Mentālās veselības problēmas skar arvien lielāku cilvēku skaitu, savukārt piekļuve valsts apmaksātajiem psihiatriem un arī psihoterapeitiem, kuru konsultācijas ir maksas pakalpojums, ir problēma. Ir jārēķinās ar gaidīšanu rindā. Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
“Ziemeļlatvijas” apvaicātie, ar mentālās veselības jomu saistītie speciālisti kā vienas no galvenajām problēmām nosauc depresiju, izdegšanu darbā, tendenci palielināties pašnāvību mēģinājumiem, pusaudžu un jauniešu mentālo veselību, jo arī šajā vecuma grupā depresija ir bieža viešņa.
Problēma ir arī tā, ka Latvijā sabiedrības veselības pratība diemžēl ir nepieņemami zemā līmenī, secina valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” galvenā ārste, psihiatre Inga Bauska. Proti, gan jauni, gan ne tik jauni cilvēki neko nezina par elementārām lietām veselības profilakses jautājumos, par veselīgu dzīvesveidu, veselīgu ēšanu, psihiskās veselības higiēnu un citiem ar viņu veselību un labsajūtu ļoti saistītiem jautājumiem, kam ilgtermiņā ir liela ietekme uz katra cilvēka veselību.
Uz to netieši norāda arī “Ziemeļlatvijas” aptauja mūsu interneta vietnē www.ziemellatvija: “Vai izjūtat mentālās jeb garīgās veselības problēmas un, ja jā, vai vēršaties pie speciālistiem?” Salīdzinoši daudz respondentu izvēlējās atbildi: “Jā, izjūtu stresu laika trūkuma un daudzo darbu dēļ, bet palīdzību nevienam neprasu.”
Laikraksts “Ziemeļlatvija” projektā “Sarežģītā Latvija”, sadarbojoties ar nacionālo izdevumu “Latvijas Avīze” un reģionālajiem laikrakstiem “Brīvā Daugava”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Staburags”, “Bauskas Dzīve” un “Dzirkstele” pētīja, kas šobrīd Latvijā notiek ar mūsu sabiedrības mentālo veselību un kādu palīdzību ir iespējams saņemt, ja rodas problēmas.
“Ziemeļlatvija” par to rakstīja vairāku publikāciju sērijā, kuras var izlasīt portālā www.ziemellatvija.lv sadaļā “Projekti/MAF Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam 2025”.
Vajag vairāk ārstu psihiatru
Pētot tēmu par sabiedrības mentālo veselību, “Latvijas Avīze” atsaucas arī uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem. Tie rāda, ka mūsu valstī ir reģistrēti nedaudz vairāk kā 93 tūkstoši iedzīvotāju ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Kaut gan iedzīvotāju skaits gadu gaitā ir samazinājies, tomēr to iedzīvotāju grupa, kurai ir mentālās veselības problēmas, kopš 2009. gada ir pieaugusi par vairāk nekā 23 tūkstošiem. Ir palielinājusies gan vecākā gadagājuma cilvēku, gan arī bērnu un pusaudžu nepieciešamība pēc psihiatriem un citiem speciālistiem.
Diemžēl desmit gadus rezidenti psihiatrijā netika uzņemti, – tā nesen Saeimas deputātus Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja psihiatre Liene Sīle. “Latvijas Avīzes” publikācijā “Kad prāts kļūst par ienaidnieku” žurnāliste Māra Libeka norāda, ka 2025. gadā rezidentūru beiguši tikai divi jaunie speciālisti uz visu Latviju. Šogad rezidentūru absolvēs 12 jaunie psihiatri, no kuriem visi tūdaļ neiesaistīsies darba tirgū, jo četri uzlabos demogrāfisko situāciju, bet viens nestrādās specialitātē.
Žurnālistei uz vēl kādu problēmu speciālistu pieejamībā norāda Nacionālā psihiskās veselības centra klīnikas “Pārdaugava” vadītājs un Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents Elmārs Tērauds. Proti, psihiatri sāk izdegt, jo pārslodze ir milzīga. Jaunie psihiatri pēc trim obligātajiem darba gadiem valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs lielākoties izvēlas strādāt privātajā medicīnā, jo tas ir labāk atalgots darbs ar mazāku darba slodzi. Cerību vieš Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Jau norādītajā “Latvijas Avīzes” publikācijā viņa skaidro, ka Veselības ministrija patlaban strādā pie tā, lai piesaistītu speciālistus reģioniem ārpus Rīgas un uzlabotu pakalpojumu pieejamību.
Ir ļoti jādomā arī par pusaudžu mentālo veselību. Pasaules Veselības organizācijas dati norāda, ka līdz pat 50 % no visiem uzvedības un psihiskās veselības traucējumiem sākas pusaudžu vecumā. Līdz ar to, ja netiek pievērsta uzmanība bērnu un pusaudžu psihiskajai veselībai un psihosociālajai attīstībai, tad pieaugušo vecumā sagaidāma negatīvi ietekmēta cilvēku spēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
To, ka pacienti kļūst arvien jaunāki, intervijā Jēkabpils reģionālajam laikrakstam “Brīvā Daugava” apliecina arī psihiatrs Jānis Breikšs. “Jaunietis dzīvo ekrānā, tur gūst visas emocijas, visu var ieraudzīt, emocionāli nobaudīt šajās skatīšanās platformās, un patieso dzīvi viņam vairs nevajag. Iztaujājot šos jauniešus, noskaidrojas, ka viņiem nemaz tādu īstu draugu nav, bet ir ļoti daudz virtuālo draugu. (..) Tajā pašā laikā viņiem ir grūtības kontaktēties ikdienā, tā teikt, aci pret aci, ar dzīviem cilvēkiem šeit un tagad,” novērojis psihiatrs.
Ja ir smagi, palīdzība ir zvana attālumā
Galējais izmisumā spertais solis ir pašnāvība. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē pieejamā informācija liecina, ka pēdējo gadu laikā pašnāvību mēģinājumu skaits reģionā ir pieaudzis, kas kopumā norāda uz satraucošu tendenci, “Ziemeļlatviju” informē Zane Vaskāne, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos.
“Latvijas Avīze” ieskatījusies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) statistikā par pašnāvību mēģinājumu skaitu Latvijā kopumā. Ja salīdzina 2025. gada un 2026. gada pirmo trīs mēnešu datus, tad pašnāvību mēģinājumu skaits ir palielinājies attiecīgi no 952 līdz 1066 gadījumiem.
NMPD direktora vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos Māra Dīriņa “Latvijas Avīzei” skaidro, ‒ ja pacienta veselības traucējumi paškaitējuma rezultātā ir kritiski, tad pacients jānogādā tuvākajā ārstniecības iestādē, kurā sniedz viņa stāvoklim atbilstošu neatliekamo palīdzību. Izsaukumos, kuros pacients izsaka pašnāvnieciskas domas, kaut arī nav veicis paškaitējumu, saņemot pacienta piekrišanu, brigāde viņu nogādā specializētā klīnikā. Visbiežāk tie esot atkārtoti gadījumi pacientiem ar hronisku psihisku saslimšanu.
Ja pacients izteicis pašnāvnieciskas domas, nav slēpis paškaitējuma izdarīšanas veidu vai veicis pašnāvības mēģinājumu, viņš vienmēr tikšot nogādāts ārstniecības iestādē speciālistu konsultācijai vai ārstēšanai, ‒ intervijā “Latvijas Avīzei” uzsver Māra Dīriņa.
Atgādinām, ka saņemt psihoemocionālu palīdzību krīzes situācijā var, zvanot uz bezmaksas tālruni 116123 (pieaugušajiem) un 116111 (bērniem un pusaudžiem). Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” krīzes tālruņi ir 67222922 vai 27722292.
“Ļoti liels procents pašnāvību notiek, jo apkārtējie cilvēki noved līdz kritiskam stāvoklim. Arvien biežāk atklātībā nonāk vardarbības un izmantošanas gadījumi, kas cilvēku ietekmē tik spēcīgi, ka tas var novest pie pašnāvības. Tomēr pierādīt otras personas atbildību šādos gadījumos ir ļoti sarežģīti,” intervijā Aizkraukles novada laikrakstam “Staburags” atzīst mentālās veselības atbalsta biedrības “Ogle” pārstāvis Maigurs Cepurītis, kura dēls Māris 23 gadu vecumā nolēma šķirties no šīs pasaules.
Cilvēks krīzē nedrīkst palikt viens
Šis gads Latvijā ir sācies ar vairākiem pašnāvības gadījumiem Gulbenes novadā, lasāms Gulbenes novada laikrakstā “Dzirkstele”. Lai cilvēkus novērstu no pašnāvnieciskām domām, pašvaldības Sociālajā dienestā strādā psihologs, kurš sadarbojas ar Gulbenē privāti praktizējošiem speciālistiem – ģimenes psihoterapeiti Rutu Abramovu, klīnisko psiholoģi Initu Stojašu, kā arī virza klientus pie sertificēta psihiatra – ārstes Aelitas Beinarovičas, raksta “Dzirkstele”. Pašvaldība maksājot arī par nepieciešamajiem papildu pakalpojumiem.
Laikraksts norāda arī uz būtisku problēmu, ‒ diemžēl Gulbenes novadā neesot neviena psihoterapeita, kurš ir ārsts.
Bauskas novada laikraksts “Bauskas Dzīve” raksta, ka 2025. gada pirmajā pusgadā Bauskā bijušas kopā trīs pašnāvības vai to mēģinājumi, nolecot no Mūsas tilta. Pēc šiem notikumiem Bauskas novada pašvaldība uz tiltiem esot izvietojusi īpašas aicinājuma zīmes ar krīzes tālruņu norādēm, lai cilvēki varētu vērsties pēc palīdzības. Jau sesto gadu Bauskas novadā ir pieejama speciāli apmācīta persona ‒ Bauskas novada pašvaldības policijas inspektors Ēriks Kurzemnieks, kurš spēj vadīt sarunas ar cilvēkiem, kas jūtas nonākuši bezizejā un kas neredz citu risinājumu, kā vien atņemt sev dzīvību. Ērikam Kurzemniekam esot izdevies pat vairākkārt novērst traģisku iznākumu. Bijis gadījums, kad cilvēks draudējis izdarīt pašnāvību. Ilgu pārrunu procesā izdevies šo personu pārliecināt vispirms iznākt no dzīvesvietas, kur tā bija ieslēgusies, un arī novērst tālāko rīcību, raksta “Bauskas Dzīve”.
Satraucošus faktus aktualizē biedrība “Zemnieku Saeima”, uz ko norāda laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Proti, uz mentālās sabrukšanas robežas ir arī zemnieki. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja ilggadējā vadītāja Viola Aija Kaparšmite laikrakstam stāsta, ka Latvijā esot bijuši vairāki gadījumi, kad zemnieks nolēmis aiziet no dzīves. Divi iepriekšējie gadi ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem un ģeopolitiskās situācijas nesto resursu sadārdzinājumu lauksaimniekus esot iedzinuši milzīgās saistībās. Daudzi ņēmuši apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, un, ja arī šis gads būs ar zaudējumiem, situācija kļūšot pavisam drūma.
“Pati esmu runājusi ar vienu zemnieku, kurš atzina, ka jau gadu nav normāli gulējis, jo domas maļas tikai ap to, kur ņemt naudu kredīta atmaksai,” intervijā laikrakstam “Alūksnes un Malienas Ziņas” stāsta Kaparšmite.
Cilvēkiem ir jādod iespēja uzzināt, kur viņiem vērsties krīzes situācijās, nedrīkst būt tā, ka cilvēks ir viens pats, intervijā “Latvijas Avīzei” publikācijā “Depresijai ir ļoti daudz seju” uzsver Iveta Ķiece, psihiatre, Nacionālā psihiskās veselības centra Psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja. Piemēram, psiholoģiskās palīdzības sniegšanā aktīvi ir iesaistījies krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”.
UZZIŅAI
Garākās rindas pie bērnu psihiatra
• Latvijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēti 258 psihiatri (2026. g. 1. janvāra dati), no tiem savā specialitātē strādā 162 psihiatri. 49 personas ir vecākas par 65 gadiem. Latvijā reģistrēti 90 psihoterapeiti.
• Bērnu psihiatru skaits Latvijā – 55.
• Vidējais gaidīšanas laiks pie valsts apmaksātiem speciālistiem reģionos ir dažāds – no divām trim nedēļām līdz trim četriem mēnešiem. Garākās rindas ir pie bērnu psihiatriem, īpaši Rīgā un Zemgalē. Rīgā vidējais gaidīšanas laiks pie valsts apmaksāta bērnu psihiatra –
155 dienas.
• Saskaņā ar OECD datiem 2023. gadā Latvijā bija zemākais psihiatru nodrošinājums vidēji uz 1000 iedzīvotājiem starp Baltijas valstīm.
Avots: “Latvijas Avīze”
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .
