Sandra Pētersone
Pozitīvas emocijas cilvēkiem, spriežot pēc atsauksmēm sociālajos tīklos (“Facebook”), izraisījusi kāda ziņa, ar ko aizvadītajā nedēļā dalījās biedrība “Cerību spārni” (šī organizācija sniedz pakalpojumus Smiltenes novada pašvaldības daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Īve” Smiltenē).
Proti, biedrība “Cerību spārni” pavēstīja, ka Smiltenes “Īves” grupu mājas iedzīvotājs Uldis Lauris saņēmis pārsteiguma dāvanu (velosipēdu) no diviem smilteniešiem, brāļiem Mežuļiem – Jāņa un Matīsa.
Jau startē “Smiltenes kausā”
“Uldis jau vairākus gadus ir aktīvs riteņbraucējs, piedaloties gan Smiltenes, gan citu pilsētu velo sacensībās. Smiltenieši vienmēr Uldi ir atbalstījuši, finansējot sacensību dalību maksu, taču ne vienmēr Uldim ir izdevies sacensībās sasniegt finišu dažādu tehnisku problēmu dēļ. Vēl šogad velo īpašnieks varēs sadraudzēties ar savu jauno transportlīdzekli, taču jau nākamajā sezonā Uldim priekšā būs daudz sacensību. Savu veco riteni, kas vienmēr ir bijis tehniskā braukšanas kārtībā, Uldis uzdāvināja citai grupu mājas iemītniecei,” vēsta “Cerību spārni”.
Nākamajā dienā pēc šī ieraksta sociālajos tīklos Uldi Lauri “Īvē” apciemoja “Ziemeļlatvija”, un Uldis šajā sarunā pauda prieku par savu jauno MTB velosipēdu un pārsteigumu par tādu negaidītu dāvanu.
Ar jauno velosipēdu jau šo svētdien, 18. augustā, viņš startēja šosejas riteņbraukšanas sacensībās “Smiltenes kauss” Ģimeņu braucienā, 20 kilometrus garā distancē no Vidzemes ciema Smiltenes pievārtē līdz Brantiem un atpakaļ. Vēl šovasar, bet ar savu veco riteni Uldis piedalījās Latvijas valsts mežu kalnu divriteņu MTB/Gravel maratona Smiltenes posmā, Mamma Daba distancē (15 – 25 km).
“Ja iznāks, noteikti braukšu arī uz sacensībām citās pilsētās. Esmu bijis Cēsīs, bet līdz galam nenoturējos, izkritu, – vecais ritenis saplīsa. Ķēde krita nost, bremzes negāja. Saremontēju abas lietas, lai ir braucams, bet tagad dabūju jaunu riteni. Savu veco riteni uzdāvināju cilvēkam, kam tādu vajag, – lai brauc,” stāsta Uldis.
Vislielākais prieks, – ieguvēji ir divi
Uldis ir aktīvs riteņbraucējs vairāku gadu garumā, arī “Ziemeļlatvija”, tāpat kā vēl citi smiltenieši, ievērojusi viņu cītīgi minam pedāļus gan pa Smiltenes parku, gan pa ielām. Trenējoties viņš brauc arī tālāk, ārpus Smiltenes.
Ulda velobraucienus bija ievērojis arī smiltenietis, Smiltenes novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītājs Matīss Mežulis, un tas arī bija iemesls viņa un Matīsa brāļa Jāņa lēmumam uzdāvināt Uldim MTB velosipēdu. “Ikdienā ir labi redzams, kā katru dienu Uldis kursē pa pilsētu turpu šurpu. Neesmu izcils speciālists par velosipēdiem, bet tik un tā sapratu, ka tur kaut kas nav tā, kā vajag. Galīgo lēmumu pieņēmu pēc tam, kad uzzināju, ka LVM MTB maratona šī gada pirmajā posmā Cēsis–Valmiera Uldis nav ticis līdz galam, jo ritenis saplīsa. Zināju, ka brālim Jānim ir jauns ritenis, bet viņa vecais velosipēds vēl ir pieejams un ir pietiekami labā stāvoklī. Brālis riteni atgādāja no Rīgas, kur tas stāvēja, līdz Smiltenei, aizvedām uz “Velobodi Nr 1”, kur Andis Lapiņš visu, ko vajag, sataisīja un saregulēja, pat nomainīja bateriju velosipēda mazajam datoriņam, lai Uldis redz savu ātrumu un nobrauktos kilometrus. Pēc tam nogādājām velosipēdu Uldim. Sākumā, šķiet, viņš pat nesaprata, ka tā ir dāvana. Teicu: “Ņem, izbrauc.” Viņš vienu apli izbrauca un gribēja tā kā dot man atpakaļ, bet teicu: “Uldi, tas tagad ir tavs.” Viņš priecājās kā bērns,” stāsta Matīss Mežulis.
Matīsam savukārt vislielākais prieks ir par to, ka arī Ulda vecais velosipēds ir atradis jaunu saimnieku, – tas nozīmē, ka labas lietas izdarītas diviem cilvēkiem.
Uzdāvinātais velosipēds nav vienīgais labais darbs Ulda labā, – tajās sacensībās, kurās dalība ir par maksu un kur tas ir iespējams, Matīss Mežulis vienojas ar organizatoriem, lai viņi atļautu Uldim startēt bez maksas.
Reklāma