FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Kādam nākotnē būt Smiltenes piepilsētas mežu ieskautajam Cērtenes pilskalnam, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklim, kas šobrīd ne viena vien smiltenieša skatījumā ir atstāts pabērna lomā?
Tā “Ziemeļlatvija” rakstīja 2021. gada vasarā ar piebildi, ‒ ir pienācis brīdis, uz ko šajā jautājumā ieinteresētie smiltenieši gaidīja jau kopš 2020. gada nogales, proti, Smiltenes novada pašvaldība togad nodeva sabiedriskajai apspriešanai Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijas pirmo redakciju.
Naudu izdeva par velti; koncepcija palika “plauktā”
Šādu vienotu koncepciju pēc Smiltenes novada pašvaldības pasūtījuma 2019. gadā izstrādāja ainavu arhitekte, telpiskās plānošanas speciāliste Sabīne Skudra. Mērķis bija izveidot skaidru vīziju Cērtenes pilskalna teritorijas plānveidīgai attīstībai, tostarp pastaigu taku sakārtošanai, informatīvo norāžu uzstādīšanai un dabas saglabāšanai, lai atvieglotu projektu finansējuma piesaisti, piemēram, no Eiropas Savienības fondiem.
Koncepcija tika saskaņota ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (LVM), jo pilskalna teritorija pieder gan Smiltenes novada pašvaldībai, gan LVM.
“Ziemeļlatvija” toreiz rakstīja par koncepcijas plašo vērienu, kas paredz Cērtenes pilskalna un apkārtnes funkcionālo zonējumu vairākās telpās. Tās kalpotu: teritorijas reprezentācijai un informācijai; spēka stiprināšanai un atjaunošanai; rotaļām, vingrošanai un sensorikas jeb maņu izkopšanai: ekoloģiski sensitīvai atpūtai ziemas sezonā; pilskalna kultūrvēstures izzināšanai (ar piedāvājumu veidot nelielu nocietinājuma būves paraugu vēsturiskās noskaņas izjūtai un demonstrēt 3D modeļa videostāstu par Cērtenes pilskalna iespējamo vēsturisko izskatu un funkcijām); Cērtenes skulptūru parkam/pasaku mežam (uz šo telpu tiktu pārvietotas visā pilskalna apkārtnes teritorijā izvietotās skulptūras); mainīgai ekspozīcijai, vides objektiem un eksperimentiem; daudzfunkcionālai atpūtai dabā.
Iecere jau bija laba, ‒ ja to īstenotu, Smiltenes novads iegūtu vēl vienu sakoptu un skaistu rekreācijas ārtelpu. Taču realitāte ir citāda. Ir pagājuši vairāki gadi, bet no koncepcijā aprakstītā Cērtenes pilskalnā un tā apkārtnē nekā nav. Pilskalna pļaviņā pat vairs nav lielās informatīvās kartes un norādes, ka šeit atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Nekas jauns nav tapis arī savulaik populārās vietējā fonda “Krustceles” un jauniešu izveidotās aktīvās atpūtas takas vietā, kas atradās mežā netālu no stāvlaukuma Drandu ielas galā. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka no koka veidotie takas elementi laikazoba ietekmē sāka bojāties un bija jādemontē.
LVM vēl koncepcijas apspriešanas laikā “Ziemeļlatvijai” atzina, ka šajā dokumentā iekļautie plānojumi ir grandiozi, tiem vajag ļoti lielas finanses, tāpēc LVM nav gatavi finansēt šādu plānu, taču ir gatavi zemi, ko tā apsaimnieko Cērtenes pilskalna teritorijā, nodot uz nomas līguma pamata Smiltenes novada pašvaldībai.
Tas tā nav noticis, jo arī pašvaldības budžets šādu Cērtenes pilskalna attīstības koncepciju nevar pavilkt.
“Man jau tajā brīdī šī koncepcija šķita diezgan absurda ‒ kā neiespējamā misija, kas atrauta no realitātes, tāpēc toreiz daudz par to diskutēju. Tagad šis dokuments ir iegūlis atvilktnē, nauda samaksāta, bet nekas tālāk nav aizgājis,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Smiltenes novada pašvaldības domes deputāts Otārs Putrālis.
Pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas, Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijas izstrāde Smiltenes novada pašvaldībai izmaksāja nedaudz vairāk par 1500 eiro. Norādi par precīzu summu publiski pieejamajā informācijā neizdevās atrast. Tas varētu liecināt, ka projekts varbūt tika realizēts kā tiešais līgums (bez publiska iepirkuma konkursa).
Reālāks plāns – aktīvās atpūtas taka ar segumu
Smiltenes novada domes deputātam Otāram Putrālim ir cita iecere, kā Cērtenes pilskalna un apkārtnes teritoriju padarīt vēl pievilcīgāku pastaigām un aktīvajai atpūtai, par ko viņš jau uzsācis sarunas ar LVM. Tā ir vīzija par pastaigu takas izveidi aptuveni divarpus kilometrus garā maršrutā apkārt tuvējam Klievezeram un pašā Cērtenes pilskalna teritorijā.
Ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar līdzīgu LVM taku apkārt Niedrāja ezeram, šai takai būtu sīku šķembu blietēts segums, lai pa to būtu ērti pārvietoties nūjotājiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem, skrējējiem, velosipēdistiem.
“Tā būtu laba lieta, kas provocētu cilvēkus nodarboties ar sportiskām aktivitātēm un rūpēties par savu veselību, vēl jo vairāk tāpēc, ka Klievezers un Cērtenes pilskalns atrodas pavisam tuvu Smiltenes pilsētai. Orientējoši 80 procenti no plānotās takas teritorijas atrastos LVM apsaimniekotajos mežos, un tikai atlikušie 20 procenti – pašvaldības īpašumā. Tāpēc lielākais projekta virzītājspēks, ja tur kaut kas izdosies, mūsu domas sakritīs un ideja kaut kādā etapā neapstāsies, ir LVM,” skaidro Otārs Putrālis.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar LVM un lūdza komentāru par uzņēmuma plāniem attiecībā uz tā apsaimniekošanā esošo Cērtenes pilskalna teritoriju.
LVM apsaimniekošanas plānošanas reģiona vadītāja Austrumvidzemē Gunta Dudele informē, ka tur galvenais LVM uzsvars šobrīd ir projekts, kā no pilskalna izvākt sausos un bīstamos mizgraužu bojātos kokus.
“Ja tādi koki stāv divus vai trīs gadus, tad neviens nezina, kurā brīdī tie var gāzties. Tāpēc šādi koki ir bīstami. No pakalpojuma sniedzējiem arboristiem uzzināsim, kā šos kokus varētu labāk novākt, jo tas nav iespējams ar parasto mežizstrādi stāvo nogāžu, iespējamo šauro pievešanas ceļu izvietošanas un valsts normatīvo ierobežojumu dēļ. Pirmkārt, Cērtenes pilskalns ir nacionālā kultūras mantojuma objekts, otrkārt, šajā teritorijā atrodas Eiropas nozīmes meža biotopi. Līdz ar to jebkāda darbība ir ierobežota un saskaņojama. Mums ļoti palīdzētu novada pašvaldības iesaistīšanās, kas no savas puses uzstātu, ka piepilsētas mežos sausās egles un citi bīstamie koki ir jānozāģē un jāizvāc. Protams, daļu gulošu sausokņu vienmēr atstājam sugu un biotopa vides daudzveidībai. Šobrīd uzturam kopumā visas LVM atpūtas vietas un tās tiks uzturētas arī nākamajā gadā. Jebkādu iniciatīvu, arī par pastaigu un aktīvās atpūtas taku izveidi mēs izvērtējam savu plānu un sava budžeta ietvaros. Tas var būt arī kopdarbs,” norāda Gunta Dudele.
Iedzīvotājs ierosina noteikt dabas parka statusu
Par to, kā īpašniekiem apsaimniekot Cērtenes pilskalna un apkārtnes mežus, saudzējot šo dabas bagātību, savs redzējums ir arī smiltenietim Valdim Paeglim, kurš dzīvo netālu no pilskalna un kuram rūp šī vieta.
Atsaucoties uz pieredzi citos novados, piemēram, uz dabas parku “Beberbeķi” Mārupes novadā, Valdis Paeglis ierosina Cērtenes pilskalna teritorijai orientējoši no Drandu ielas stāvlaukuma vienā galā līdz Atmodas ielai otrā galā noteikt dabas parka statusu ar atbilstošiem, apmeklētājiem spēkā esošiem noteikumiem. Tajos būtisks punkts būtu aizliegums pārvietoties ar kvadricikliem, motocikliem un citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.
Piemēram, jau pieminētais dabas parks “Beberbeķi” ir daļa no Eiropas aizsargājamo teritoriju tīkla “Natura 2000”, nozīmīga atpūtas teritorija Mārupes novada un Rīgas iedzīvotājiem un ir izveidots, lai aizsargātu bioloģiski vērtīgus priežu mežus. Šobrīd parkam tiek izstrādāta jauna pieeja dabas vērtību saglabāšanai un teritorijas attīstībai, ņemot vērā Dabas aizsardzības pārvaldes norādījumus un pašvaldības, konsultatīvās grupas un sabiedrības sniegtos priekšlikumus.
“Dabas parka statuss ir ļoti svarīgs. Saistībā ar orientēšanās sportu esmu bijis Pierīgas mežos, esmu redzējis, kā tie ir izbraukāti. Ja gribat redzēt, kādas izskatās izbraukātas stigas Smiltenes pusē, aizbrauciet uz Niedrāja mežiem. Cērtenes pilskalnā vēl ir daudzmaz kārtība, taču ir kaut kas jādara savlaicīgi, lai arī šie meži nepārvērstos par trasi mehanizētiem transportlīdzekļiem. Iespējamais risinājums, neizdodot tūkstošus eiro, ir pavisam vienkāršs ‒ nodēvēt šo teritoriju par Cērtenes dabas parku ar vienkāršiem, saprotamiem noteikumiem, ko cilvēki, uzturoties šajā parkā, drīkst un ko nedrīkst darīt. Noslēgumā būtu norādīta pavisam konkrēta atbildība par to, ja šie noteikumi netiks ievēroti,” stāsta Valdis Paeglis.
Savukārt Otārs Putrālis norāda, ka Latvijā valsts mērogā jau ir spēkā noteikumi (Meža likums ‒ redakcijas piezīme), atbilstoši kuriem mehāniskajiem transportlīdzekļiem (ieskaitot kvadriciklus un motociklus) atļauts pārvietoties tikai pa meža ceļiem vai dabiskām brauktuvēm. Braukšana pa šaurām meža takām, stigām, zemsedzi vai kāpām ir aizliegta, jo tas bojā meža augsni, retās sugas (piemēram, sūnas, ķērpjus, piepes) un dzīvotnes. Par uzturēšanos mežā, neievērojot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību un pienākumus, vainīgajiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu.
“To varētu paspilgtināt ar uzrakstiem un atgādinājumiem pie katras būtiskākās ieejas teritorijā. Taču nekas netraucē par noteikumu neievērošanu aizrādīt ja tagad, taču sākotnēji ‒ informatīvā līmenī,” pieļauj Otārs Putrālis.
APTAUJA
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
