Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Par to ir jākliedz

Man ir lielas bažas par to, kādā Latvijā drīz dzīvosim. Var jau valdība runāt, cik svarīgi ir finansējuma “lauvas tiesu” atvēlēt drošībai (2025. gada valsts budžeta projekts nodēvēts par iekšējās un ārējās drošības budžetu), var izdot naudu militārās tehnikas iepirkumam un aizsardzības būvēm, bet vai pēc, teiksim, pieciem gadiem mūsu Nacionālie bruņotie spēki (NBS) spēs pilnībā nokomplektēt karavīru skaitu? Vai būs pietiekami daudz policistu, kuri patrulēs ielās, gādājot par sabiedrības drošību? Šaubos, – var pietrūkt fiziski spēcīgu jaunu cilvēku, bet pārspīlēti slavinātais mākslīgais intelekts viņus neaizvietos. Proti, lai varētu dienēt NBS, policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ir jānokārto fiziskās sagatavotības pārbaudījumi un jāsaņem medicīniskās komisijas atzinums. Ja tam netiec pāri, dienēt nevari. Cik zinu no policistu un ugunsdzēsēju stāstiem, tad atbirums ir jau tagad, – jaunietim vēlme dienēt ir, bet spēka ir par maz.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Militārā dienesta iesaukšanas centrs publiski vairākkārt ir paziņojis, ka jauniesaucamo veselības stāvoklis Latvijā ir katastrofāls. Liela daļa jauniešu uz medicīnas komisiju atnāk ar muguras un balsta aparāta slimībām, – mugurkauls netur slodzi. NBS pārstāvji plašsaziņas līdzekļiem pauž savu redzējumu, – skolās pāris sporta stundu nedēļā, no kurām var arī izvairīties, ir nepietiekami, kā arī veselību bojā pārāk ilga sēdēšana pie datora.

Par to visu aizdomājos saistībā ar mana Smiltenes novada skolu rudens krosu, bet pieļauju, ka šī problēma ir aktuāla arī citviet. 2023. gada rudenī krosā piedalījās 114 skolēni no piecām skolām, šogad – 86 dalībnieki no trijām skolām. Taču vēl pirms dažiem gadiem krosa mežiņš bijis pārpildīts ar skrējējiem, atceras šodienas pusaudži, kuri tolaik mācījās sākumskolā. Uzrunātie sporta skolotāji kā problēmas cēloni nosauc projektu “Skola 2030”. Tā nostādnes paredz, ka sporta stundās nedrīkst likt bērniem sacensties, proti, ja kāds bērns zaudē, tā skaitās viņa abižošana. Atzīmi liek tikai par vispārējām prasmēm, nevis rezultātu. Piemēram, ja bērns divas reizes izlec ar lecamauklu, tas ir simtprocentīgi ieskaitīts. Galvenais esot zināt teoriju, kā to darīt. Skolotāji atklāti atzīst, ka redz daudzas nepareizas lietas “Skolas 2030” nostādnēs un, ja tā turpināsies, tad rezultāts būs ļoti slikts.

Es Smiltenē zinu daudzus sportiski aktīvus bērnus un pusaudžus, kuri trenējas vietējā sporta skolā un ir fiziski labi sagatavoti, un tādi noteikti ir arī citur. Taču ar viņiem vien valsts visus robus neaizpildīs, un viņiem varbūt dzīvē būs citi plāni, nevis dienests armijā vai policijā.

Eiropas Savienības pamatīgi līdzfinansēto projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola 2030”) ievieš Valsts izglītības satura centrs. Par “Skolu 2030” šogad trauksmi cēluši arī matemātikas skolotāji, atkārtoti aicinot apturēt matemātikas apguvi šim projektam, jo tā saturs labākajā gadījumā veidojot viduvēju skolēnu masu. Man ir jautājums, – vai ar “Skolu 2030” kāds grib apzināti degradēt Latvijas nākotni – šodienas bērnus?

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.