Pētījums: Latviju militāra uzbrukuma gadījumā gatavi aizstāvēt 61% iedzīvotāju

Jaunākais PRO platformas pētījums “Latvijas iedzīvotāju gatavība aizstāvēt savu valsti”, kurš tapis sadarbībā ar “Norstat”, vienu no vadošajām tirgus pētījumu kompānijām Eiropā, liecina, ka Latviju militārā veidā būtu gatavi aizstāvēt 13% respondentu, bet 48% būtu gatavi valsti aizstāvēt nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.

Starp iemesliem, kas varētu kavēt aizstāvēt valsti tiek minēts zināšanu un prasmju trūkums, bailes par ģimenes drošību, zemā uzticēšanās valsts institūcijām, neapmierinātība ar valsts līdzšinējo attīstību, uzskats, ka civiliedzīvotāju iesaiste nemainīs militārā uzbrukuma gaitu un patriotisma trūkums.

Salīdzinājumā ar 2020.gada Nacionālās aizsardzības akadēmijas veikto pētījumu “Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti” par gandrīz 20% pazeminājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir gatavi pretoties agresoram ar ieročiem rokās, kā arī nedaudz samazinājies (7%) to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi aizstāvēt valsti nemilitārā veidā.

“Tendence iedzīvotāju vēlmē aizsargāt valsti militārā veidā ir satraucoša, it īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Kā to pierāda Ukrainas spēja stāties pretim Krievijas agresijai, valsts efektīva aizsardzība ir atkarīga no tās iedzīvotāju saliedētības, vēlmes un spējas to aizstāvēt. Tāpēc šobrīd būtu nepieciešams veicināt iedzīvotāju iesaisti un zināšanas par valsts aizsardzību, domājot par visaptverošiem risinājumiem un uzlabojumiem esošajā sistēmā, lai stiprinātu sabiedrības drošību un valsts aizsardzību” skaidro PRO platformas pārstāvis Andris Sprūds.

Pētījumā arī secināts, ka militāra uzbrukuma gadījumā ar ieročiem rokās Latviju visvairāk būtu gatavi aizstāvēt Latgales iedzīvotāji, bet vismazāk rīdzinieki. Savukārt nemilitārā veidā visvairāk Pierīgas iedzīvotāji, bet vismazāk Latgales. Jaunieši vecumā no 18-29 gadiem un iedzīvotāji vecumā no 60 – 74 gadiem ir tās grupas, kuras uzbrukuma gadījumā vismazāk būtu gatavas stāties pretī ienaidniekam ar ieročiem.

Savukārt starp nosacījumiem pie kādiem iedzīvotāji būtu gatavi aizstāvēt valsti tiek minēti: ja nebūtu citas izejas (37%), ja vēlme aizstāvēt būtu lielāka pār vēlmi pamest valsti (29%), ja būtu atbilstošas zināšanas (24%) un tikai 10% norāda, ka tas būtu gadījumos, ja justu piederību valstij.

Pētījumā tika aptaujāti 1000 iedzīvotāji visā Latvijas teritorijā, gan Latvijas pilsoņi, gan nepilsoņi, vīrieši un sievietes vecuma posmā no 18 – 74 gadiem.

Informāciju sagatavoja: Inese Lukaševska