Sandra Pētersone
Smiltenes novadā ir stājies spēkā Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskais plāns 2023.–2027. gadam, ko domes sēdē apstiprināja novada deputāti.
Atbilstoši šim plānam no 1. maija līdz veģetācijas perioda beigām pašvaldības atbildīgās amatpersonas pārbaudīs faktisko situāciju dabā. Ja tiks konstatēta ierobežošanas pasākumu neveikšana, personas sauks pie likumā noteiktās administratīvās atbildības, informē Evija Zurģe, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos.
Ar latvāņiem invadēto teritoriju īpašniekiem vai valdītājiem pašvaldība katru gadu līdz 1. aprīlim nosūtīs atgādinājumus par viņu pienākumiem auga izplatības ierobežošanā.
Plāna mērķis ir koordinēt auga izplatības ierobežošanas pasākumus. Šis dokuments sastāv no apraksta daļas un informācijas apkopojuma par Sosnovska latvāņa invadētajām teritorijām Smiltenes novadā.
“Tādam dokumentam pašvaldībā ir jābūt, domājot par to, kā mēs koordinēti varam sekot situācijai un to monitorēt. Plānā koncentrēti aprakstītas darbības, kas latvāņa veģetācijas periodā jādara gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem,” skaidro Evija Zurģe.
Pēc pašvaldības apkopotās informācijas, lielākās, ar latvāņiem invadētās teritorijas Smiltenes novadā ir Drustu un Grundzāles pagastos.
Evija Zurģe zina stāstīt, ka Drustu pagastā Sosnovska latvāni sāka audzēt padomju laikā kā lopbarību un arī kā nektāraugu bitēm, bet, laikam ritot, šis augs pārņēma hektāriem lielas platības, diemžēl cīņa latvāņa iznīcināšanā ir kā cīņa ar vējdzirnavām.
Sosnovska latvānis ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējos augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai, norāda Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). VAAD arī uzsver, ka visvairāk šīs invazīvās sugas izplatību veicina cilvēku veikta darbība vai bezdarbība, tāpēc aicina būt atbildīgiem un savu iespēju robežās ietekmēt to, kas notiek apkārt.
Strauju latvāņa izplatību veicina lielais sēklu daudzums, cilvēka darbība, arī satiksme, augsnes pārvietošana, dzīvnieku un putnu pārvietošanās.
Divdesmitā gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā Latvijā latvānis tika ievests kā perspektīvs lopbarības augs, jo, vairākas reizes pļaujot, tā ražība Latvijā varēja sasniegt 800–900 centnerus no hektāra.
Reklāma