Pasaules ūdens dienā aicina uz pārgājieniem un izzinošu spēli dabā

Atzīmējot šīs nedēļas nogalē gaidāmo Pasaules Ūdens dienu, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) 22. martā aicina uz pārgājieniem Rāznas Nacionālajā parkā un Randu pļavās, lai iepazītu ledāju darbības pēdas un ietekmi uz Latvijas dabu un ainavu, kā arī izspēlēt izzinošu interaktīvu spēli, apmeklējot dažādus objektus Ķemeru Nacionālajā parkā.

Šogad Pasaules Ūdens diena, kas tiek atzīmēta 22. martā, ir veltīta vienai no aktuālākajām mūsdienu problēmām – ledāju kušanai. Klimata pārmaiņu ietekmē temperatūra paaugstinās, izraisot ledus laukumu sarukšanu un padarot ūdens apriti neparedzamāku. Tas veicina plūdus, ilgstošu sausumu, zemes nogruvumus un jūras līmeņa celšanos, kas apdraud miljardiem cilvēku visā pasaulē.

Atzīmējot Pasaules Ūdens dienu, pārvalde sestdien, 22. martā, aicina uz pārgājienu “Ledāju darbības pēdas Rāznas Nacionālajā parkā”, kurā varēs iepazīt ledāja veidotas ainavas un to nozīmi dabā, meklēt pavasara pazīmes mežos uz osveida reljefa formām, diskutēt par klimata pārmaiņām un to ietekmi. Plašāk uzzināt par pārgājieniem un tiem pieteikties var vietnē www.tiekamiesdaba.lv.

22. martā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Randu pļavās kopā ar pārvaldes dabas izglītības speciālistiem varēs doties agra rīta pastaigā, lai iepazītu piekrastes ainavu, apsaimniekošanas metodes un novērotu putnus. Arī Randu pļavas ir saistītas ar ledāju darbības sekām. Baltijas jūras priekšgājēji, piemēram Baltijas ledus ezers Joldijas jūra un Litorīnas jūra, dažādos laikposmos mainīja ūdens līmeni un nogulumu sadalījumu. Randu pļavas atrodas teritorijā, kur jūras uzplūdi un atkāpšanās ir veidojuši mūsdienu ainavu.

Tāpat no 22. marta līdz pat maija beigām aicinām iepazīt mitrājus Ķemeru Nacionālajā parkā, kur astoņos dabas objektos (pie Dumbrāja laipas stenda, Lūžņu grāvja, Slokas ezera stenda, Kaņiera ezera stenda, Lielā Ķemeru tīreļa torņa, Melnezera stenda, Ragaciema seduma un pie Dunduru pļavu stenda) izvietoti QR kodi, kurus noskenējot, ikviens aicināts izspēlēt spēli un uzzināt, cik daudz zina par mitrājiem.

Pirms vairāk nekā 10 tūkstošiem gadu Latvijas teritoriju klāja ledājs, un tā atstātās pēdas joprojām redzamas daudzviet. Ledāju darbības pēdas – osveida reljefa formas, laukakmeņi, smilts-grants atradnes, upju ielejas, ezeri un purvi – sastopami visā Latvijas teritorijā.

Latvijas ainavu un dabas daudzveidību lielā mērā noteikusi ledāju darbība, kas atstājusi dziļas pēdas reljefā. Pēdējais ledus laikmets veidoja morēnu paugurus, līdzenumus un upju ielejas, kas mūsdienās Latvijas ainavu. Ledāju kušanas ūdeņi ir veidojuši zemienes, bet senie ledāja baseini kļuva par ezeriem un purviem, tostarp Lubānas un Rāznas ezeru. Arī Latvijas lielākās upes, piemēram, Daugava un Gauja, plūst pa ledāju veidotām senlejām, bet Baltijas jūras piekraste ir tiešs pēcleduslaikmeta ūdens kustību rezultāts.

Maija Niedra, Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas speciāliste