Smiltenes bibliotēka aicina apskatīt firsta Paula Līvena 150.dzimšanas dienai veltīto izstādi

Smiltenes bibliotēkā līdz 30.aprīlim apskatāma fotoizstāde “Firstam Paulam Līvenam 150”. Pauls Līvens, ieviešot jaunākos tehnoloģijas sasniegumus, veicināja Smiltenes muižas un miesta saimniecisko attīstību un uzplaukumu, kas radīja priekšnoteikumus pilsētas tiesību piešķiršanai Smiltenei 1920.gada 2.janvārī.

1893.gadā Natālija Līvena (dzimusi Pālēna) iegādājās Smiltenes muižu no Bandava mantiniekiem un uzdāvināja to savam dēlam Paulam Līvenam, kad viņš sasniedza astoņpadsmit gadu vecumu. Jau studiju laikā Pauls Līvens sadalīja zemi gruntsgabalos un tos iznomāja miesta iedzīvotājiem. Pabeidzis divas fakultātes Pēterburgas Politehniskajā institūtā, Pauls Līvens ieradās Smiltenē uz patstāvīgu dzīvi 1899.gadā un, pielietojot savas iegūtās zināšanas, sāka saimniekot savā īpašumā. Būdams izglītots un progresīvs cilvēks, viņš 1901.gadā savas muižas un miesta apgaismošanas vajadzībām uzcēla pirmo spēkstaciju uz Abula upes, kurai ūdeni pievadīja pa 800 metru garu pievadkanālu. Tā bija pirmā derivācijas tipa hidroelektrostacija Baltijā. Kad pieauga nepieciešamība pēc lielākas jaudas, 1913.gadā Pauls Līvens uzbūvēja jaunu Smiltenes HES, kas bija viena no modernākajām spēkstacijām tā laika Eiropā. 1903.gadā viņš uzcēla un uzdāvināja Smiltenes iedzīvotājiem slimnīcu un jaunu nespējnieku namu. Firsts Pauls Līvens smilteniešu atmiņās palicis kā šaursliežu dzelzceļa Smiltene – Valmiera – Ainaži projekta autors, finansētājs, īstenotājs, darbu vadītājs un galvenais inženieris.

Aicinām interesentus apskatīt izstādi Dakteru ielā 27 bibliotēkas darba laikā un uzzināt interesantus faktus par Smiltenes muižas īpašnieku firstu Paulu Līvenu. Viņa devums mūsu pilsētai ir pērle, kas spoži mirdz Smiltenes 105 pērļu zvaigznājā. Izstāde ir arī veltījums mūsu Smiltenei 105.jubilejā, kopš piešķirtas pilsētas tiesības un, kas šogad lepojas ar iegūto titulu – Baltijas jūras reģiona kultūras pērle.

Informāciju sagatavoja:

Alda Liuke

Smiltenes bibliotēkas vecākā bibliotekāre