Par Bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un lomu Eiropas Savienībā bieži tiek runāts dažādos politiskos līmeņos. Tā kļuvusi par būtisku politisku izvēli, kas skar pārtikas drošību, vides ilgtspēju un lauku reģionu nākotni.
Bioloģiskā lauksaimniecība veicina videi draudzīgu praksi, kas līdz minimumam samazina mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošanu, uzlabo augsnes veselību un veicina biodaudzveidību.
Atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai ir iekļauts kopējā lauksaimniecības politikā. Turklāt ES rīcības plānā attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību ir izklāstīts veicamo darbību kopums, lai līdz 2030. gadam panāktu, ka 25 % lauksaimniecības ir bioloģiskā lauksaimniecība.
Ambiciozie ES mērķi palielināt bioloģiski apsaimniekoto platību īpatsvaru atspoguļo sabiedrības vēlmi pēc videi draudzīgākas pārtikas ražošanas, taču vienlaikus tie uzdod jautājumu: kā panākt, lai šī pāreja būtu ekonomiski dzīvotspējīga lauksaimniekiem un sniegtu reālu pienesumu reģionu attīstībai? Kāda ir bioloģiskā lauksaimniecība šodien un ar kādiem izaicinājumiem nozarei būtu jārēķinās nākotnē?
Bioloģiski apsaimniekojamo platību skaits pieaug
Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta apkoptajiem datiem šī gada janvārī kopumā Latvijā 327 550 hektārus no kopējās lauksaimniecības zemes apsaimnieko bioloģiskie lauksaimnieki, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs Latvijā. Gada laikā bioloģiskās lauksaimniecības platības zemes palielinājušās par vairāk nekā 19 tūkstošiem hektāru. Turklāt bioloģiski tiek sertificētas arī savvaļas platības (purvi, meži) dabas velšu vākšanai – šī gada sākumā 448 940 ha.
“Pašlaik Latvijā darbojas 4075 bioloģiskās saimniecības un uzņēmumi, bet pērn to skaits bija 3950. Platību pieaugumu galvenokārt veicina tas, ka saimniecības kļūst spēcīgākas, bet ienāk arī jauni dalībnieki. Piemēram, pērn 24 020 hektāru platībā saimniecības ir uzsākušas pāreju no konvencionālās uz bioloģisko metodi un ir ceļā uz bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu,” zina stāstīt Raivis Bahšteins, biedrības “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” valdes loceklis.
Gandrīz 7 % no visām zemnieku saimniecībām ir bioloģiski sertificētas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, 2024. gada beigās Latvijā kopumā bija 58,6 tūkstoši saimniecību.
R. Bahšteins atzīst: “Diemžēl Latvija ir starp tām retajām valstīm Eiropas Savienībā, kas nemēra bioloģiskās pārtikas tirgu un patēriņu. Tomēr pērn Zemkopības ministrijas veiktā iedzīvotāju aptauja uzrāda, ka 46 % aptaujāto pircēju ir ievērojuši bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu – Eiropas Savienības zaļo ekolapiņu – uz produktu iepakojuma. Zemkopības ministra Armanda Krauzes parakstītais Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāns paredz, ka līdz 2030. gadam iedzīvotāju informētībai par bioloģisko pārtiku ik gadu jāaug.”
Taujājot, kādi bioloģiskie produkti pārtikas produktu tirgū ir bijuši pieprasītākie, asociācijā min: “Pieprasītākais eksporta produkts ir auzas, bet iekšējā tirgū joprojām nozīmīga loma ir bioloģiskajiem piena produktiem. Būtu jāizceļ arī pašmāju bioloģiskās pārtikas pārstrādātāji, kas veiksmīgi uzsākuši vai turpina darbošanos eksportā, piemēram, “Dobeles dzirnavnieks”, “Nordcrunch”, “Felici”, “Rāmkalni Nordeco”, “Cesvaines piens”, “Plūkt” un citi.”
Situācija nozarē
“Nozari ietekmē ekonomiskā nestabilitāte un cenu spiediens. Ražošanas izmaksas pieaug, bet tirgū bioloģiskajai produkcijai nākas konkurēt ar konvencionālo pārtiku, kuras ražošanas vides un veselības izmaksas netiek iekļautas cenā. Tāpat attīstību kavē politiskās konsekvences trūkums. Eiropas Zaļā kursa mērķi formāli nav atcelti, bet praksē redzam atkāpšanos no ambīcijām, piemēram, pesticīdu samazināšanā. Neskaidra lauksaimniecības vīzija un bioloģiskās lauksaimniecības vieta tajā rada nedrošību un kavē attīstību un investīcijas. Tāpat joprojām aktuāls ir jautājums par sabiedrības izpratni. Bioloģiskā lauksaimniecība dažkārt tiek pakļauta zaļmaldināšanai un nepamatotai kritikai, neskatoties uz zinātniskajiem pierādījumiem par tās ieguldījumu vides, augsnes, bioloģiskās daudzveidības un cilvēku veselības jomā. Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas darbība pierāda, ka parasti šādus mītus kliedē sabiedrības izglītošana par bioloģisko pārtiku,” uzskata R. Bahšteins.
Lai sekmētu nozares attīstību, būtu nepieciešama stabila un prognozējama valsts lauksaimniecības politika, kas atzīst bioloģiskās lauksaimniecības sniegtos ieguvumus un priekšrocības. “Bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir jābūt pārliecinātiem, ka bioloģiskā lauksaimniecība tiks atbalstīta ilgtermiņā. Būtisks impulss attīstībai būtu bioloģiskās pārtikas lomas palielināšana publiskajos iepirkumos – īpaši skolu, bērnudārzu, slimnīcu ēdināšanā. Kā rāda citu valstu pieredze, tas ir viens no efektīvākajiem instrumentiem gan sabiedrības veselības uzlabošanai, gan vietējās bio ražošanas izaugsmei. Īpaši būtiski – attīstīt bioloģiskās pārtikas pārstrādi, lai pircējus sasniegtu vairāk bioloģiskās pārtikas produktu. Tāpat nepieciešama aktīvāka sabiedrības izglītošana par to, ko nozīmē bioloģiskā pārtika un kādi ir ieguvumi visai sabiedrībai,” viņš saka un uzsver: “Ja lauksaimniecības politika Latvijā un Eiropas Savienībā būs saprātīga un nepakļausies pesticīdu industrijas lobijam, tad Latvijai ir ļoti labs potenciāls kļūt par vienu no Ziemeļeiropas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības centriem – gan apjoma, gan saražotās pārtikas kvalitātes ziņā. Pirmais mērķis – sasniegt 25 % bioloģisko platību īpatsvaru no kopējās lauksaimniecības zemes 2030. gadā, pašlaik – 17 %.”
Jāteic, ka jautājumu par bioloģiskās lauksaimniecības tendencēm arī mūsu lauksaimniekiem ir daudz. Lai dotu plašāku ieskatu, biedrība “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” 2026. gada janvārī uzsāks trīs reģionālo semināru ciklu bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Pirmais seminārs – “Aktualitātes bioloģiskajā lauksaimniecībā: no atbalsta līdz praksei” – notiks 30. janvārī Valmieras novada Kocēnos (Kocēnu kultūras namā). Pasākuma laikā dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar aktualitātēm bioloģiskajā lauksaimniecībā, uzzināt par pieejamajiem atbalsta instrumentiem un sertifikācijas prasībām, kā arī gūt iedvesmu un praktiskas zināšanas no nozares ekspertiem. Semināra mērķis ir veicināt izpratni, praktisku zināšanu apmaiņu un sadarbību, stiprinot ilgtspējīgu bioloģisko saimniecību attīstību.
VIEDOKLIS
Inese Vaidere, Prof. Dr. oec. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte (Eiropas Tautas partijas grupa):
– Bioloģiskā lauksaimniecība pēdējos gados Eiropas Savienībā ir kļuvusi par nozīmīgu diskusiju daļu par pārtikas drošību, vides aizsardzību un lauku reģionu attīstību. Mēs Eiropas Parlamentā esam stingi iestājušies par lielāku uzsvaru uz bioloģisko lauksaimniecību. Tā atspoguļo sabiedrības vēlmi pēc ilgtspējīgākas pārtikas ražošanas, taču šī attīstība prasa pragmatisku skatījumu – ar mērķiem vien nepietiek, ja tiem neseko ekonomiski dzīvotspējīgi risinājumi. ES politika pēdējos gados skaidri iezīmē virzību uz videi draudzīgāku lauksaimniecību. Stratēģija “No lauka līdz galdam” paredz pesticīdu lietošanas samazināšanu un bioloģiski apsaimniekoto zemju īpatsvara pieaugumu, tomēr šo mērķu sasniegšana būs iespējama tikai tad, ja politikas lēmumi būs cieši sasaistīti ar lauksaimnieku ikdienas realitāti, tirgus iespējām un patērētāju pieprasījumu. Kopējā lauksaimniecības politika šobrīd sniedz būtisku atbalstu bioloģiskajiem lauksaimniekiem, tostarp ar ekoshēmu starpniecību. Vienlaikus daudzi saskaras ar administratīvu sarežģītību, sertifikācijas slogu un neskaidrību par ilgtermiņa nosacījumiem, tāpēc turpmāk svarīga būs ne tikai atbalsta intensitāte, bet arī sistēmas vienkāršība un paredzamība, īpaši mazajām un vidējām saimniecībām reģionos. Nozīmīgs solis tika sperts pērnā gada nogalē, vienkāršojot prasības zemniekiem, tostarp bioloģiskajiem. Piemēram, palielinot maksājumus mazajiem lauksaimniekiem un vienkāršojot nosacītības noteikumus, jo īpaši bioloģiskajām saimniecībām, kā arī samazinot uz vietas veikto pārbaužu skaitu un atceļot snieguma ikgadējo noskaidrošanu. Nākamajā daudzgadu budžetā, pie kura aktīvi Eiropas Parlamentā strādāsim šogad, šis virziens ir turpināms.
Latvija Eiropas kontekstā izceļas ar salīdzinoši lielu bioloģiski apsaimniekoto zemju īpatsvaru. Tā ir laba starta pozīcija, taču bioloģiskās lauksaimniecības attīstība nevar balstīties tikai uz platību pieaugumu. Ja produkcija tiek realizēta galvenokārt kā izejviela, lauksaimnieku ienākumi paliek atkarīgi no cenu svārstībām un ierobežota noieta. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri saprast, ko nozīmē pievienotā vērtība. Tā ir vietējā pārstrāde, gatavi pārtikas produkti ar skaidru izcelsmi, darba vietas reģionos un iespēja piedāvāt konkurētspējīgus produktus gan Latvijas tirgū, gan eksportā. Jo lielāka daļa no šīs vērtību ķēdes paliek Latvijā, jo stabilāka kļūst arī lauku ekonomika. Šeit nozīmīgu papildinājumu Kopējai lauksaimniecības politikai sniedz ES kohēzijas politikas instrumenti. Eiropas Reģionālās attīstības fonds ļauj ieguldīt pārstrādē, inovācijās un eksporta gatavībā, savukārt Eiropas Sociālais fonds stiprina zināšanas, konsultāciju sistēmas un sadarbību. Tie palīdz bioloģiskajai lauksaimniecībai kļūt konkurētspējīgai, ne tikai videi draudzīgai.
ES mērķis palielināt bioloģiski apsaimniekoto zemju īpatsvaru būs sasniedzams tikai tad, ja pieaugs arī pieprasījums. Šeit liela nozīme ir patērētāju izvēlei, uzticībai bioloģiskajam marķējumam un publiskajiem iepirkumiem skolās, slimnīcās un citās iestādēs, kas var nodrošināt stabilu noietu vietējiem ražotājiem. Iepriekšējā Eiropas Parlamenta sasaukumā es iestājos par stingrākiem ierobežojumiem un balsoju pret ķīmisko pesticīdu lietošanas turpināšanu gadījumos, kur pastāvēja pamatotas bažas par to ietekmi uz vidi un veselību. Šī pozīcija ir vērsta uz atbildīgu un ilgtermiņā noturīgu pārtikas ražošanu.
Skatoties nākotnē, mans vēstījums ir skaidrs: bioloģiskā lauksaimniecība var kļūt par stabilu Latvijas lauku attīstības balstu, ja domājam ne tikai par hektāriem, bet arī par to, kādu vērtību tie rada. Latvijas iespēja Eiropas kontekstā nav sacensība apjomos, bet spēja piedāvāt kvalitatīvu, izsekojamu un pievienotu vērtību radošu pārtiku – no lauka līdz gatavam produktam.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
