Pavasarīgas pārdomas

Pavasaris klāt! Kas var būt labāks par pavasari? Sniegs nokusis, zaļo zāles stiebriņi, mazie nātru un gārsas dzinumi izskatās it mīlīgi un vēl nekaitina dārzkopjus, putniņi dzied, čalo urdziņas, saules stari silda. Viss šķiet skaists un idillisks!

Gluži kā sēnes acij malu malās parādās ziemā nomestas tukšas alkoholisko dzērienu pudeles. Grādīgo dziru baudītājiem pietrūcis spēka un attapības tukšo taru nogādāt līdz miskastei. Tas prasa cieņu un mīlestību pret vietu, kurā dzīvo vai atrodies. Viena daļa metēju (abās nozīmēs) līdz tam neaizdomājas, vienai daļai tā ir attieksme – pret valsts iekārtu, pret pasaules kārtību, pret dzīvi. Protams, nomesta pudele neatrisinās neiegūto izglītību, problēmas mājās (kas lielākoties saistītas tieši ar šo grādīgo dziru lietošanu), nenomainīs darba devēju, nepalielinās algu, nemainīs pasaules kārtību. Bet vismaz uz mirkli metējam var likt sajusties labi.

Turpat, starp izmētātajām pudelēm, mētājas suņu atstātie ekskrementi. Pareizāk sakot – suņu saimnieku atstātie suņu ekskrementi. Kādam, iespējams, sāpēja mugura, tāpēc nevarēja pieliekties, lai savāktu pēc sava mīluļa, kādam mīlulis ir tik liels, ka savākt ir teju neiespējami, kāds līdz tam neaizdomājas, kādam atkal jau tas ir principa un attieksmes jautājums, vēl kādam suņa dārgumu atstāšana ir pašsaprotama lieta.

Vēl pavasarī, nokūstot sniegam, atklājas izmestas riepas, būvgruži, sadzīves atkritumi. Tas nekas, būs, ko “Lielajā talkā” savākt. Man, lasot ziņas par to, ka katru gadu šajā pasākumā ir savāktas n-tās tonnas drazas, ir divējādas sajūtas – no vienas puses ir ļoti labi, ka mēs attīrām mūsu zemi no tāda apjoma atkritumu, bet no otras – to visu apjomu ir izmetuši grūtgalvji, kuru diemžēl, kā liecina statistika, ir vēl ļoti daudz. Es ļoti ceru, ka šī statistika ar katru gadu sarūk.

Redzot visu šo drazu, man atmiņā atausa, ka savulaik bija tādi “simtlatnieki”. Šķiet, tas bija laikā pēc Kalvīša valdības “treknajiem gadiem”, kad daļai sabiedrības bija iespēja nopelnīt vismaz simts latus iztikai. Pārsvarā “simtlatnieki” bija nodarbināti tieši vides sakopšanā. Vai nav laba ideja?

Šodien gan mēs vides sakopšanas jautājumam varētu pieiet atbilstoši mūsdienu situācijai. Proti, visādām “grevcovām” un tamlīdzīgiem piespriestās stundas sabiedriskajos darbos likt nostrādāt, sakopjot šo valsti. Lai ņem slotu un miskastes maisus un iet savākt visus tos mēslus, kas izmētāti malu malās, veicot tādu kā ārēji-iekšējas attīrīšanās rituālu. Iespējams, kad savām rokām būs sakārtots un satīrīts kāds Latvijas zemes pleķītis, arī uz šo valsti šie elementi paskatīsies no cita skatpunkta.