Pieaug lielo lauku saimniecību īpatsvars

2023. gadā Latvijā bija 3,0 tūkst. lielo lauku saimniecību ar standarta izlaidiⁱ virs 100 tūkst. eiro gadā, kas apsaimnieko 1,2 miljoni ha jeb 61 % lauksaimniecībā izmantojamās zemes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lielās lauku saimniecības veido tikai 5,2 % no saimniecību kopskaita, bet tajās apsaimnieko 61 % no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības. Salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad tika veikta lauksaimniecības skaitīšana, lielo saimniecību skaits un izmantotās LIZ ir palielinājušās. Saimniecību skaits pieaudzis par 0,7 tūkst. jeb 30 %, savukārt apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības – par 195,2 tūkst ha jeb 19,5 %.

Vidēji lielo lauku saimniecību ar standarta izlaidi 15–100 tūkst. eiro gadā skaits sasniedz 8,3 tūkst., kas ir 14,4 % no saimniecību kopskaita. Šajās lauku saimniecībās apsaimniekoja 457,1 tūkst. jeb 23,2 % no kopējās LIZ. Vidēji lielo lauku saimniecību skaits pēdējos trīs gadu laikā palielinājies par 0,4 tūkst. jeb 4,7 %, bet tajās apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības samazinājušās par 60,6 tūkst. ha jeb 11,7 %.

Savukārt 46,2 tūkst. mazo saimniecību ar standarta izlaidi līdz 15 tūkst. eiro gadā apsaimniekoja 313,1 tūkst lauksaimniecībā izmantojamās zemes 2023. gadā. Saimniecību skaits šajā grupā ir samazinājies par 12,6 tūkst. jeb 21,5 % un apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības par 134,6 tūkst. ha jeb 30,1% salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Kopējais lauku saimniecību skaits 57,4 tūkst. ir par 11,6 tūkstošiem jeb 16,8 % mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Saimniecībās izmantojamās zemes platība ir 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināti 147,5 tūkst. cilvēku, kas ir par 7,8 tūkst. jeb 5,0 % mazāk nekā 2020. gadā. Lauku saimniecībās pastāvīgi nodarbināti 129,6 tūkst. lauku saimniecības īpašnieka ģimenes locekļu, kas ir 87,9 % no kopējā pastāvīgi nodarbināto skaita.

Lauku saimniecību skaita un platību īpatsvars ekonomiskā lieluma grupās

2023. gadā lielajās lauku saimniecībās apsaimniekoja 1,05 milj. jeb 77,2 % no kopējās aramzemes, no kuras 1,01 milj. ha aizņēma lauksaimniecības kultūraugu sējumu platības. Salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājās aramzemes platības lielajās lauku saimniecībās par 146, 2 tūkst. ha jeb 16,2 % un sējumu kopplatība – par 139,4 tūkst. ha jeb 16 %.

Vidēji lielajās un mazajās lauku saimniecībās nozīmīgas bija ilggadīgo stādījumu (augļu dārzu, ogulāju un dēstu audzētavu), kā arī pļavu un ganību platības. Mazajās saimniecībās ilggadīgo stādījumu platības aizņēma 6 tūkst. ha jeb 61,1 % no to kopplatības, kā arī 231,6 tūkst. ha kopējās pļavu un ganību platības jeb 38,6 % no to kopplatības.

2023 gadā vienas lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieauga. Pērn vienas ekonomiski aktīvas saimniecības platība bija vidēji 48 ha, kas ir par 7 ha vairāk nekā 2020. gadā un izmantotās lauksaimniecības zemes platība vidēji 34,3 ha, kas bija par 5,8 ha vairāk nekā 2020. gadā. Pēdējos trīs gados vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās gan apsaimniekotās aramzemes, gan sējumu platība attiecīgi par 4,4 ha jeb 16,7 % un 4,2 ha jeb 16,4 %. Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā palielinājies no 6,9 nosacītām mājlopu vienībām 2020. gadā līdz 7,7 nosacītām mājlopu vienībām 2023. gadā.

Lauku saimniecību vidējais lielums ekonomiskā lieluma grupās

2023. gadā 16,6 tūks. jeb 28,9 % lauku saimniecībās audzēja lauksaimniecības dzīvniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, lauku saimniecību skaits, kurās audzē lauksaimniecības dzīvniekus, samazinājies par 9,3 tūkst. jeb 35,9 %. Ganāmpulka struktūrā dominē liellopi – 65,4 % no kopējā mājlopu vienību skaita, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms trim gadiem. Par 1,3 procentpunktiem palielinājies arī mājputnu īpatsvars, savukārt samazinājies cūku un aitu un kazu īpatsvars ganāmpulkā.

Lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulka struktūra nosacītajās mājlopu vienībās

2023. gadā 12,7 tūkst. lauku saimniecību audzēja 393,2 liellopu, tai skaitā 8,7 tūkst. saimniecībās turēja 125,7 tūkst. slaucamo govju. Liellopu kopējais skaits ir samazinājies par 22,4 tūkst, jeb par 5,4 %, bet slaucamo govju skaits – par 13,7 tūkst, jeb 9,8 %. 1,3 tūkst. lielajās lauku saimniecībās audzē 226,9 tūkst. 57,7 % liellopu, savukārt 6,4 tūkst. mazajās saimniecībās audzē 29,2 tūkst. jeb 7,4 % no liellopu kopskaita.

2023. gadā 1,5 tūkst. lauku saimniecības audzēja 287,2 tūkst cūku. Cūku audzētāju saimniecību skaits pēdējos trīs gados ir samazinājies par 2,2 tūkst. jeb 59 % – no 3,7 tūkst. 2020. gadā līdz 1,5 tūkst. pērn. Cūku skaits samazinājies par 39,9 tūkst. jeb 12,2 % kopš 2020. gada. Lielākie cūku ganāmpulki tiek turēti lielajās lauku saimniecībās. 162 cūku audzētājas saimniecības audzē 278,6 tūkst. jeb 97 % no kopējā cūku skaita.

2023. gadā 3,7 tūkst. lauku saimniecībās audzēja 5,9 milj. mājputnu, no tām 3,7 tūkst. saimniecībās audzēja 3,4 milj. dējējvistu un 134 saimniecībās turēja 2,4 milj. broileru.

2023. gadā 2,4 tūkst lauku saimniecībās audzēja 104,5 tūkst. aitu un 1,3 tūkst. saimniecību turēja 11,2 tūkst. kazu. Lielākais aitu un kazu skaits tiek audzēts mazajās un vidēji lielajās lauku saimniecībās. 0,6 tūkst vidēji lielās saimniecībās audzēja 57,2 tūkst. jeb 54,7 % no aitu kopskaita. 5,1 tūkst. jeb 45,5 % no kazu ganāmpulka tika turētas 0,2 tūkst. vidēji lielo saimniecību

Lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulka struktūra ekonomiskā lieluma grupas

Lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojumi notiek reizi trīs gados starp lauksaimniecības skaitīšanām reizi 10 gados. Šos apsekojumus pēc vienotas metodoloģijas veic visās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Apsekojuma rezultāti sniedz aktuālu informāciju par lauku saimniecību struktūru reģionu un novadu līmenī.

Detalizēti 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma rezultāti būs pieejami oficiālās statistikas portālā 2024. gada 20. decembrī.

i Standarta izlaide (SI) – standartizēts lielums, kurš raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, t.i., no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro gadā