laikam vairāk pieslēdz vēja parkiem. Nezinu iemeslus līdz galam, bet, cik saprotu, – nedodot klāt cilvēkus, resursus, viņi netiek galā ar darbiem. Un rezultātā faktiski tiek bremzēta reģionālā ekonomika, attīstība. 120 dienas ir nepieklājīgi ilgi. Šobrīd viņu vēstule ir tāda, ka viņi sniegs atbildi tikai februāra vidū, bet mēs gaidījām jau 2025. gada beigās. Esmu uzrakstījis vēstuli gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, gan KEM un arī vērsies pie kolēģiem “Progresīvo” frakcijā celt valdībā gaismā, kas notiek. Atrodiet risinājumu, mums stāv lietas, kurām jāiet uz priekšu! Un ir absurdi, ‒ kad biju Saeimā (Ervins Labanovskis uz laiku bija 14. Saeimas deputāts – redakcijas piezīme), notika diskusijas un samazināja iedzīvotāju iespējas iebilst par teritorijas plānojumu no diviem mēnešiem uz vienu, taču valsts pusē mēs velkam cik ilgi? Tā tam nevajadzētu būt. Ja VVD sniedz atbildi februāra vidū, tad mēs tālāk iedodam plānojumu apstiprināšanai ministrijā un plānojums stātos spēkā aprīlī. Mēs daudzas lietas šobrīd nevaram darīt, kamēr jaunā plānojuma nav.
‒ Drīz Smiltenes novada pašvaldības dome pieņems jauno budžetu. Uz kādiem akcentiem tas ir vērsts? Kādi bija izaicinājumi, plānojot šo budžetu?
‒ Lielākais izaicinājums bija neskaidrība, jo vēl samērā ilgi valdības pusē nebija īsti skaidrs, kāds būs pašvaldību maciņš. Kamēr to nezini, ir ļoti grūti plānot, jo nav skaidrības, kas būs ar mērķdotācijām, kas būs ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadaļu. Tagad redzam, ka ir kaut kādas maziņas lietas, kur mums būs vairāk jāmaksā, taču kopumā diskusijā izdevās visiem kopā nosargāt pašvaldību sadaļu. Tā īpaši nemainās. Smiltenes novada pašvaldības 2026. gada budžets ir līdzīgs tam, kas bija pagājušajā gadā, un ar nelielu pieaugumu. Pieaugums faktiski tiks nokompensēts minimālās algas pieaugumā pašvaldības darbiniekiem. Esam arī vienojušies par prioritātēm. Viena no galvenajām prioritātēm ir mājokļi. Skatāmies, ko mēs varam darīt. Piemēram, kā jau minēju, apbūves gabalos pievilkt komunikācijas un izsolīt šos apbūves gabalus. Esam arī vienojušies ar privāto investoru, vienu no “Madara 89” uzņēmumiem, kas cels daudzdzīvokļu māju.
‒ Cik zinu, jaunbūve plānota Smiltenē, Pļavas ielā, kur pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP” Smiltenes novada domes pilnvarojumā jau uzsākusi zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājas būvniecību (dabā šīs ielas, kas būs Limbažu ielas atzars, vēl nav).
‒ Mums ir parakstīta vienošanās. Pašvaldība no savas puses ir apņēmusies izbūvēt ielu. Tas izmaksās aptuveni 300 tūkstošus. Tad esam iesākuši vairākas jaunas iniciatīvas. Stājoties amatā, esmu sapratis, ka mums ir jāsakārto pašvaldības īpašumi, jo tas ir liels resurss, ko ne līdz galam efektīvi izmantojam. Piemēram, vairāk nekā 50 procenti īpašumu nav zemesgrāmatā. Mums (pašvaldībā) būs jauna štata vieta, speciālists, kurš palīdzēs strādāt ar kartēm un ievadīt informāciju. Ir arī paredzēts, ka no atsavinātajiem īpašumiem 20 procenti atgriezīsies nekustamo īpašumu sakārtošanā. Vēl esam nopietni ķērušies pie mežu sakārtošanas. Iepriekš tas varbūt notika stihiski. Tagad ir mežu speciālists, kurš izmanto arī lauku atbalsta programmas.
‒ Kādas vēl ir Smiltenes novada pašvaldības 2026. gada budžeta prioritātes?
‒ Ļoti svarīgi ir skolotāji, lai izglītības sistēma būtu konkurētspējīgāka. Esam nolēmuši palielināt transporta kompensācijas, jo skolotāji braukā arī no citurienes. Mums ir liels novads. Domāju, nākotnē vēl meklēsim risinājumus, kā dot bonusus skolotājiem, lai palielinātu konkurenci arī viņu starpā. Mums būs arī jaunums, ‒ sabiedrisko organizāciju centrs. Daudz skatījāmies un mācījāmies no citām pašvaldībām, sevišķi no Alūksnes, kur jau ir biedrību centri, kas palīdz veidot pilsoniskās sabiedrības dzīvi, dod vietu dažādām biedrībām, sadarbojas ar iedzīvotāju padomēm, palīdz rakstīt projektus un kalpo kā vidutājs uz domi, norādot aktuālās problēmas, ko vajadzētu risināt. Mūsu centram jau ir noskatīta telpa, bet kamēr vēl nav izlemts, konkrētāk par to neteikšu.
‒ Smiltenes novada domē šajā deputātu sasaukumā tiki ievēlēts no partijas “Progresīvie” saraksta, tāpat arī iepriekšējā sasaukumā, kad “Progresīvos” pārstāvošie deputāti nosacīti bija opozīcijā. Tagad esat koalīcijā. Kā jaunievēlētie deputāti šajā sasaukumā sastrādājas? Varbūt ir arī zināma spriedze? Piemēram, vēl nesen sociālajos tīklos (“Facebook”) bija konts “Smiltenes pļāpas”, kas tagad gan ir pieklusis, un kur tiki kritizēts.
‒ Politikā ir tā, ka nekad visiem nebūsi labs. Protams, mēs neesam perfekti, gan jau esam kļūdījušies un arī kļūdīsimies. Galvenais ir to atzīt un iet uz priekšu, un diskusijai ir jābūt. Bet Smiltenē vienmēr tradicionāli bijis tā, ka mēs tomēr cenšamies sadarboties, runāt, diskutēt un skatīties vienā virzienā, pat ja tā ir pozīcija un nosacīti opozīcija. Piemēram, mēs piedāvājām Nacionālajai apvienībai vadīt izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju, kaut viņi nebija tajā kodolā, kas balsoja par mani. Sociālajos tīklos Vidzemes partijas aktivitāte ir lielāka, nekā varbūt domes telpās. Tāds ir process.
‒ Paldies par sarunu! Gaidām arī mūsu lasītāju tēmas, kas viņiem ir aktuālas. “Ziemeļlatvija” tās uzklausīs un par tām rakstīs un stāstīs.
IERAKSTS : www.youtube.com/@LaikrakstsZiemeļlatvija
APTAUJA:
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
