Pedagogi parāda savu nostāju

Šonedēļ no 24. līdz 26. aprīlim norisinājās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētais nozares darbinieku streiks. Tas iesākās ar protesta gājienu Rīgā. 

Jau vēstījām, ka streikā piedalīsies 11 Smiltenes novada izglītības iestāžu un divu Valkas novada izglītības iestāžu darbinieki. Gājiens pedagogus saliedēja, uzsverot, ka šādām protesta akcijām ir jābūt, lai valdība pildītu pieņemtos lēmumus un turētu solījumus. Nedrīkst palikt malā, galu galā pedagogiem ir jābūt tiem, kas jaunajai paaudzei māca pilsonisko aktivitāti.

Iespaidos par protesta gājienā pieredzēto dalījās Ieva Klāva-Bunga, pirmsskolas iglītības iestādes “Pīlādzītis” arodorganizācijas priekšsēdētāja. Viņa vērtē, ka protesta gājiens bija pamatīgi un pārdomāti  noorganizēts. “Savā laikā esmu piedalījusies piketā, kas vairāk saistās ar protesta mītiņu, kur ir sajūta, ka esi mazs un niecīgs, kā iemīts dubļos, bet šajā gadījumā viss bija citādāk – viss rūpīgi izplānots, sākot no zilo vestīšu saņemšanas, stāšanās un gājiena, līdz pat runātājiem, kas uzstājās Doma laukumā,” akcentē I. Klāva-Bunga.

Viņa uzsver, ka bez visas Latvijas LIZDA arodorganizācijām mītiņā piedalījās arī skolotāju arodbiedrības pārstāvji no Igaunijas un Lietuvas, kas asi kritizēja un kaunināja Latvijas valdību, nostādot pedagogus protestētāju rindās. Kā zināms, pedagogu algu jautājumos viņi mūs krietni ir apsteiguši, tāpēc, viennozīmīgi, ir uz ko tiekties.

“Tas deva milzīgu spēku tai emocionālajai sajūtai, ka mēs neesam vieni. Kopā ar mums bija arī studentu un mediķu organizācijas. Īpaši saviļņojošs moments man bija, kad visi sanākušie tūkstoši, aplausiem skanot, parādīja savu nostāju valdībai,” iespaidos dalās I. Klāva-Bunga un priecājas, ka gājienam un trīs dienu ilgušajam streikam ir rezultāts un jau septembrī, tāpat kā citi nozares darbinieki, viņa cer sagaidīt algas pielikumu.

LIZDA Smiltenes un Valkas novadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Laila Ozoliņa atzīst, ka streiks un protesta gājiens ir pedagogu vienotības piemērs. Viņa uzsver, ka protesta gājiena galvenais mērķis bijis par cieņpilnu attieksmi pret pedagogu un nozares vajadzībām.

“LIZDA biedre esmu kopš 1987. gada, man ir piketu, streiku un protesta gājienu rūdījums. Ir saskaitīts, ka LIZDA pieredzē 29 gadu laikā ir bijusi 31 dažāda veida protesta akcija. Tas parāda to, ka skolotāji visu laiku ir bijuši spiesti cīnīties par savām un skolēnu tiesībām,” norāda L. Ozoliņa, kura arī turpmāk vēlētos redzēt arvien aktīvākus skolotājus, iestājoties par savām tiesībām un attieksmi.

“Paldies visiem Smiltenes un Valkas novadu izglītības darbiniekiem – gan skolu vadītājiem, gan pedagogiem –, kas drosmīgi pauda savu attieksmi un iestājās par savu un kolēģu nākotni, piedaloties LIZDA organizētajā trīs dienu streikā un protesta gājienā Rīgā,” viņa uzsver.

Pozitīvi, ka pedagogu protesta gājienam pievienojušies arī mediķi. “Patiesībā valstij ir svarīgi, lai vairāk nekā 8000 pedagogu un mediķu būtu savās darba vietās un godprātīgi veiktu savu darbu, bet, ja viņiem jāiet ielās, lai pieprasītu sev cienīgu attieksmi no valsts un cienīgu algu, tas ir nopietns signāls visiem,” vērtē L. Ozoliņa.

Pedagogi vērtē, ka streiks un protesta gājiens nav bijis veltīgs un jauno mācību gadu izglītības iestāžu darbinieki sagaidīs cerīgāk. Proti, valdības ārkārtas sēdē nolemts papildus piešķirt vēl gandrīz 4,2 miljonus eiro izglītības jomai, kas ļaus no 2023. gada 1. septembra paaugstināt atalgojumu visiem pedagogiem, kā arī palielināt valsts mērķdotācijas apmēru vienam skolēnam. Līdz ar to valdība ir pilnībā  izpildījusi visas pedagogu arodbiedrības streika pieteikuma prasības par pedagogu zemākās darba algas likmes palielināšanu un darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem.

“Šīs nedēļas notikumus vērtējam ar plus zīmi, jo esam ieguvuši 16 miljonus eiro, otra prasība ir ar daudzpunkti, jo IZM nav iesniegusi konkrētus skaitļus, lai varētu pārliecināties, ka finansējums pietiks visam. Galvenais, ka lietas virzās uz priekšu,” piebilst L. Ozoliņa.

Atgādināsim, ka LIZDA pieprasīja valdībai noteikt skolotāju zemākās darba likmes no 1. septembra, no 2024. gada 1. janvāra un no 2025. gada 1. janvāra; sabalansēt darba slodzes principus no 2023. gada 1. septembra visām pedagogu grupām, kā arī atbilstoši pedagogu algas pieaugumam palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo un vidēja termiņa budžetā paredzēt finansējumu algu pieaugumam 2023.–2025. gadā.

Izglītības un zinātnes ministrija ir gandarīta, ka valdība radusi iespēju palielināt finansējumu pedagogu atalgojumam, kas ļauj īstenot ministrijas un valdības kopumā izvirzītās prioritātes – kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ikvienam skolēnam ikvienā Latvijas skolā, kas cieši saistīta ar pedagoga atalgojuma un pedagoga profesijas prestiža celšanu. Protams, priekšā vēl daudz darāmā gan saistībā ar pašvaldību skolu tīkla sakārtošanu, gan mācību materiālu izstrādi, gan skolotāju izglītības programmām un kvalitatīvu pedagogu nodrošināšanu skolām, kas paveicams, kopīgi strādājot visām iesaistītajām pusēm.