Latvijā strauji pieaug e-komercija, jo arvien lielāks iedzīvotāju īpatsvars iepērkas tiešsaistē, un trešo valstu veikali, piemēram, “Shein”, “Temu”, “AliExpress” un “Wish”, ir daļa no šī paraduma. Trešo valstu iepirkšanās platformas bieži vien piedāvā ievērojami lētākas preces nekā vietējie vai Eiropas Savienības tiešsaistes veikali – īpaši apģērbus, rotaļlietas, kosmētiku un vēl citas preces. Šīs trešo valstu tiešsaistes iepirkšanās vietnes ir izveidojušas milzīgu ražotāju tīklu Āzijā, tāpēc preču cenas ir konkurētspējīgas un pievilcīgas pircējiem. Līdz ar to cilvēki kāroto preci izvēlas iegādāties trešo valstu iepirkšanās platformās. Arī piegādes iespējas – ar pasta pakalpojumiem, piegāde ar kurjeru vai pakomāta starpniecību – padara pirkumu saņemšanu salīdzinoši ērtu.
Šīs platformas lielu uzmanību pievērš arī mērķtiecīgai reklāmai sociālajos tīklos, piemēram, www. facebook.com, “Instagram”, “TikTok”. Tās ir ērti lietojamas mobilajās lietotnēs, piemēram, viedtālruņos, planšetdatoros, kā arī tās potenciālajiem pircējiem sola īpašus piedāvājumus, atlaides un punktu jeb tā saucamo VIP programmu.
Tas viss rosina pircējus izvēlēties tieši šīs iepirkšanās vietnes. Taču ir jāņem vērā, ka šo preču kvalitāte var būt zema vai neatbilst Eiropas Savienības drošības standartiem, par ko iedzīvotājus ir brīdinājis arī Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Lai ierobežotu negodīgu konkurenci un aizsargātu vietējos tirgotājus, Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu, ka no 2026. gada jūlija tiks ieviesta muitas nodeva – 3 eiro – par zemās vērtības sūtījumiem no ārpus ES iepirkšanās platformām kā “Shein”, “Temu”, “AliExpess”. Pastāv cerība, ka šī jaunā muitas nodeva var nedaudz mainīt pircēju paradumus nākotnē, iepērkoties trešo valstu tiešsaistes vietnēs, jo preces kļūs dārgākas.
KOMENTĀRI
Zema cena var dārgi maksāt – Eiropas Savienības cīņa par patērētāju aizsardzību
Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts (Renew Europe, “Latvijas Attīstībai”):
– Eiropas Savienības cīņa ar nekvalitatīvu un nedrošu preču pieplūdumu no trešo valstu e-komercijas platformām ir likumsakarīga reakcija uz realitāti, kuru izjūt gan patērētāji, gan vietējie uzņēmēji. Tādas platformas kā “Shein”, “Temu”, “AliExpress” vai “Wish” pēdējos gados ir kļuvušas par ikdienas iepirkšanās sastāvdaļu miljoniem eiropiešu galvenokārt zemās cenas, plašā sortimenta un ērtības dēļ. Jautājums par to, kā vienlaikus aizstāvēt patērētāju un komersantu intereses ES tirgū ir īpaši aktuāls, jo, kā ar jebkuru darījumu, ir svarīgi nodrošināt to, ka abas puses ir apmierinātas. Šinī gadījumā eiropiešu, tai skaitā Latvijas, patērētāju intereses, tiesības un aizsardzība, manuprāt, ir pirmajā vietā. Pie šī jautājuma izskatīšanas darbs noris arī Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, kurā aktīvi līdzdarbojos. Uzreiz jāsaka, ka stāsts nav par to aizliegšanu, bet gan par saprātīgu ierobežošanu un regulēšanu, jo, kā zināms, aizliegumi praksē reti strādā. Globālā ekonomikā patērētāji nereti meklē alternatīvus ceļus – vienu platformu aizliedzot, divas citas rodas vietā. Dažreiz pat pagrīdē. Rezultātā valsts zaudē kontroli, bet patērētājs – aizsardzību. Pēc būtības aizliegums neatrisina problēmu. Preces var būt bīstamas, saturēt neatļautas ķīmiskas vielas vai neatbilst ES drošības standartiem.
Eiropas Parlaments novembrī pieņēma rezolūciju, kas skaidri iezīmē šo pieeju. Tā neparedz trešo valstu e-komercijas platformu aizliegšanu, bet gan uzsver nepieciešamību būtiski pastiprināt to atbildību Eiropas Savienības tirgū. Lai mums ir iespēja šos internetveikalus izmantot, bet arī lai esam droši par saņemtās preces atbilstību standartiem. Rezolūcija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka digitālās platformas vairs nav tikai “neitrāli starpnieki”, bet tiek uzskatītas par aktīviem tirgus dalībniekiem ar pienākumu kontrolēt, kādas preces un pakalpojumus tās piedāvā Eiropas patērētājiem. Dokumentā īpaši uzsvērta problēma, kas saistīta ar nedrošām un neatbilstošām precēm – rotaļlietām, elektroierīcēm, kosmētiku un tekstilu –, kas bieži neatbilst ES drošības, veselības un vides standartiem. Tāpēc ES izvēlētais virziens ir loģisks – pastiprināt atbildību platformām, ieviest stingrākas muitas, drošības un atbilstības prasības, kā arī uzlabot tirgus uzraudzību. Ja platformas pelna mūsu tirgū, tām jāuzņemas tāda pati atbildība kā Eiropas tirgotājiem. Skaidra informācija par pārdevēju, produkta izcelsmi, drošības sertifikātiem, kā arī reāla iespēja patērētājam saņemt kompensāciju, ja prece ir bojāta vai bīstama. Jāsaka arī, ka no patērētāju aizsardzības skatupunkta svarīga ir arī izglītošana. Nereti cilvēki izvēlas lētākas preces, un tas ir pats par sevi saprotams solis, taču ne vienmēr esam zinoši par risku, ko uzņemamies, īpaši, ja runa ir par bērnu rotaļlietām, elektroprecēm vai kosmētiku. Droša iepirkšanās internetā nav tikai regulējuma jautājums, tā ir arī patērētāju kultūras sastāvdaļa. Skaidri brīdinājumi, pārskatāma informācija un publiski pieejami drošības reitingi var būt efektīvāki par jebkuru aizliegumu. Šis jautājums ir svarīgs arī taisnīgas konkurences dēļ. Eiropas uzņēmumi ievēro stingrus noteikumus, maksā nodokļus un iegulda kvalitātē. Ja trešo valstu platformas var darboties pēc “zemākiem standartiem”, tas grauj uzticību vienotajam tirgum. Ierobežošana šeit nozīmē nevis slēgt durvis, bet nodrošināt vienādus spēles noteikumus visiem.
Eiropas Parlaments strādā pie jaunā Muitas kodeksa
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte (Eiropas Tautas partija, “Jaunā Vienotība”):
– Eiropas Savienībā arvien lielāku satraukumu rada trešo valstu interneta veikalu pieplūdums ar nepārbaudītām, nekvalitatīvām un reizēm pat bīstamām precēm. To skaits aug milzīgā tempā – ik dienu Eiropā ienāk vairāk nekā 12 miljoni mazu paku, ko fiziski pārbaudīt nav iespējams.
Turklāt ļoti liela daļa – aptuveni 70 procenti – produktu no tādām platformām kā “Shein” un “Temu” neatbilst ES drošības prasībām un daļa pat ir bīstami patērētājiem. Tas nav pieļaujami. Mūsu iekšējais tirgus balstās uz vienlīdzīgas konkurences principiem, un nav normāli, ka Eiropas uzņēmēji ievēro stingrus standartus, maksā nodokļus un rūpējas par preču drošību, kamēr lētas preces no Ķīnas vai citām valstīm var ienākt gandrīz bez jebkādas kontroles. Tādēļ Eiropas Parlaments novembra sesijā pieņēma stingru rezolūciju par patērētāju aizsardzību e-komercijā un nepieciešamību pastiprināt muitas mehānismus. Arī es piedalījos darbā pie šīs rezolūcijas.
Īpaši problemātiski ir individuālie pirkumi no trešo valstu veikaliem. Eiropieši tās izmanto zemo cenu dēļ, taču tas ir uz kvalitātes un drošības rēķina. Rezolūcijā uzsvērām nepieciešamību panākt, lai tie, kas preces laiž ES tirgū, beidzot uzņemtos atbildību. Ja prece tiek pārdota ES patērētājam, tai jāatbilst visiem ES drošības standartiem – neatkarīgi no kurienes tā ir sūtīta. Eiropas Parlamentā šobrīd aktīvi strādājam arī pie jaunā Muitas kodeksa, un ceru, ka Parlaments un dalībvalstis drīzumā panāks vienošanos. Tas nepieciešams, lai beidzot efektīvi ierobežotu masveida paciņu pieplūdumu un nodrošinātu godīgu konkurenci. Būtiski ir, ka topošais regulējums paredz atcelt šobrīd spēkā esošo 150 eiro slieksni, līdz kuram nav jāmaksā ievedmuita. Tieši šis izņēmums ir radījis milzu “caurumu” sistēmā, ko trešo valstu platformas izmanto. Jaunie noteikumi paredz arī apstrādes maksu par šādiem sūtījumiem. Tas atturēs no atsevišķu mazu paciņu masveida sūtīšanas un veicinās preču sūtīšanu lielākos apjomos, kā tas ir godīgā tirdzniecībā. Pirmais pagaidu solis ir sperts. Nupat pieņemts lēmums par 3 eiro nodokli visiem sūtījumiem vērtībā zem 150 eiro, kas tiek piegādāti no e-komercijas pakalpojumu sniedzējiem ārpus ES, kopumā tie ir 93 procenti visu sūtījumu.
No personīgās pieredzes vēlos teikt, ka Ķīnas interneta veikalos neiepērkos. Ne tāpēc, ka viss tur ražotais būtu slikts – nebūt ne, arī daudzi kvalitatīvi produkti nāk no Ķīnas. Bet tieši godīguma un kvalitātes kontroles trūkums šajās platformās mani attur. Jau sen esmu pārliecinājusies, ka lētais ne vienmēr ir izdevīgs – tā teikt, skopais maksā divreiz. Cenšos izvēlēties kvalitāti un uzskatu, ka ir svarīgi, lai patērētāji Eiropā varētu būt droši par to, ko viņi pērk. Mūsu patērētāju aizsardzības likumi ir visspēcīgākie visā pasaulē. Mērķis nav ierobežot e-komerciju – tā ir mūsu ikdiena. Taču mēs nedrīkstam noskatīties, kā tirgu pārpludina preces, kas apdraud gan veselību, gan godīgu konkurenci. Patērētāju aizsardzība un taisnīgi noteikumi ir jānodrošina visiem – neatkarīgi no tirgotāja izcelsmes valsts.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
