Pēc dzīves svešumā ģimene ar bērniem pārceļas uz Zvārtavas pagastu

Dzīvodami Anglijā, Laura Bērziņa un Rihards Reinfelds sapņoja, ka noteikti kādreiz atgriezīsies Latvijā un dzīvos paši savā mājā. Šo sapni ir izdevies piepildīt. Jau Anglijā dzīvodami, viņi sludinājumā bija noskatījuši īpašumu Zvārtavas pagasta Kalnainē. Nu jaunā ģimene šeit dzīvo jau deviņus mēnešus. Kāds ir bijis viņu ceļš līdz savu māju atrašanai, Laura un Rihards ir gatavi dalīties pieredzē.

Viņi pēc daudziem ārzemēs nodzīvotajiem gadiem ir atgriezušies Latvijā, tātad ir viena no reemigrantu ģimenēm.

Laura un Rihards ir kopā jau teju desmit gadus. Kā paši stāsta, desmit kopā būšanas gadi tiks atzīmēti tieši Valentīndienā.

Laura ir no Drustu puses, kur uzaugusi, tur joprojām dzīvo viņas mamma. Savukārt Rihards bērnību pavadījis Rūjienas pusē, bet vēlāk, kad viņš mācījies 7. klasē, ģimene pārcēlusies uz Rīgu. 18 gadu vecumā viņš devies peļņā uz Īriju. Vēlāk sameklējis citu darbu Lielbritānijā, kopumā Īrijā un Anglijā pavadījis 18 gadus.

Vēl pagājušajā gadā abi dzīvojuši Lielbritānijā. “Kopumā Anglijā nodzīvoju 12 gadus, uz turieni aizbraucu uzreiz pēc profesionālās skolas absolvēšanas. Māju Zvārtavas pagastā nopirkām ziemā, bet ievācāmies februārī. Uz Latviju kopā ar dēliņu atlidoju šī gada 1. janvārī. Tāds ļoti zīmīgs datums, lai sāktu jaunu dzīvi, vai ne? Kamēr mājas lietas nebija sakārtotas, padzīvoju pie mammas Drustos, kur arī uzaugu un pavadīju bērnību. Braucām uz Latviju katrs savā laikā, jo dzīvesbiedram bija uzdevums – visu iedzīvi, mantas, kas bija iegādātas gadu garumā Anglijā, pārvest uz Latviju busiņā ar vagoniņu. Pārvest no Anglijas nācās ne tikai mantas, bet arī divus mūsu mīluļus – suni un kaķi. Nu jau tie ir ļoti labi šeit iejutušies un bauda brīvību un plašumus lauku vidē,” stāsta Laura.

Māju atrod pēc sludinājuma internetā

Ģimenei Anglijā bijusi pašiem sava māja ar pagalmu, kas tika paņemta uz kredītsaistībām. “Nodzīvojām tajā trīs gadus, kad sapratām, ka ir apnicis. Bija apnicis dzīvot svešumā, prom no draugiem un ģimeņu locekļiem. Sirds, domas un prāts vilka atpakaļ uz mājām, tāpēc šis lēmums mums abiem nāca pārdomāti. Kad pavēstījām par saviem plāniem radiniekiem Latvijā, viņi visi par mums ļoti nopriecājās. Tad sākās mūsu ceļš no visiem piedāvājumiem Latvijā sameklēt tieši mūsu ģimenes mājas,” saka Laura.

Nu jau Zvārtavas pagastu viņi sauc par savām mājām. “Šo īpašumu mēs noskatījām sludinājumu portālā ss.com, kad paši bijām Anglijā. Šī māja mūs uzrunāja, tāpēc Riharda mammai kādas trīs reizes nācās doties uz turieni, skatīties un filmēt, sūtīt mums video, kā izskatās viss mājas iekšā, kāda ir apkārtne un vieta kā tāda. Nu bija mums tas klikšķis, ka šī būs īstā, šī būs mūsu māja! Un tā, vēl būdami Anglijā, sākām lēnītēm kārtot dokumentus angļu īpašuma tirdzniecībai, un, kad viss bija kārtībā, tad es jau lidoju uz Latviju. Braucu pati arī uzreiz apskatīt māju un vēlreiz pārliecinājos, ka šis ir bijis mūsu pareizākais lēmums,” pamato Laura un atklāj, ka darba daudz, bet pa šo īso laiku izdarīts ļoti daudz, lai varētu dzīvot tieši tā, kā viņi ir iztēlojušies.

Ģimene uz Latviju pārcēlusies, kad gaidījusi ģimenes pieaugumu. Vecākajam dēliņam decembrī apritēs trīs gadiņi, bet jaunākajam ir vien daži mēneši, tāpēc šobrīd Laura pilnībā izbauda skaisto bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un pilnībā nodevusies mājas solim. Savukārt Rihards, vēl būdams Anglijā, nokārtoja CE kategoriju. Atgriezies Latvijā, ir atradis darbu uzņēmumā tepat Smiltenē.

Mazdārziņš – jau pirmajā gadā

“Dzīve laukos ir forša. Kad vēl mācījos skolā, teicu sev, ka laukos nedzīvošu nekad vairs. Vienmēr ir bijis daudz darba, kas nekad nav izdarāms. Bet tagad saprotu, jo pieaugušāki kļūstam, jo vairāk gribas klusumu un mieru. Lielu lomu nospēlē arī bērnu ienākšana ģimenē, tad daudzas lietas primāri tiek pakārtotas mazajiem ķipariem. Galu galā ir taču skaisti tie lauki apkārt! Īpaši patīk vasarā, tepat netālu ir Zvārtavas ezers un, pabraucot tālāk, arī citi ezeri. Gribas nopeldēties, piecas minūtes brauciens ar mašīnu un esi klāt! Un tie skaistie, burvīgie skati šeit – gan ziemā, gan vasarā ir par ko priecāties. Ja ir iespēja, ar ģimeni labprāt dodamies kopīgos ceļojumos un pastaigās. Piemēram, esam atklājuši, ka ļoti skaists ir skatu tornis, kas atrodas Cirgaļos, – ļoti skaists skats paveras no tā,” par dzīvi laukos stāsta Laura.

Ģimene jau pirmajā gadā ierīkojusi mazdārziņu. “Rudenī novācām pirmo kartupelīšu ražu – ir tik forši aiziet izrakt kartupelīti no sava dārza. Īpaši burvīgs mirklis ir, liekot pusdienu galdā pirmos kartupelīšus. Paši garšīgākie tomātiņi un gurķīši ir tikai no savas siltumnīcas. Un dārzs ar ziedošām puķēm, tas ir tāds gandarījums un lepnums, ka mums tas izdodas. Protams, tas ir arī atspaids pats par sevi, ka viss nav veikalā jāpērk,” viņa turpina.

Taujāti, kur parasti dodas iepirkties un saņemt pakalpojumus, viņi stāsta, ka viss atkarīgs no situācijas. Sanāk iepirkties gan vietējā veikalā, gan doties uz pilsētu. “Netālu no mājas ir mazs veikaliņš. Tajā gan varēja būt plašāks produktu sortiments. Ir gadījies novērot, ka bieži vien pat piena nav. Mūsu mājā tas iet uz urrā. Vispār varēja būt vēl kāds veikaliņš šeit, vai tas pats varēja būt pilnāks ar precēm. Bet vismaz labi, ka veikals laukos ir. Ja ir mašīna, tad cilvēkiem tā nav problēma, aizbraukt uz kādu citu veikalu. Netālu ir arī Gaujiena, kur ir divi pārtikas veikali. Parasti iepērkamies Smiltenē, jo pašlaik Gaujas tiltu remontē ceļā uz Valku. Kādreiz aizbraucam arī uz turieni,” atklāj Laura.

Pie mīnusiem, dzīvojot laukos, viņa min tīri sadzīviskas lietas. Diezgan bieži novērotas problēmas ar ūdeni. “Tā kā dzīvojam pašā ciema centrā, esam novērojuši situācijas, ka ūdens it kā pienāk, bet nav spiediena. Tā ka citreiz grūti saprast – varēsim nomazgāties vai ne. Varbūt pašvaldībai vajadzētu pievērst uzmanību šim jautājumam, jo problēmas ar ūdeni ir visā ciemā, ne tikai mums vien.

Esot variants nopirkt spiediensūkni, kas problēmu novērsīšot. Bet tad jau problēma būs atrisināta tikai mums, ne visam ciemam. Gribētu, lai kāds sakārto, nomainot ūdens caurules ciemam, jo tās noteikti ir savu laiku nokalpojušas,” vērš uzmanību Laura.

Katram savs interešu loks

Visādi citādi viņiem šeit patīk, puika iet dārziņā pirmsskolas grupiņā “Pipariņi” Mierkalnā, pašiem paziņu loks kļūst arvien plašāks. “Kaimiņus tuvāk sākām iepazīt tikai no vasaras, jo skaidrs, ka ziemā jau visi pa mājām pārsvarā. Varu teikt tikai vienu – visi šeit ir laipni un izpalīdzīgi. Patiesībā viss notika ļoti ātri. Priecājāmies, ka dažu nedēļu laikā, kopš uz šejieni pārvācāmies, dēls jau praktiski uzreiz tika uzņemts dārziņā. Viņam ir jauka grupiņa, kurā ir neliels bērnu skaits. Arī ar audzinātājām un auklītēm ir ļoti paveicies,” saka Laura.

Uzklausot viņu stāstu, ir skaidrs, ka jaunā ģimene par garlaicību noteikti nevar sūdzēties. Katram ir savas intereses, kurām viņi labprāt velta brīvo laiku.

Riharda aizraušanās ir braukšana ar motociklu pa vietējiem bezceļiem. Vēl viņš nodarbojas ar bodibildingu. Viņam pat pagrabā ierīkota sporta zāle, kur viņš pavada brīvo laiku, cilājot svarus. Pavisam nesen iestājies Zemessardzē, kur ir lieliska iespēja pilnveidot savas prasmes un iemācīties gana daudz jaunu, noderīgu un praktisku lietu.

Arī Laurai izdodas atrast laiku sev mērķu īstenošanai. Šobrīd viņa cītīgi mācās autoskolā Smiltenē. “Vēlos iegūt autovadītāja apliecību. Agrāk kaut kā nebiju saņēmusies šim solim. Tagad gan saprotu, ka bez savas automašīnas laukos nav variantu. Tiesības noteikti vajag, kaut vai tāpēc, lai aizvestu bērnus pie dakteriem, dotos uz pilsētu pēc kādiem pakalpojumiem,” pārliecināta Laura.

Pēc savas pieredzes Laura un Rihards saka: “Nebaidīties un darīt, tad viss būs kārtībā. Galvenais ir gribēt darīt un nospraust sasniedzamus mērķus.”

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.